Click here to load reader

Apvienot vai neapvienot? - Certus

  • View
    0

  • Download
    0

Embed Size (px)

Text of Apvienot vai neapvienot? - Certus

Apvienot vai neapvienot? Mcba, ko gt no nesen apvienotiem telekomunikciju uzmumiem
Dr. Sergejs Gubins
Apvienot vai neapvienot? Mcba, ko gt no nesen apvienotiem telekomunikciju uzmumiem
2
KopsAvilKums
Akciju tirgus svrstbu analze pc telekomunikcijas uzmumu apvienošans izludinšanas publiskaj telp no 2010. ldz 2017. gadam attsttajs valsts;
Konkurences padomju sniegto lmumu analze saistb ar ierosinto telekomunikciju uzmumu apvienošanos.
Trs galvenie fiksto un mobilo telekomunikciju uzmumu apvienošans iemesli ir:
Izmaksu samazinšana, Lielka ietekme tirg, Ieguvumi no funkcionls kompetences
(dadas zinšanas un prasmes) savstarpjs mijiedarbbas.
Ietekme tirg, visdrzk, paliktu nemainga, jo jebkurus ieguvumus ierobeotu nacionl un/vai Eiropas konkurences padome.
Ekonomisti ir vienisprtis, ka ieguvumi no apvienošans efektivittes izteiksm ir vji. Nesen veiktos ptjumos par to, k uzmumu apvienošans ietekm to darbbu, secints, ka telekomunikciju uzmumu apvienošans ASV un Rietumeirop nav radjusi ne izmaksu ietaupjumus, ne palielinjusi produktivitti.
Viens no svargkajiem apvienošans ieguvumiem no funkcionls kompetences skatpunkta ir iespja piedvt etru produktu (angl., quadruple-play) komplektu, apvienojot mobilo un fiksto platjoslas internetu, televziju un telefonsakarus vien lgum. oti iespjams, ka ar laiku pieprasjums pc etru produktu komplekta pieaugs. Šda pieprasjuma apmierinšana btu socili vlama un t attaisnotu uzmumu apvienošanos. Jem vr, ka, lai novrttu
pieprasjuma tendences pc šda produkta, jveic padziinta kvantitatv analze.
Pakalpojumu komplektšana (angl., bundling) var bt paši izdevga fiksto telekomunikciju pakalpojumu sniedzjiem. Mobilo sakaru iekaušana piedvjum dotu iespju apmierint pieaugošo pieprasjumu pc mobilajiem datiem un tdjdi nepazaudt esošo klientu bzi.
Akciju tirgi attsttajs valsts apkopo visu tirgus dalbnieku informciju un attstbas tendences, tpc akciju cenas atspoguo uzmumu gaidmo ekonomisko sniegumu un nkotnes peu. Ptjum saldzintas akciju cenas pirms un pc paziojuma par uzmumu apvienošanos, lai redztu, vai sagaidms, ka apvienošans bs veiksmga s un vidj termi.
Ptjuma vajadzbm tika apkopotas telekomunikciju uzmumu akciju cenas, lai izvrttu 33 telekomunikciju uzmumu apvienošanos ES un Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcijas (turpmk – OECD) valsts no 2010. ldz 2017. gadam. Rezultti nesniedza viennozmgus secinjumus. Kopum aptuveni pus gadjumu apvienotie uzmumi prspj vidjo tirgus dinamiku, tau prjos gadjumos uzmumu rezultti atpaliek no tirgus vidj. Akciju tirgi kopum pozitvi rea uz apvienošanos ilgk laika period (50 ldz 100 dienas), turpretim reakcija ir negatva sk laika period (25 dienas). Tpat rezultti ir labki apvienošans darjumos, kas noslgti ES.
Uzmumu apvienošanai var bt nelabvlga ietekme uz konkurenci telekomunikciju tirg, paši, ja jaunais uzmums piedvtu produktu komplektus. Tas vartu palielint izmaksas, kas, ienkot tirg, rodas jauniem uzmumiem. Tapt jaunizveidotajam uzmumam vartu bt izdevgi ierobeot resusrsu piejambu potencilajiem konkurentiem un realizt agresvu komercpraksi. ES konkurences iestdes gandrz pusei no nesenajiem telekomunikciju uzmumu apvienošans gadjumiem ir piemrojušas pašus apvienošans nosacjumus.
Visbiek piemrotais nosacjums ir prdot dau uzmuma infrastruktras konkurentiem, k ar noslgto vienošanos ar citiem tirgus dalbniekiem korišana un pieejambas uzmuma sniegtajiem pakalpojumiem nodrošinšana.
Apvienot vai neapvienot? Mcba, ko gt no nesen apvienotiem telekomunikciju uzmumiem
3
1 Viena veids, k noteikt konkrta notikuma kauzlo efektu uz tlku uzmuma sniegumu, ir atrast attiecgu hipottisku grupu, ar kuru saldzint firmas sniegumu. Atširbu (angl., difference-in-differences) un (kvazi)eksperimenta pamieni ir piemri šdam pamienam.
Latvijas fiksto lniju operatora Lattelecom un bezvadu lniju operatora Latvijas Mobil Telefona (LMT) iespjam apvienošans Latvij tiek apspriesta jau vairkus gadus. Tiek minti daudzi „par” un „pret” argumenti. Apvienošans atbalsttji uzsver iespjamos ieguvumus no apjomradtiem ietaupjumiem un jaunu produktu izstrdes, turpretim oponenti uztraucas par tirgus ietekmes sagrozšanu un izmaksu neefektivitti neoptimla uzmuma izmra d. Nav pankta vienprtba par apvienošans ekonomisko un socilo vlambu. Šs problmas saretais raksturs acmredzot ir viens no btiskkajiem iemesliem.
Visaptveroša tirgus analze ir viens no veidiem, k analizt šo jautjumu. Valsts konkurences iestdes, kas ir atbildgas par veselgas konkurences nodrošinšanu, parasti veic lielu uzmumu apvienošans prbaudes. Šdm prbaudm biei ir nepieciešami btiski resursi. Piemram, nesen Apvienots Karalistes Konkurences un tirgus iestde (2016) veica plašu ptjumu par telekomunikciju uzmumu BT Group un EE Limited apvienošanu. Šai apvienošanai 2016. gada janvr tika dota za gaisma, jo analze neuzrdja konkurences apdraudjumu. Ptjum tika iekauta telekomunikciju produktu, tirgus dalbnieku, spk esošo likumu un noteikumu, nozares tendenu, pašas apvienošans un hipottiskas situcijas, ja abi uzmumi turpintu darboties pašreizj tirg, analze. Ptjums tika veikts visos btiskkajos tirgos, t.i., mazumtirdzniecbas mobilajos un fikstajos platjoslas, vairumtirdzniecbas mobilajos un citos tirgos. Daudzi tirgus dalbnieki ne tikai sniedza savu viedokli par apvienošanos, bet ar nodrošinja svargu uzmumu iekšjo dokumentciju. Ptjums ilga vienu gadu.
Tik plaša analze neatbilst š ptjuma tvrumam, tomr turpmk tiks apskatti apvienošans galvenie rezultti un ieskicti iespjamie veidi, k šos rezulttus mrt. Lai izprastu apvienošans rezulttus, ms izmantojm trs savstarpji papildinošas metodes:
Pirmkrt, ms apskatjm ptjumus par telekomunikciju uzmumu apvienošanos ekonomisko ietekmi, kas ietvra gan uzmumam specifiskus rezulttus, gan plaškus socilekonomiskus rezulttus.
Otrkrt, ms veicm akciju tirgus reakciju analzi par jaunkajiem telekomunikciju uzmumu apvienošans gadjumiem ES un valsts rpus ES (OECD) no 2010. ldz 2017. gadam. Ms saldzinjm akciju cenas si pirms un pc publiska paziojuma par apvienošanos. Tpat ms prbaudjm kopjos akciju tirgu darbbas rezulttus un saldzinjm tos ar telekomunikciju uzmumu rezulttiem.
Treškrt, ms apskatjm konkurences iestu reakciju uz pušu piedvtajiem apvienošans noteikumiem.
Literatra šaj jom piedv pietiekami plašu ieskatu dados jautjumos – ptnieki apskata daudzus apvienošans aspektus, taj skait izmaias uzmumu pe, konkurences struktr un socilaj labkljb. Tomr ierobeotais ptjumu skaits par telekomunikciju nozari ir kavklis. Apvienošans kauzls efekta noteikšana rada lielks grtbas apvienošans analz. Btiski noširt kauzlo efektu no izmaim, kas radušs citu faktoru ietekm, kas nav saistti ar apvienošanu, piemram, visprja ekonomikas izaugsme vai tehnoloisk attstba. Nošrums parasti tiek veikts, piemrojot dadas ekonometriskas metodes un lielas statistikas datu kopas.1 Citu faktoru, kas vartu potencili ietekmt uzmuma rezulttus, ignoršana var radt nepareizus secinjumus. Šaj literatras apskat tika atlasti ptjumi, kuru autori mina preczi novrtt apvienošans kauzlo efektu, nevis tikai apraksta statistiku pirms/pc apvienošans. Izmantojot otro metodi, tiek analizta akciju tirgu reakcija. Iespjams, viens no vispreczkajiem veidiem, k atklt apvienošans ekonomisko ietekmi uz uzmumiem, ir analizt to akciju svrstbas pirms un pc paziojuma par apvienošanos. Ekonomisti biei uzskata, ka akciju tirgi attsttajs valsts apkopo informciju un tirgus dalbnieku gaidas un certbas, tdjdi akciju cenas atspoguo gaidmo ekonomisko rezulttu un uzmumu nkotnes peu. Akciju cenu saldzinšana noteikt laika period rda, vai ir sagaidms, ka apvienošans bs veiksmga vai ne gan s, gan vidj termi. Lai emtu vr citus iespjamos ekonomiskos rezulttus, ms saldzinjm apvienoto uzmumu akciju cenas ar citiem rdtjiem, piemram, valsts ekonomiskajiem rdtjiem un neapvienotiem uzmumiem.
ievAds
Apvienot vai neapvienot? Mcba, ko gt no nesen apvienotiem telekomunikciju uzmumiem
4
Galvenie fiksto un mobilo telekomunikciju uzmumu apvienošans iemesli ir (Rieck and Doan, 2009):
Efektivittes pieaugums, pateicoties apjomradtiem ietaupjumiem.
Lielka ietekme tirg. Tam gan nevajadztu notikt, jo konkurenci uzraugošs iestdes vlsies to pilnb novrst.
Teortiski izmaksu samazinjums ar sekojošu uzmuma rentabilittes un akciju vrtbas pieaugumu var rasties apjomradtu ietaupjumu d. Proti, uzmuma izmrs pozitvi ietekm t produktivitti un visprjos rezulttus. Viens no galvenajiem iemesliem, kpc palielins apjomradti ietaupjumi, ir iekrtu, materilu un ptjuma izmaksu, k ar jaunu pakalpojumu d. Citi apjomradtu ietaupjumu iemesli ir resursu ieprikšana vairum, darbinieku specializcija, izdevgi finanšu nosacjumi un zemkas mrketinga izmaksas (Bovaird, 2004). Nozaru literatras analze liecina, ka vairums raošanas uzmumu iegst no apgrozjuma palielinšanas. Tpat apjomradtus ietaupjumus var sasniegt ar pakalpojumu sniedzji, tau šie ietaupjumi btiski atširas dads valsts un nozars.
Uzmumu apvienošans ir trs veids, k pankt strauju pieaugumu, saldzinot ar pakpenisku uzmuma iekšjo izaugsmi. Tau šda strauja pieauguma rezultti ir neskaidri. Hrvardas Universittes profesors Frederiks M. Šerers (Frederic M. Scherer) 2006. gada Starptautiskaj rpniecbas organizcijas konferenc nordja, ka pierdjumi btiskiem efektivittes ieguvumiem no apvienošans dads nozars ir vji (Scherer, 2006, p. 341). ASV banku nozares (Halkos and Tzeremes, 2013)
Literatras par telekomunikciju uzmumu apvienošanu apskats
efektivittes pieaugums
Ieguvumi no katra atseviš uzmuma piedvtajm zinšanm, prasmm un spjm. Tas vartu bt paši nozmgi telekomunikciju tirgus attstbai Latvij, jo jaunais uzmums vartu piedvt pašlaik neesošu pakalpojumu (etru produktu komplekts).
un IT sektora (Tanriverdi and Uysal, 2015) kvantitatvie ptjumi uzrda negatvu apvienošans ietekmi uz uzmuma rezulttiem.
Jaunkie dati par telekomunikciju nozares uzmumu apvienošans ietekmi ir neprliecinoši. 1. tabula sniedz prskatu par aplkotajiem ptjumiem. Majumdar et al. (2012) apkopoja visu ASV telekomunikciju uzmumu, kas apvienojs no 1988. ldz 2011. gadam, ikgadjos darbbas datus, operatora izdevumus un kopjos gtos iemumus. Apvienošans radto mijiedarbbas rezulttu novrtšanai parasti izmanto naudas plsmas patsvaru uzmuma aktvos (kopjo iemumu attiecbu pret visiem aktviem). Ptjuma autori veic komplictu daudzfaktoru regresijas analzi, minto maingo skaidrojot ar rpgi atlastu parametru kopu, emot vr konkurentu skaitu tirg, vidjo algu lmeni, nozmgus telekomunikciju noteikumus, tirgus urbanizcijas lmeni, korporatvo klientu dau, pardu apmru un uzmumu reklmas izdevumus. Rezultti pardja, ka apvienošans rada negatvu naudas plsmas dinamiku attiecb pret aktviem, kas liecina, ka uzmumi nespja realizt potencilos mijiedarbbas ieguvumus, izmantojot aktvu rekonfigurciju pc apvienošans.
Apvienot vai neapvienot? Mcba, ko gt no nesen apvienotiem telekomunikciju uzmumiem
5
Ldzgu rezulttu ieguva ar Sung un Gort (2006), kuri saldzinja ASV apvienotus telekomunikciju uzmumus no 1991. ldz 2000. gadam, k kontroles grupu izmantojot ldzgu neapvienotu telekomunikciju uzmumu grupu. Saldzinjums tika veidots, balstoties uz kopjo produktivitti, izmaksu funkciju izmaim un akciju tirgus peas mrjumiem. Izmantojot atširbu (angl., diff-in-diff) regresijas analzi, autori neatrada btiskas izmaias pe, saldzinot apvienotus un nepavienotus uzmumus, piemrojot citu maingo kontroli. Viens no iespjamiem skaidrojumiem ir augstas darbaspka izmaksas (paši uzraudzbas izmaksas) apvienotajos uzmumos, saldzinot ar neapvienotajiem uzmumiem, pc apvienošans. Tie paši autori apskatja ar akciju tirgus reakciju uz paziojumiem par apvienošanos. Analzes bzes periods ir 60 dienas pirms paziojuma par apvienošanos. Uzmumu, kas veica iegdi, kapitla pieaugums bija pozitvs tikai daus mnešus, vlk tas bija ldzgs neapvienoto uzmumu kapitla pieaugumam.
Rieck un Doang ir veikuši ptjumu (2009) par apvienošans un iegdes darjumu telekomunikciju nozar ietekmi uz akcionru turbu. Ptjums ir balstts uz apvienošans un iegdes darjumiem ASV no 1998. ldz 2006. gadam, un autoru secinjumi ir nedaudz optimistiskki. Ptjum izvrtta akciju tirgus reakcija uz paziojumu par apvienošanos. Ptjum piemrota notikuma ptšanas metode, kur paziojums par
apvienošanos ir notikums, kas ietekm akciju cenas. Ptjum izmantota informcija par akciju cenu svrstbm divas dienas pirms un pc paziojumiem par 88 ASV telekomunikciju uzmumu apvienošanos no 1998. ldz 2006. gadam. Autori saldzinja paredzamo atdevi (aprinta k par laika posmu no 120 ldz 12 dienm pirms paziojuma par apvienošanos) ar faktisko atdevi šaj laika posm. Rezultti rda pozitvu ietekmi uzmumu prrobeu apvienošans gadjum, savukrt ietekme ir nenozmga, ja tiek apvienoti divi uzmumi vien valst.
Trillas veiktaj ptjum (2002) ar piemrota notikuma ptšanas metode, lai analiztu atdevi, kas rads 12 lielko telekomunikciju uzmumu Eirop iegu d 1999. un 2000. gad. Ar šaj piemr rezultti nav prk pozitvi ar oti dadiem iznkumiem dados uzmumos. Ptjuma autors k iemeslus šdiem rezulttiem min koordincijas trkumu, vadbas vlmi bvt impriju, politiskus iemeslus un valdbas kdains darbbas (paši valsts kontroltos uzmumos).
Kopum ptjumos secints, ka apjomradtu ietaupjumu arguments praks sti nedarbojas, neskatoties uz to, ka telekomunikciju nozare ir kapitlietilpga. Tpc, lai uzmumi akcepttu apvienošanos, citiem apsvrumiem btu jbt peu nesošiem. Vl jo vairk, ja tiek zaudta produktivitte, tad peai vajadztu to kompenst.
Autori valsts Atkargais maingais dati metodes Galvenie secinjumi
majumdar et al. (2012)
Arellano-Bond dinamiskais paneu datu modelis (t.i. kavti maingie k instrumenti)
„..rezulttu pasliktinšans un sagaidmas kopdarbba pc apvienošans ir ilzija neatkargi no uzmuma izmra.”
sung un Gort (2006)
Rieck un doang (2009)
stermia akciju tirgus reakcija
Pozitva ietekme uz akciju cenm, ja apvienoti uzmumi no divm valstm, citos gadjumos nav statiski nozmgas ietekmes.
Trillas (2002) Rietum-eiropa Akciju cenas
12 telekomunikciju uzmumu apvienošans, 1999.–2000.
Akciju tirgus reakcija Nav nesamrgas akcionru peas
Apvienot vai neapvienot? Mcba, ko gt no nesen apvienotiem telekomunikciju uzmumiem
6
Nozmgs ir jautjums par to, kds ir pieprasjums pc šda etru produktu piedvjuma. Pieprasjuma novrtjums informtu uzmumu akcionrus par iespjamo produktivittes zaudjumu apmru, kuru apvienotie uzmumi btu gatavi pieaut. Ptjum par pieprasjumu iespjams izvrtt potencilo etru produktu komplekta tirgu un t ietekmi Latvij. Pašlaik globlaj telekomunikciju nozar pastv vienprtba, ka ar laiku pieprasjums pc šda pakalpojuma var pieaugt.
Viena no biek izmantotajm metodm, lai noteiktu kvantitatvo pieprasjumu pc produkta, kas vl nav pieejams, ir izvu eksperiments, kas zinms ar k apvienot analze.3 Šd veid Klei un Jakopin (2014) ptja pieprasjumu pc telekomunikciju pakalpojumu komplektiem Vcij. Ptjuma rezultti atbalsta nesens produktu komplektšanas stratijas, jo klienti par komplektu ir ar mieru makst vairk. Grzybowski un Liang (2015) analizja datus no kdas Eiropas pilstas, kur etrkršais piedvjums ir pieejams. Rezultti liecina par to, ka etru produktu komplekta abonementi mobilos datus izmanto paralli fikstajai platjoslas pieejai. Klienti lieto mobilo datu interneta pieeju, lai iegtu su pieeju tiešsaistes saturam, bet savas aktivittes tiešsaist pabeidz mjs. Tpc fiksti platjoslas pakalpojumi papildina mobilo datu pakalpojumus. Kopum secinms, ka komplektšana ir saldzinoši jauns elements telekomunikciju uzmumu apvienošan, kas var radt papildu ienkumus gan fiksto lniju, gan mobilo sakaru uzmumiem.
Komplektšana auj uzmumiem gt konkurences priekšrocbas, jo t sadala fiksts izmaksas dadiem pakalpojumiem un nostiprina klientu lojalitti, k ar piesaista jaunus klientus vienotas maksjumu sistmas,
inovciju un klientiem un uzmumiem piedvtu atlaiu d (OECD, 2015). Kds ASV veikts ptjums rda, ka viens rins par visiem pakalpojumiem ir btisks stimuls, kas veicina klientu vlmi priet pie cita pakalpojumu sniedzja, saldzinot ar bezmaksas uzlabojumiem un atlaidm (Andrews et al., 2010). Tpat tas var samazint ar mrketinga izmaksas, jo vairki produkti tiek reklamti vienlaikus, un stimult cenu diskriminciju.
Pakalpojumu komplektu veidošana var bt paši izdevga kabetkla operatoriem, jo pakalpojumu komplekti novrš klientu priešanu no fiksto pakalpojumu sniedzjiem pie mobilo sakaru pakalpojumu sniedzjiem (Grzybowski, 2014). T k pieprasjums pc mobilas savienojambas pieaug, pakalpojumu komplektšana auj kabetkla operatoriem saglabt fiksts lnijas klientus, piedvjot viiem papildu mobilos pakalpojumus. Neveidojot šdus komplektus, pastv lielka iespja, ka klienti pries pie mobilu sakaru pakalpojumu sniedzja. Nesens ekonometrisks ptjums par balss pieeju, kura ietvaros no 2005. ldz 2011. gadam tika aptaujtas 160 000 mjsaimniecbas 27 ES valsts, uzrdja, ka bez mobilajiem sakariem fiksto lniju izplatba ES 2011. gada beigs btu bijusi par 14% augstka (Grzybowski un Verboven, 2016). Šis rezultts ir vl iespaidgks Centrleiropas un Austrumeiropas valsts.
Fiksto un mobilo sakaru apvienošana paredz, ka mobilo sakaru operatori pašlaik, visticamk, neatbalsttu uzmumu apvienošanos, jo pieprasjums pc mobilas pieejas internetam ir augsts. Pašreizjs izmaksas un pakalpojumu kvalitte norda, ka klienti vlas saemt mobilu savienojumu neatkargi no t, vai tas ir komplekt vai ne. etru produktu piedvjums Latvijas tirg vartu btiski negatvi ietekmt telekomunikciju uzmumus, kas piedv tikai mobilos sakarus vai kabeutklu operatoru pakalpojumus. Šis apgalvojums ir patiess, pieemot, ka vlme makst par etru produktu piedvjumu ir lielka nek vlme makst par atsevišiem kabetklu un mobilo sakaru pakalpojumiem. Ja t ir, tad sagaidms kabetklu un nelielu fiksto sakaru tklu uzmumu apvienošans vilnis ar neatkargiem mobilajiem operatoriem (Vogelsgang, 2010). Latvijas kontekst t vartu bt, piemram, Baltcom, liela kabetkla operatora, un Tele2, mobil operatora, apvienošans. 2015. gada 4. novembr Tele2 un Kazakhtelecom, nozmgs fiksto un mobilo lniju operators Kazahstn, pazioja par uzmumu apvienošanos (TELE2, 2015).
produktu komplekti
2 Satura nodrošinjums nav iekauts etru produktu piedvjum. 3 Izvles eksperimenta galvenais mris ir piedvt potencilajiem klientiem izvli starp diviem hipottiskiem produktiem. Varianti ir skaidri aprakstti,
emot vr to pašbas, tiem ir tikai dai atširgi parametri, piemram, cena un kvalitte. Ptjuma autors tdjdi var izdart secinjumus par vlmi makst par kdu produkta pašbu, atkrtoti konfrontjot klientus ar nedaudz maintiem elementiem.
Apvienot vai neapvienot? Mcba, ko gt no nesen apvienotiem telekomunikciju uzmumiem
7
Ms saldzinjm atsevišu telekomunikciju uzmumu akciju cenu svrstbas 25 dienu laik (un ar 4,50 un 100 dienu jutbas prbaud) pirms un pc paziojuma par apvienošanos. Ms aprinjm vidjs (noteiktaj laika period) akciju cenas uzmumiem, kas pazioja par apvienošanos, un prbaudjm cenu izmaias noteiktaj laika period. Tpat ms aprinjm ar kopjs tirgus indeksa svrstbas valsts, no kurm ir šie uzmumi, lai uzzintu, vai uzmuma akciju cenu lmenis ir augstks nek visprj tendence tirg. Bijuši ar dai gadjumi, kuros pc paziojuma par apvienošanos
Akciju tirgus reakcija
uzmumi tomr neapvienojs, jo konkurcences iestdes pret to iebilda, parasti nosakot oti striktus apvienošans nosacjumus. Visprjs tendences un neapvienotu uzmumu akciju cenu svrstbas var izmantot k kontroles rdtjus, ar ko var saldzint apvienoto uzmumu akciju cenas.4 Pozitva cenu starpba starp apvienoto uzmumu un visprjo tendenci liecina, ka tirgus dalbnieki apvienošanos uzskata par veiksmgu uzmuma stratiju. Savukrt negatva stapba liecina par to, ka tirgus neuzskata, ka uzmumi no apvienošans kaut ko iegs.
4 Ptjum tika piemrota atširba atširbs (difference-in-differences) aplšu metode, kur tika saldzintas atširbas akciju cenu svrstbs, saldzinot ts ar apvienotajiem uzmumiem un visprgajm tendencm tirg, un neapvienotajiem uzmumiem.
5 Eiropas Komisijas izskatto apvienošans gadjumu saraksts: http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm
Š emprisk ptjuma nolkos ms izvljmies paziojumus par apvienošanos un iegdi, kas notikuši telekomunikciju nozar pdjo 7,5 gadu laik (no 2010. ldz 2017. gada pirmajai pusei. Ms izvljmies relatvi su laika posmu, jo telekomunikciju nozares strauji maing tehnoloiju vide padara senkus apvienošans gadjumus neatbilstošus, lai analiztu pašreizjo situciju nozar. Lai uzlabotu š ptjuma aktualitti, ms izvljmies uzmumus, kas ir ldzgi LMT un Lattelecom pc to darbbas jomm. Proti, ms izvljmies uzmumus, kas nodrošina un prdod tdus telekomunikciju pakalpojumus k platjoslas, mobilie un fikstu lniju pakalpojumi. Ms neapskatjm uzmumus, kas galvenokrt nodarbojas ar elektronisku iekrtu raošanu, programmšanu vai tikai ar televzijas prraidšanu un satura veidošanu.
Galvenais informcijas avots par apvienošans darjumiem ir Eiropas Komisijas datu kopa.5 Komisija vrt visas liels apvienošans Eiropas Savienb potencilu monopola aizlieguma prkpumu d. Katru gadu tiek izvrtti aptuveni 300 apvienošans gadjumi dads nozars. No 2010. ldz 2017. gadam telekomunikciju nozar tika noslgti 70 apvienošans darjumi, kuru ietvaros apvienojs ar tdi uzmumi, kuru pmatdarbba nebija saistta ar telekomunikcijm. emot vr, ka telekomunikciju nozare veido aptuveni 3% no ES IKP, telekomunikciju uzmumu daa visos apvienošans gadjumos ir aptuveni proporcionla nozares IKP daai. Ttad telekomunikciju nozar uzmumu apvienošans nav bieka nek cits nozars. Š ptjuma datu kopa ietvra 23 nozmgus telekomunikciju uzmumu apvienošans gadjumus, kas
atbilst msu analzes mrim. Ldz ar to msu rcb bija visaptveroša ES bzto lielo telekomunikciju uzmumu apvienošans gadjumu izlase.
dati
Numericable akciju cenu svrstbas un CAC 40 indekss 100 dienas pirms un pc paziojuma par apvienošanu 2014. gada 23. jnij, logaritmos.
1 diagramma
Apvienot vai neapvienot? Mcba, ko gt no nesen apvienotiem telekomunikciju uzmumiem
8
OECD, kas sastv no 22 ES un 13 valstm, kas nav ES, tipiskais telekomunikciju operatoru skaits ir vai nu trs (17 valsts), vai etri4 (13 valsts). Tikai Kand, l, Izral, Polij un ASV ir vairk nek etri operatori.6 Ptjum ietverti 10 jaunkie telekomunikciju uzmumu apvienošans gadjumi no OECD valstm rpus ES (ASV, Austrlija un Norvija), kurs akciju tirgi ir pietiekami attstti, lai analz vartu paauties uz to reakciju. Kopum msu datu kop ir 33 apvienošans gadjumi. Lai ar izlase nav izsmeoša, t ietver lielu dau neseno telekomunikciju uzmumu apvienošanas gadjumu. Visi telekomunikciju uzmumi msu izlas sniedz gan mobilos, gan kabetklu operatoru pakalpojumus.7
Ms izmantojm publiski pieejamos datus par vsturiskm akciju cenm.8 1. diagramma ilustr vienu datu piemru, ar kuriem ms strdjm – uzmu akciju cenu un tirgus indeksu laika sriju. Diagramm pardtas Francijas telekomunikciju uzmuma Numericable, kas 2014. gada 23. jnij pazioja par uzmuma apvienošanos ar SFR, akciju cenas un CAC 40 Francijas tirgus indekss. Dati ir logaritmos, lai atvieglotu divu laika posmu saldzinšanu, jo logaritmisk skal divas identisks procentu maias uz skalas ir attlotas ar to pašu vertiklo distanci neatkargi no aktvu cenas. Var redzt, ka CAC 40 noteiktaj laika period ir relatvi stabils, saldzinot ar akciju cenm procentuli. Analz ms saldzinm cenu izmaias noteiktaj laika period procentos.
6 Wireless Market Structures and Network Sharing. 7 Ms izvljmies neiekaut telekomunikciju uzmumu apvienošanu gadjumus no Austrumeiropas valstm, kas nav ES, piemram, Krievija un Ukraina,
jo akciju tirgus tajs nav pietiekami attstts. Tas neatspoguo ar apvienošanos saistts tirgus gaidas tpat k Rietumeirop un Ziemeamaerik. 8 Vsturiskie akciju tirgus dati ir no yahoo.finance publiski pieejama pakalpojuma.
2. tabul redzami uzmumi un to akciju cenu svrstbas procentuli pret noteikto dienu skaitu pirms un pc paziojuma par apvienošanos. Ms aprinjm vidjs akciju un indeksu cenas 4, 25, 50 un 100 dienas pirms un pc š datuma. Katram no paziojumiem par apvienošanos ms piemrojm laika logu pirms un pc paziojuma. Pc tam ms aprinjm vidjs akciju cenas apvienošan iesaisttajam vadošajam uzmumam
(pircjam) šajos divos laika posmos. Ms saldzinjm akciju cenu rezulttus ar visprjiem tirgus indeksiem valsts, no kurm ir pircji. Ilgka termia saldzinjums vartu bt mazk informatvs, jo iespja, ka citi faktori ietekm gan uzmuma, gan visprj tirgus sniegumu, ir augsta. Ms dodam priekšroku 25 dienu…