A.Ļublins Pasažieru pārvadājumu departamenta direktors

LATVIJAS REPUBLIKAS SATIKSMES MINISTRIJA

Sabiedriskā transporta attīstības

pamatnostādnes2005. - 2014.gadam

(Apstiprinātas ar MK 29.10.2004. Rīkojumu nr.704)

A.ĻublinsPasažieru pārvadājumu departamenta direktors


Šodienas situācija

Nav definēts vienots pakalpojuma standarts (jānosaka

vienlaikus ar pakalpojuma sniegšanas tiesību iegūšanu)

Dažādās institūcijās nepastāv vienota izpratne pakalpojumu organizēšanas principu piemērošanā (nepietiekams profesionāla personāla skaits, liels iesaistīto institūciju skaits, atšķirīgā pakļautība, uzbūve)

Nepietiekams finansējums esošā pārvadājumu modeļa attīstībai, jo nepastāvēja viennozīmīga politika turpmākai nozares attīstībai

Nav iespējams viennozīmīgi noteikt esošā maršrutu tīkla efektivitāti un pamatot tā turpmākās darbības lietderību


Sabiedriskā transporta pakalpojumu standarts

izvirzītās prasības maršrutu tīkla pieejamībai (maršrutu tīkla blīvums un intensitāte noteiktām teritorijām, regularitāte, cenu līmenis, maršrutu savietojamība (pārsēšanās iespējas), sasniedzamības rādītājs (piem., vidējais attālums līdz sabiedriskā transporta pieturvietai), satiksmes ātrums vai ceļojumā pavadītais laiks);

izvirzītās prasības uzņēmumam (personāla un kvalitātes vadības sistēma uzņēmumā, veicamo pakalpojumu spektrs, aprīkojums u.c.);

izvirzītās prasības pakalpojumam (biļešu tirdzniecības veids un iespējas, prasības transportlīdzekļu aprīkojumam (piem., zemās grīdas, aprīkojums pasažieriem ar īpašām vajadzībām, durvju skaits un izmēri, ventilācijas (kondicionēšanas) un apkures sistēmas, sēdvietu skaits un veids, bagāžas nodalījumi, informācijas sistēmas), personāls, u.c.).

Visefektīvākais veids kā panākt vienādu pakalpojumu standartu izpratni ir minimālo pakalpojuma standartu definēšana normatīvajā

aktā.


Politikas mērķis

Nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvus, stabilus un pieejamus sabiedriskā transporta pakalpojumus.

Apakšmērķi:

Adekvātu sabiedrībai nepieciešamo sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšana;

Sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamības uzlabošana;

Sabiedriskā transporta pakalpojumu standarta (servisa) līmeņa paaugstināšana.


Piedāvātais risinājums

Izstrādāt jaunus tiesību aktus (t.sk., esošo tiesību aktu grozījumus), lai ieviestu pasažiera intereses aizstāvošu sabiedriskā transporta pārvaldes modeli.

Izveidot jaunu efektīvu sabiedriskā transporta pārvaldes sistēmu (institucionālo modeli).

Piešķirt adekvātu valsts atbalstu (dotācijas, nodokļu atvieglojumi) sabiedriskajam transportam, lai nodrošinātu ilglaicīgu sabiedriskā transporta nozares attīstību, apmierinot pamatotās pasažieru pārvietošanās vajadzības.

Izstrādāt un uzsākt sniegt pakalpojumus iedzīvotājiem vienotā un racionālā sabiedriskā transporta maršrutu tīklā, kas apmierina iedzīvotāju pārvietošanās vajadzības.


Piedāvātais institucionālais modelis

Iekšzemes sabiedriskā transporta maršrutu tīkla (izņemot pilsētas nozīmes maršrutu tīklu) administrēšanas un pārvadājumu organizēšanas funkcijas saglabāt dalītā Satiksmes ministrijas un reģionālā līmeņa pašvaldību kompetencē. Sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšana pilsētas nozīmes pārvadājumos saglabājama republikas nozīmes pilsētu un reģionālā līmeņa pašvaldību kompetencē.

Satiksmes ministrijai līdz 2006.gada 1.janvārim jāizveido Valsts maršrutu tīkla aģentūra, bet reģionālā līmeņa pašvaldībām līdz 2006.gada 30.jūnijam – attiecīgas pašvaldību institūcijas.

Ja līdz 2006.gada 1.jūlijam netiek izveidotas attiecīgās reģionālā līmeņa pašvaldības un to institūcijas, pēc 2007.gada 1.maija iekšzemes sabiedriskā transporta maršrutu tīkla (izņemot pilsētas nozīmes maršrutu tīklu) administrēšanas un pārvadājumu organizēšanas funkcijas īsteno Satiksmes ministrijas Valsts maršrutu tīkla aģentūra, saglabājot pašvaldībām plānošanas iniciatīvas tiesības


Sekas un alternatīvas

Ja netiek pieņemti lēmumi noteiktajos termiņos – pēc 2007.gada 1.maija pakalpojuma sniedzēju tiesības un pienākumus šobrīd nav iespējams identificēt;

Pārvadātājiem neuzsākot iekšējās pārmaiņas – nākamajā plānošanas periodā izredzes iegūt kaut nelielu tirgus daļu ir apšaubāmas;

Ja netiek uzsākta plānveidīga reforma – pārvadātāja iespējas noprognozēt tirgus un institūciju prasības nākošajā plānošanas periodā un sagatavoties to izpildei ir vērtējamas ļoti zemu;

Valsts risks – apjomīga tiesvedība Eiropas kopienu tiesā par valsts saistību neizpildi;

ALTERNATĪVA – NEKO NEDARĪT, vai ATTEIKTIES NO SABIEDRISKĀ TRANSPORTA REGULĒŠANAS – BRĪVĀ TIRGUS PRINCIPS.


Pasažieru regulāro iekšzemes pārvadājumu

organizēšana (administrēšana) pēc iestāšanās

Eiropas Savienībā

Pasažieru pārvadājumu departamenta direktors A.Ļublins


Galvenie pārvadājumu organizēšanu reglamentējošie ES tiesību akti

Padomes 1969.gada 26.jūnija Regula (EEK) Nr. 1191/69 Par

dalībvalstu rīcību saistībā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (OJ L 156, 28.06.1969.).

Padomes 1991. gada 20. jūnija Regula (EEK) Nr. 1893/91, ar ko

izdara grozījumus Regulā (EEK) Nr. 1191/69 Par dalībvalstu rīcību saistībā ar to pienākumiem, kas izriet no sabiedrisko pakalpojumu jēdziena pārvadājumos pa dzelzceļiem, autoceļiem un iekšējiem ūdensceļiem (OJ L 74, 20.03.1992.).

Eiropas kopienu tiesas 2003.gada 24.jūlija spriedums Altmark lietā (C-280/00)

Regulas tulkojums pieejams www.ttc.lv, vai

http://europa.eu.int/eur-lex/lv/dd/docs/1969/31969R1191-LV.doc un

http://europa.eu.int/eur-lex/lv/dd/docs/1991/31991R1893-LV.doc

angļu valodā http://europa.eu.int/eur-lex/en/consleg/main/1969/en_1969R1191_index.html

http://www.ttc.lv/




Regulas 1191/69 mērķis

Radīt caurspīdīgu un efektīvu sabiedriskā transporta pārvaldes modeli

(reglamentēt institūcijas un pārvadātāja attiecības)

Noteikt taisnīgus principus pakalpojumu izvēlei un nodrošināšanai


Regula 1191/69 nosaka

Institūciju tiesības un pienākumus, lai iedzīvotājiem nodrošinātu pietiekamus sabiedriskā transporta pakalpojumus (institūcija slēdz sabiedrisko pakalpojumu līgumu ar pārvadātāju un kompensē pārvadātājam zaudējumus)

Regulas piemērošanas izņēmumus

Kompensāciju aprēķināšanas kārtību

Procesuālas darbības

Aizliedz šķērssubsīdijas

(netieši) tiesību piešķiršanas procedūru, TAS IR veicināt konkurences attīstību


Lai iedzīvotājiem nodrošinātu pietiekamus sabiedriskā transporta pakalpojumus

Institūcija var lemt:

Par esošo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību saglabāšanu vai jaunu saistību noteikšanu pārvadātājam, t.sk., arī nosakot papildus nosacījumus pakalpojumu efektivitātes celšanai, nepieciešamības gadījumā piešķirot zaudējumu kompensāciju

Par esošo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību pārtraukšanu, pēc alternatīvu pakalpojumu nodrošināšanas


Sabiedrisko pakalpojumu līgums

Sabiedrisko pakalpojumu līgumā paredz arī šādus punktus:

sniedzamā pakalpojuma raksturs, īpaši atzīmējot nepārtrauktības, regularitātes, pārvadājumu jaudas un kvalitātes standartus,

to pakalpojumu cena, uz ko attiecas šis līgums, kura vai nu jāpieliek tarifa ienākumiem vai tajā jāiekļauj šie ienākumi, un abu pušu finansiālo attiecību sīks apraksts,

līguma grozīšanas un pielāgojumu noteikumi, jo īpaši neparedzētu pārmaiņu gadījumos,

līguma derīguma termiņš,

sodi par līguma neizpildīšanu.


Šķērssubsīdiju novēršana

Ja transporta uzņēmums sniedz ne tikai tādus pakalpojumus, uz kuriem attiecas sabiedrisko pakalpojumu pienākumi, bet veic arī citu veidu darbību, sabiedrisko pakalpojumu sniegšana jānodrošina, izveidojot atsevišķas uzņēmuma struktūrvienības, kas atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

norēķinu kontiem, kas saistīti ar katru no šīm darbībām, jābūt atsevišķiem, un katrai no šīm darbībām jāizmanto aktīvu daļa saskaņā ar spēkā esošiem grāmatvedības uzskaites noteikumiem,

izdevumi jāsabalansē ar pamatdarbības ienākumiem un valsts iestāžu maksājumiem, izslēdzot jebkādu iespēju līdzekļu pārnešanai no vai uz kontiem, kas saistīti ar citiem uzņēmuma darbības veidiem.


Kompensāciju mehānisma princips

Zaudējumu kompensācija (dotācija) tiek aprēķināta

ievērojot:

Tarifu regulēšanu (tai skaitā atsevišķām pasažieru kategorijām);Faktiskos zaudējumus (ievērojot uzņēmuma labu pārvaldību);Jebkurus citus ieguvumus (dotācijas, atvieglojumus

utt.), kurus uzņēmums ieguvis līdz ar sabiedriskā transporta pakalpojumu uzņēmuma statusa iegūšanu

Zaudējumus nosaka pamatojoties uz gada ekonomisko zaudējumu (peļņas/zaudējumu) aprēķinu, ievērojot, ka ir atsevišķa attiecīgā sabiedriskā transporta pakalpojuma izdevumu un ienākumu uzskaite un bilance.


Regulas neievērošanas sekas

Lietas izskatīšana nacionālajā tiesā (ja pārvadātājs vai cita ieinteresētā

persona apstrīd iestādes lēmumus par zaudējumu kompensāciju apmēriem, pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem, utt., vai vēršas ar prasību pret valsti

par Regulas neievērošanu un zaudējumu piedziņu) un zaudējumu atlīdzināšana;

Eiropas Komisijas norādījumi novērst trūkumus vai pārkāpumus (pēc

nacionālās tiesas jautājumu izskatīšanas Eiropas kopienu tiesā vai pēc

ieinteresēto personu sūdzības pieņemšanas);

Lietas izskatīšana Eiropas kopienu tiesā (izskatīšana un atbildes uz

nacionālās tiesas jautājumiem par Regulas normu piemērošanu, Komisija pret dalībvalstsi, ja tā nav novērsusi Eiropas Komisijas konstatētos

pārkāpumus);

Ja Eiropas kopienu tiesā tiek konstatēts, ka dalībvalsts neievēro kopējo likumdošanu, var sekot finansiālas sankcijas pret dalībvalsti.

(EK līguma 226., 227., 228. un 229.pants)


Pakalpojumu sniegšanas tiesību iegūšanas un finansēšanas scenāriji

Regulētā konkurence (tiesību piešķiršanas konkurss) – zaudējumu kompensēšana saskaņā ar Regulas 1191/69 normām;

Regulētā konkurence (tiesību piešķiršanas konkurss) vai tiešā kontraktēšana – zaudējumu kompensēšana saskaņā ar nacionālajām normām, ja ir nacionālajās tiesībās paredzēts Regulas 1191/69 1.pantā atļautais izņēmums, t.i. atbilst Regulas 1107/70 3.panta 2.punktam;

Tiešā kontraktēšana (bez konkursa) jeb ekskluzīvo tiesību piešķiršana, ja atbilst 4 “Altmark nosacījumiem” – zaudējumu segšana nav uzskatāma par valsts atbalstu.

Tiešā kontraktēšana (bez konkursa) jeb ekskluzīvo tiesību piešķiršana – zaudējumu kompensēšana tiek uzskatīta par valsts atbalstu un ir piesakāma Eiropas Komisijā (pieņem lēmumu par atbalsta saderību ar kopējo tirgu);


4 “Altmark nosacījumi”

Pakalpojumu var atzīt par sabiedrisko pakalpojumu pienākuma izpildi (vispārējā nozīme), un piešķirtās kompensācijas neuzskatīt par valsts atbalstu, ja:

institūcija (amatpersona) skaidri definē sabiedrisko pakalpojumu saistības pirms to uzsākšanas;

institūcija (amatpersona) iepriekš nosaka kompensācijas apmērus;

piešķirtās kompensācijas apmērs nepārsniedz zaudējumus (netiek pārmaksāts);

netika izsludināts konkurss - kompensācija atspoguļo – nevis reālās izmaksas – bet izmaksas „tipiskā, labi strādājošā uzņēmumā” (iepriekš jāmodelē konkrētai situācijai

ideālais uzņēmuma modelis).


Altmark lietas piemērošana

Pakalpojumu sniegšanas tiesību piešķiršanai bez konkursa (piem., pilsētas elektrotransports, pilsētas autobusu maršrutu tīklu apkalpo

pašvaldības īpašumā esošs pārvadātājs) nepieciešama: ilgtermiņa stratēģija sabiedriskā transporta pakalpojumu

sniegšanai;sīki definēti pakalpojuma sniegšanas nosacījumi un

pakalpojuma standarts, kritēriji to novērtēšanai;Kompensācijas mehānisms ir caurskatāms un objektīvs,

t.i. noteikts iepriekš; izveidots nevainojami strādājoša “virtuāla” pārvadātāja

modelis, sīki aprēķināta tā darbība un efektivitāte (sīki un

precīzi aprēķini veikti par tehnoloģijām, personālu, utt., radot virtuālu uzņēmuma bilanci), uz tā pamata veikts nepieciešamo kompensāciju aprēķins.


Dalībvalsts rīcības (maksājumu veikšanas) novērtējums. Vai atbilst Regulas 1191/69 izņēmumam.

JāNē

Vai uzņēmums atbilst izņēmumam?

Jā

Vai atbilst Altmark nosacījumiem?

NēJā

Maksājumi atbilst Kopienas

likumdošanai

Vai atbilst Regulas 1107/70

3.2.pantam?

Jā Nē


likumdošanai

Maksājumi pakļauti

pieteikšanai kā nesaderīgi ar

Kopienas likumdošanu

Nē

Pielieto Regulu 1191/69.

Vai ievēroti tās nosacījumi?

Jā Nē


likumdošanai

Dalībvalsts pārkāpj ar Kopienas likumdošanu tai uzliktos

pienākumus.

Maksājumi pakļauti pieteikšanai kā nesaderīgi ar Kopienas

likumdošanu


Turpmākā sabiedriskā transporta pārvalde

Pārejas periods – maksimāli trīs gadi (līdz 30.04.2007.),

jo LR izmantoja Pievienošanās līgumā (IV.pielikuma 3.sadaļas 4.punkts) paredzēto iespēju pieteikt esošās atbalsta programmas transporta nozarē Eiropas Komisijā;

pārejas periods var tikt samazināts (EK līguma 88.pants);

vēlākais 01.05.2007. LR jāsāk tieši piemērot Regulu 1191/69.

(Ja dalībvalsts neievēros kopējos tiesību aktus – sekos sankcijas)

Līdz 2007.gadam nepieciešams stiprināt institūciju administratīvo kapacitāti, pārvadātājiem jāizšķiras par to strukturālām vai administratīvām izmaiņām.


Regulas projekts (aizstās Regulu 1191/69)

Eiropas Parlamentā 21.02.2002. otrajā lasījumā apstiprina grozīto Regulas projektu, ar kuru paredzēts aizstāt Regulu 1191/69; (http://wwwdb.europarl.eu.int/oeil/oeil.Res111)

Regulas projekta virzība tiek apturēta līdz Altmark lietas pasludināšanai;

26.10.2004. Eiropas Komisijā minētās Regulas projekts nodots starpinstitucionālajām konsultācijām, Komisija plāno savu viedokli izteikt Eiropas Padomei vēlākais 2005.gada pirmajā ceturksnī;

Eiropas Parlamentā Regulas projektu galīgajā lasījumā var apstiprināt 2005.gada beigās.


Jauninājumi Regulā

Pakalpojumu sniegšanas tiesību piešķiramai jārīko konkurss;

Neparedz Regulas piemērošanas izņēmumus;

Nosaka pakalpojumu sniegšanas termiņus (autobusi - 8 gadi, sliežu transports un iekšējais ūdenstransports - 15 gadi );

Pakalpojumu piemērošana pasažieriem ar īpašām vajadzībām;

Detalizēti aprakstītas procedūras;

Dalībvalstu pienākumu katru gadu sīki atskaitīties Eiropas Komisijai par sabiedrisko pakalpojumu līgumiem;


Secinājumi

Esošais sabiedriskā transporta pārvaldes modelis, iespējams, nav gatavs adaptēties jaunajā situācijā bez papildus resursu (intelektuālie, administratīvie, finanšu) piesaistes;

Pārejot uz jaunu sabiedriskā transporta finansēšanas modeli vienlaikus ir racionāli veikt institucionālās pārmaiņas;

Jāizšķiras par turpmāko kompetences sadalījumu sabiedriskā transporta organizēšanā.

Pārejas periods ir pietiekami īss, lai nepieļautu vilcināšanos lēmumu pieņemšanā par turpmāko sabiedriskā transporta pārvaldes modeli valstī.


Valsts pārvaldes iekārtas likums

88.pants. Publiskas personas komercdarbība

(1) Publiska persona komercdarbību var veikt:

1) ja tirgus nav spējīgs nodrošināt sabiedrības interešu īstenošanu attiecīgajā jomā;

2) nozarē, kurā pastāv dabiskais monopols, tādējādi nodrošinot sabiedrībai attiecīgā pakalpojuma pieejamību;

3) stratēģiski svarīgā nozarē;

4) jaunā nozarē;

5) nozarē, kuras infrastruktūras attīstībai nepieciešami lieli kapitālieguldījumi;

6) nozarē, kurā atbilstoši sabiedrības interesēm nepieciešams nodrošināt augstāku kvalitātes standartu.

(2) Komercdarbības veikšanai publiska persona saskaņā ar likumu dibina komercsabiedrību.

Pārejas noteikumi

11. Šā likuma 88.pants neattiecas uz publiskas personas uzņēmējdarbību, kas uzsākta pirms šā likuma spēkā stāšanās.


Pašpārvadājumi — nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas

tiek veikti ar komersanta īpašumā esošiem vai iznomātiem

transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants vai viņa darbinieks,

lai komersanta vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai

kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez

maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas. Pašpārvadājumi ir

tikai attiecīgā komersanta papilddarbība. Par pašpārvadājumiem

uzskatāmi arī tādi pārvadājumi, kurus atbilstoši savai kompetencei veic

valsts vai pašvaldību institūcija, biedrība vai nodibinājums;

Documents

A.Ļublins Pasažieru pārvadājumu departamenta direktors