-
Aktualitātes ambulatorā
ginekoloģijā
- HPV / vakcinācija Latvijā
- HAT / sirds asinsvadu saslimšanu riski, lokālie estrogēni
- interesanti uztura bagātinātāji – iespēja ieteikt
sievietēm
- dzērvenes, intersticiāls cistīts un citi uroginekoloģijas
jaunumi
Dace Matule, 19.01,2013
-
HPV vīrusa reaktivācija menopauzē
Journal of Infectious Diseases 2012, dec Pētījums
843 sievietes no 35 – 60 gadiem
Dzimumdzīves anamnēze
HPV atrod 50 – 60 gadus vecām sievietēm, kuras uzrāda vairāk kā
5 partnerus “jaunībā “kaut arī pēdējo 6 mēnešu laikā dzimudzīve nav
bijusi – RR- 4.0 jebkuram HPV tipam, RR – 1,4 AR HPV salīdzinot ar
35 – 49 gadus vecām sievietēm
Iespējams, ka vīrusa izzušana pēc ~ 2 gadiem ir relatīva, tas
var saglabāties nediagnosticējamā līmenī
Pētījumā izteikta hipotēze, ka HPV onkogēnā infekcija , kas tiek
diagnosticēta pēc 50 gadu vecuma nav jauna, bet reaktivēta - sen
iegūta
-
SASLIMSTĪBA UN MIRSTĪBA SIEVIETĒM NO DZEMDES KAKLA VĒŽA VECUMA
GRUPĀ 0–64
(UZ 100 000 IEDZĪVOTĀJU)
Latvijā 2011. gadā tika diagnosticēts 262 invazīva dzemdes kakla
vēža gadījumi (avots: SPKC, 2012).
+60%!
Nacionālais veselības dienests 2011
-
http://globocan.iarc.fr, 2008.
-
I.Siliņš, Gynecological Oncology 93 (2004);484-492
HPV tipi dzemdes kakla vēža histoloģijā Latvijā
HPV tips HPV prevalence
histiloģijā %
16 61,1
18 9,0 31 5,3
33 2,7
35 0,0
39 0,0
45 3,2
-
Vakcinācija pret HPV (+ skrīnings)
rezultāti
10 000 meiteņu grupai novērsti :
121,7 DZKV gadījumi1
60,1 nāves gadījumi1
Vakcinācija uzskatāma par izmaksu efektīvu
veselības tehnoloģiju Latvijā, to var pielīdzināt
statīnu terapijas izmaksām. 2
1. Behmane D. Prezentēts Ginekologu asociācijas sēdē, Rīga,
08.06.2012.
2. D.Fidan "Economic analysis of treatments reducing coronary
heart disease mortality in England and Wales, 2000 - 2010"
-
Cik meitenes jāizvakcinē?
Lai izglābtu vienu dzīvi:
1661
Lai novērstu dzemdes kakla vēzi: 821
40,000 drošības spilveni jāuzstāda automašīnās lai izglābtu
vienu dzīvību2
1. Behmane D. Prezentēts Ginekologu asociācijas sēdē, Rīga,
08.06.2012.
2. The Federal Motor Transport Authority Germany
-
42,4
60,7 62,1 61,8 62,8
0
10
20
30
40
50
60
70
Rīgas reģions Zemgale Vidzeme Kurzeme Latgale
HPV vakcinācijas aptvere ar pirmo poti
Latvijas reģionos 2010-1011 gadā
-
Latviešu skolas Mazākumtautību skolas
Skolas Nr. Vakcinējamo meiteņu skaits
Izvakcinēto meiteņu skaits Skolas Nr.
Vakcinējamo meiteņu skaits
Izvakcinēto meiteņu skaits
90. 37 22 Klasiskā ģ 85 22
93. 16 13 86. 15 7
45. 12 8 88. 67 27
84. 30 16 60. 28 19
Ezerkrastu 20 2 22. 28 18
Juglas 42 37 13. 25 10
28. 15 8 10. 10 0
6. 41 17 Purvciema 42 12
Lietuviešu 16 7 80. 16 3
Mežciema 22 19 Puškina 31 12
Centra Human 30 5 21. 6 1
O.Kalpaka 20 13 32. 14 6
49. 30 18 89. 22 9
331 185 389 146
56% 37%
Vakcinācijas aptvere Rīgā
-
Vaccination policy and target population (routine immunisation)
in Europe, 2010 VENICE 2 human papillomavirus vaccination
survey
European Centre for Disease Prevention and Control. Introduction
of HPV vaccines in EU
countries – an update. Stockholm: ECDC; 2012.
Countries Target
age
group
Coverage
(3 doses, %)
Date of start Vaccination site
United
Kingdom
12 80 (2009) September
2008
school or public health
centres
Portugal 13 84 (2011) October 2008 public health centres
Italy 11 56 (2009) July 2007 public health centres
Netherlands 12-13 58 (2011) 2009 public health centres
Spain 11-14 64 (2011) 2007 school or public health
centres
Denmark 12 79 (2011) January 2009 public health centres
-
2010. 2011. 2012. (I-X) Reģioni % % % Rīgas un Pierīga 36,9 50,3
48,3 Latgales 58,1 69,3 72,5 Zemgales 52,8 70,2 66,5 Kurzemes 55,7
69,7 66,2 Vidzemes 56,1 71,1 64,6 Pilsētas Rīga 37,4 51,6 48,3
Daugavpils 48,4 56,5 61,0 Liepāja 41,3 55,4 65,4 Ventspils 29,0
55,7 77,4 Jūrmala 17,8 44,2 49,4
HPV vakcinācijas nosegums Latvijas reģionos
-
Mum's testing affects HPV jab
uptake, says survey Ja mātes pēdējo 5 gadu laikā būtu
pārbaudījušās pie ginekologa, pusaudzes vakcinētos 3x vairāk
Ja māte pēdējo 5 gadu laikā nav vakcinējusies, vakcinācijas
aptvere- 58%
Ja mātei pēdējo 5 gadu laikā veikta OC – vakcinācijas aptvere
meitu grupā -84%
European Journal of Cancer – ja mātei ir patoloģoska OC atrade –
meitenes vakcinējas biežāk
A mother's attitude towards cervical cancer screening
influences
decisions to vaccinate daughters against the cancer, researchers
in Manchester say.
Data from 117,000 girls was analysed.
14 January 2013 Last updated at 00:02
-
Vakcinācijas prognozes
Pēc 2 – 3 gadiem – patoloģisku OC atrade
samazināsies par 25% Pēc 5-7 gadiem – CIN2+ un CIN 3
samazinās
par 50%-60 Pēc 15-20 gadiem – dzemdes kakla vēzis
samazināsies par 76%, аdenokarcinoma - 96%
Meijer, 2007
-
Pētījumu rezultāti – saslimstības un terapijas
gadījumu skaits vakcinācijas/placebo grupā
Gadījumu skaits
vakcinēto
grupā(n=4616)
Gadījumu skaits
placebo
grupā(n=4679)
%
samazināša
nās
95%
OC rezultāti
HSIL + Ca
LSIL
ASC-H
HSIL
AGC
1002
276
813
55
22
3
1205
357
980
87
40
4
17
22
17
36
45
na
10.2
9.3
9.2
10.6
4.7
na
Manipulācijas
Kolposkopija
Biopsija
Terapija /konizāc/
850
728
131
1061
935
229
20
22
42
12.3
14.3
28.6
SO Olsson, J Рaavonen HPV conference Malmo 2009 0-01-08
-
Rekomendācijas sievietei > 25 gadiem dzemdes kakla vēža
profilaktiskai novērošanai
Ieteicams visām sievietēm >
25, kurām nav bijusi
dzimumdzīve- vakcinēties
Kaut arī tiek rekomendēta
vakcinācija seksuāli aktīvām
sievietēm > 25 gadiem, tomēr sievietes jāinformē, ka
aizsargājošā iedarbība var būt
neliela
Turpinās skrinings, atbilstoši
nacionālām vadlīnijām un
rekomendācijām
Jābūt ciešai mediķu sadarbībai
ar pacienti/sievieti
Basu P, et al. J Obstet Gynaecol Res 2009; 35:712–716.
Vakcinācijas algoritms sievietēm > 25 gadiem
Dzimumdzīve
Nav Ir
Atrade bez patoloģijas Patoloģiska atrade
Vakcinācija
Vakcinācija – pēc
nepieciešamības/pieprasījuma/pēc
terapijas
Vakcinācija
OC skrīnings atbilstoši
nacionālām
Rekomendācijām
Terapija atbilstoši
Nacionālām
rekomendācijām
CerEES.05.03.12
-
Dzemdes kakla skrīninga rekomendācijas American Cancer Society,
American Society of Colposcopy and Cervical Pathology
Grupas Rekomendējamā
skrīninga metode
Piezīmes
Jaunākas par 21 gadu Nav skrīninga
21 – 29 gadi Tikai citoloģija katrus 3 gadus
30 – 65 gadi Ieteicams – HPV kopā ar
citoloģiju katrus 5 gadus vai
tikai citoloģiju katrus 3 gadus
Tikai HPV noteikšanu
nerekomendē
Vecākas par 65 gadiem Nav nepieciešams tālāks
skrīnings, ja pēdējo analīžu
rezultāti bez patoloģijas
Sievietes pēc CIN II, CIN III vai
AdenoCA in situ – skrīnings
turpinās 20 gadus pēc
ārstēšanas
Pēc totālas histerektomijas Nav nepieciešams skrīnings Tiek
attiecināts uz sievietēm
bez cervix, vai anamnēzē CIN
II, III, AdenoCA in situ
Pēc HPV vakcinācijas Tieši tādas pašas
rekomendācijas kā tāda paša
vecuma nevakcinētas sievietes
-
HAT un atriju fibrillācija Penny Murata MD, Medscape 2013
Ātriju fibrillāciju sastop biežāk vīriešiem kā sievietēm
JAMA, 2001, 285
Sievietēm ar ĀF ir lielāks infarktu risks JAMA, 2002. 288
WHI – CHD ( coronary heart disease) biežāks HAT ( pg+e)
lietotājām salīdzinot ar placebo. Sekundārais pētījuma mērķis – ĀF
sastopamība. WHI pārtrauca , jo HAT grupā biežāks CHD, insultu,
plaušu trombemboliju skaits
JAMA, 2004;291
-
Endogēnie hormoni ietekmē aritmiju sastopamību – grūtniecības,
menopauzes laikā
No 16128 WHI pacientēm 5,6 gadu garumā novēroja 611 ĀF gadījumus
E+Pg lietotāju grupā un 683 gadījumus no 10251 tikai E
lietotājām
Tikai E HAT lietotājām RR 1,17, E+Pg lietotājām RR 1,07
Secinājumi: HAT var provocēt ĀF, kas savukārt veicina SAsV
saslimšanas un infarktus
PerezMV et al, Effect of postmenopausal hormone therapy om
incident
Atrial fibrillation. Circ Arrhy Electrophys 2012:
-
Drosperinona/estradiola panesamība menopauzes
simptomu terapijā
Clinical Investigations in Aging 2009:4 Review
85% sieviešu perimenopauzē atzīmē vazomotoru simptomātiku (
karstuma viļņus, svīšanu u.c.)
HAT – visefektīvākā terapija ( + urogenitālā atrofija,
osteoporozes novēršana, sirds- asinsvadu saslimšanu samazināšana,
ja HAT uzsākta agri perimenopauzē)
Estrogēnu terapija- visefektīvāka
Ar progestīnu androgenizējošām īpašībām saistīta iedarbība uz AB
holesterīnu, šķidruma retenci, mastodīniju
Drosperinonam ( 17alfa spironolaktona derivāts ) ir izteikti
progestagēna ( 4x lielāka kā progesteronam ), bet nav androgēnas,
estrogēnas vai glikokortikoīdas darbības.
-
Estrogēns HATā stimulē
angiotenzinogēna sintēzi, kas savukārt
veicina nātrija un šķidruma retenci –tas
var palielināt TA. Savukārt progesterons
aizkavē aldosterona mijiedarbību ar
minerālkortikoīdu receptoriem.
Drosperinons kā iedarbīgs progesterons
pētījumos ir uzrādījis izteiktu
antialdosterona iedarbību.
-
Drošības profils
Pētījumā iekļautas 1147 sievietes Endometrija hiperplāzija 1mg E
+ 2mg drosperinona
grupā 0,5 - 0,7%
Pētījumā 225 sievietes – endometrija
biezums ≥ 5 mm, hiperplāzija netika
konstatēta
3% atrasti endometrija polipi
-
Labvēlīgi ietekmē lipīdu profilu.
Salīdzinot ar E monoterapiju – E + DRSP
– samazinās kopējais holesterīna līmenis,
ZBH,pieaug ABH
Nemainot kālija līmeni , samazina TA.
Pētījumos secināts, ka 2mg DRSP ir
iedarbīga deva TA samazināšani
Neietekmē koagulāciju
-
Efektivitāte
Jau pēc 2 nedēļu terapijas novēro karstuma viļņu samazināšanos (
citā pētījumā – pēc 5 nedēļām )
Citā pētījumā – karstuma viļņi samazinājās par 84% ( 48% placebo
grupā )
Svīšanas epizodes samazinājās par 80% ( 24% placebo grupā)
Bezmiegs samazinājās par 49% ( 14% placebo grupā )
Depresija samazinājās no 31,4% uz 14%
Nervozitāte no 42, 9% uz 17,1%
Maksts sausums no 42,9% uz 2,9%
-
Panesamība
Traipīšanās – 8% pirmā gada laikā.
Vidējais asiņošanas ilgums – 1,6 – 2,2
dienas pirmā mēneša laikā → vidēji 0,2 – 1,7 dienām visas
terapijas laikā
Mastodīnija – 1,7%
Galvassāpes
Svara izmaiņas –nav vērojamas svara izmaiņas vai – 0,4 –
0,8kg
-
Pētījuma apraksts
◦ EURAS-HRT tika plānots kā liels, prospektīvs kohortas
pētījums, lai izpētītu DRSP saturoša HAT (Angeliq™) drošību
salīdzinājumā ar
citiem kombinētiem orāli lietojamiem HAT
◦ Papildus tika plānots izpētīt visus HAT preparātus, neatkarīgi
no to devas un lietošanas veida.
◦ 2002.gada aprīlī tikai veikti priekšdarbi pētījuma
sākšanai
◦ 2002.gada jūlijā WHI (Womens health Initiative) pētījums
«Estrogēns + Progestīns» tika pārtraukts un dati publicēti
◦ 2003.gada augustā tika pabeigts «Miljons sieviešu
pētījums»
Tāpēc:
Bija grūti rekrutēt pētījuma dalībniekus
Tika pieņemts lēmums fokusēties uz orālajiem HAT
-
Dizains: Kontrolēts, prospektīvs, bez iejaukšanās, novērojuma
pētījums 7 Eiropas valstīs: Austrija,
Beļģija, Vācija, Itālija, Nīderlande, Spānija, Turcija
Zāles: Angeliq™* Cits kombinētais HAT
Mērķi: Salīdzināt nopietnu blakusparādību biežumu - pārsvarā
kardiovaskulāru, pacientēm,
kuras lieto kombinētu HAT.
Uzraudzība: Neatkarīga zinātniskā padome (S. Shapiro, A.
Genazzani, A. Gompel, S. Palacios, M. Neves-e-
Castro, J. Boivin)
Pētījuma apraksts
* 2 mg DRSP, 1 mg E2
-
Angeliq™ Citi
Komb. HAT
Citi
Oral HAT
Ne – orāli
HAT Kopā
Iesaistīto sieviešu skaits 10,043 13,384 4.113 3,057 30,597
% no kopējā skaita 33 44 13 10 100
% no kombinēto HAT skaita 43 57 - - - - - - 23,427
Norethisterone (acetate) 25%
Dienogest 18%
Medroxyprogesterone acetate 8%
Dydrogesterone 6%
Rekrutēšana
-
Riska faktori Angeliq™
[%]
ooccHRT
[%]
ooHRT
[%]
Non-oral HRT
[%]
Kontrolēts augsts
asisnsspiediens 20.3 27.7 23.1 31.7
Paaugstināts asinsspiediens
(BP 130/85-159/94) 19.7 24.1 21.6 20.7
Augsts asinsspiediens
(BP>160/95) 27.8 29.4 25.8 32.1
Kontrolēts augsts holesterīns 7.3 8.4 5.7 8.3
Smēķēšana 8.2 9.5 8.5 10.2
Smaga smēķēšana
(>20 cigaretes dienā) 1.4 1.3 1.9 2.6
BMI>25 & 30 6.5 8.7 8.8 6.4
Bāzes riska faktori katrai grupai: %
no iesaistīto sieviešu skaita
-
0
300
600
900
Angeliq age-adj.
Other ccHRT Other oralHRT
Non-oralHRT
Past use
Nopietnas blakusparādības*
0
(N=6,267)
*Jebkuras blakusparādības, kas rezultējas ar nāvi, dzīvības
apdraudējumu, hospitalizāciju, invaliditāti utt
Eve
nts
/10,0
00 W
Y
-
0
50
100
150
200
Angeliq
ccHRT
Other Oral
Non-oral
Past HRT Use
Nopietnas blakusparādības pēc
orgānu sistēmas
Eve
nts
/10,0
00 W
Y
-
0
60
120
180
240
Angeliq Other ccHRT Other oral HRT Non-oral HRT Past Use
Kardiovaskulārās nopietnās
blakusparādības (N=1,543)
0
Eve
nts
/10,0
00 W
Y
-
AMI (akūts miokarda infarkts)
(N=125)
0
10
20
30
Angeliq Other ccHRT Other oralHRT
Non-oral HRT Past Use0
N=7 N=13 N=41 N=12 N=52
Eve
nts
/10,0
00 W
Y
-
EURAS-HRT: spiedienu pazeminošas
terapijas uzsākšana
0
100
200
300
Angeliq Other ccHRT Other oral HRT Non-oral HRT
Adjusted for age, BMI, RR at study entry, and region
Dinger et al submitted
Eve
nts
/10,0
00 W
Y
-
Mirena un krūts vēzis
Backman T et al 2005 Oct;106 Pētījuma mērķis – noskaidrot HIUS
un krūts
vēža incidences iespējamu sakarību Analizēti 17360
postmarketinga HIUS
lietotāju dati Somijā Salīdzināti – HIUS
lietotājas/nelietotājas
vecumā no 30 – 54 gadiem
Vecuma grupa HIUS Sievietes bez HIUS 30 - 34 27,2 25,5
35 - 39 74 49,2
40 - 44 120,3 122,4
45 - 49 203,6 232,5
50 - 54 258,5 272,6
Krūts vēža sastopamība uz 100000 sievietes gadiem
-
Secinājumi
HIUS nav saistīta ar krūts vēža incidences
pieaugumu
Krūts vēža etioloģia?
Regulāri krūšu dziedzeru US izmeklējumi
ferīlā vecuma sieviešu grupā bez riska
faktoriem
-
Kas rakstīts vaginālo estrogēnu
anotācijā? Piemēram - Ovestini Ietekme uz vēža rašanās risku
Endometrija vēzis Katrai sievietei pastāv neliels risks attīstīties
endometrija vēzim (dzemdes
gļotādas vēzis), vai viņa lieto HAT, vai ne. Viens
epidemioloģisks pētījums norāda, ka lietojot zemas devas estriola
tabletes iekšķīgi (bet ne krēma vai pesāriju veidā) var
palielināties endometrijas vēža attīstības risks. Risks pieaug
palielinoties ārstēšanās ilgumam un izzūd gada laikā pēc terapijas
pārtraukšanas. Sievietēm, kuras lietoja estriolu, atklātais vēzis
bija ar mazāku iespēju izplatīties, nekā sievietēm, kuras nelietoja
estriolu.
Lai novērstu endometrija stimulāciju, nedrīkst pārsniegt
maksimālo devu un maksimālo devu nedrīkst lietot ilgāk par dažām
nedēļām.
Pirmajos HAT lietošanas mēnešos var būt starpmenstruāciju
asiņošana vai smērēšanās.
Bet ja asiņošana vai smērēšanās: turpinās ilgāk nekā dažus
pirmos mēnešus, sākas kādu laiku pēc HAT lietošanas, turpinās pat
pēc HAT lietošanas pārtraukšanas, griezieties pie ārsta, lai
noskaidrotu vai nav tālāk jāizmeklē šo pazīmju cēloņi Asins
recekļi HAT var palielināt asins recekļu veidošanās risku vēnās
(saukta arī par dziļo vēnu
trombozi jeb DzVT), īpaši pirmajā lietošanas gadā. Nav zināms,
vai Ovestin palielina risku tādā pašā apjomā
-
Krūts vēzis Sievietes, kam ir krūts vēzis vai kam ir bijis krūts
vēzis agrāk,
nedrīkst lietot HAT. Estrogēnu vai estrogēnu-progestogēna
kombinētas HAT
lietošana vairākus gadus nedaudz palielina krūts vēža risku.
Risks palielinās līdz ar HAT lietošanas ilgumu un normalizējas
aptuveni 5 gadu laikā pēc HAT pārtraukšanas. Sievietēm, kas lieto
kombinētu HAT, ir nedaudz lielāks krūts vēža rašanās risks nekā
sievietēm, kas lieto tikai estrogēnus saturošu HAT.
Nav zināms, vai Ovestin tāpat palielina krūts vēža risku kā citi
HAT līdzekļi. Tomēr, ja Jums ir šaubas par krūts vēža risku,
konsultējieties ar ārstu par risku salīdzinājumā ar ārstēšanas
guvumu.
Regulāri pārbaudiet krūtis, lai konstatētu pārmaiņas, piemēram,
ādas ievilkumu, krūts galiņa pārmaiņas vai sacietējumus krūtī, ko
Jūs varat redzēt vai just
-
BET!!! –
Ovestin lietošana kopā ar pārtiku un dzērieniem
Ovestin lietošanas laikā Jūs varat ēst un dzert kā parasti.
Olnīcu vēzis Olnīcu vēzis ir sastopams ļoti reti, bet tā ir
nopietna slimība.
To var būt grūti diagnosticēt, jo bieži vien nav redzamu
slimības pazīmju.
Daži pētījumi liecina, ka tikai estrogēnus saturošas HAT
lietošana ilgāk nekā 5 gadus var palielināt olnīcu vēža risku. Vēl
nav zināms, vai citi HAT veidi un Ovestin palielina risku
vienādi
Sirds slimība HAT nav ieteicams lietot sievietēm, kam ir sirds
slimība vai tā bijusi
nesen. Ja Jums kādreiz ir bijusi sirds slimība, Insults Nesen
veiktā pētījumā ar vienu HAT veidu (kas satur konjugētu
estrogēnu un progestogēnu MPA) konstatēja nelielu insulta riska
palielināšanos
-
North American Menopause society 23rd Annual meeting : “10 Years
after WHI”: What is future for HRT”
2012, Oct
WHI nepētīja lokālos estrogēnu preparātus FDA pēc WHI 2002.gadā
pieprasīja, lai visi
brīdinājumi tiktu attiecināti uz visiem HAT preparātiem ( E+Pg,
E, Pg, lokāli E)
Neviena no publikācijām neliecina par demences, infarktu,
insultu vai krūts vēža risku lokālu E preparātu lietotājām
Ja vazomotorai simptomātikai ir tendence izzust postmenopauzē,
urogenitālā atrofija progresē
Ko darīt, jo pacientes mēdz izlasīt anotāciju?
-
Dzērvenes un urīnceļu infekcija Cochrane review 2008
Urologiia. 2011 Nov-Dec;(6):97-8, 100-3
Urīnceļu infekcija –viena no visbiežāk sastopamām bakteriālām
infekcijām
Katrai otrai sievietei ~ 1x dzīvē, 20 – 30 % - biežāk
Dzērveņu preparātu lietotājām – par 38% mazāks urīnceļu
infekciju risks, par 47% samazinās recidīvu biežums
Nozīme – kādā veidā tiek lietoti dzērveņu preparāti
Dzērveņu sula daudz aktīvāka kā tabletes vai kapsulas/pretrunīgi
dati
36 mg proantocianides kā piem. monurels - bloķē E.Coli adhēziju,
veidojot biofilmu
Rekomendē tikai recidivējošas infekcijas gadījumā, ja preparātā
ir pietiekoša aktīvās vielas koncentrācija jālieto ne mazāk kā 2x
dienā
-
Urīna inkontinence ( UI ) un menopauze – vai ir kāda
saistība?
Maturitas.2013:74:26-30
Legendre G
Urīna inkontinence – jauktas etioloģijas dinamiski traucējumi,
saistīti ne tikai ar vecumu,bet arī citiem faktoriem
UI prevalence ir proporcionāla vecumam Sastopamība – 8 – 27% (
kohortu pētījumos 4 – 8% )
Palielināts UI risks vēlas menopauzes gadījumā- RR – 1.52
UI risks palielinās saistībā ar stresa inkontinenci , bet šī
sakarība pazūd postmenopauzāli
Ja UI konstatēta perimenopauzāli – līdz ar menopauzes progresu
nenovēro UI pieaugumu – tas saistīts ar svara palielināšanos
UI simptomātika ievērojami samazinās strauja estrogēnu
samazināšanās gadījumā
HAT Visu veidu HAT palielina UI sastopamību – ( orāli E RR-
1.54,transdermāli RR-
1.68, orāli E+Pg RR – 1.34, transd E+ Pg RR – 1.46
Pārtraucot HAT - UI samazinās
33 pētījumu Cochrane datu metaanalīze - 20000 UI pacientes/9500
HAT lietotājas : HAT saasina UI – RR-1.32, bet topiski E –
samazina
-
Urodinamikas kabinets.
-
BPS/IC hronisks “mokošs” stāvoklis saistīts ar ievērojami
samazinātu dzīves
kvalitāti
-
Intersticiāls cistīts (IC)
Ieviests termins IC , kas raksturo
iekaisumu visā urīnpūšļa sienā (Skane,
1887)
Smaga iekaisuma slimība urīnpūšļa sienā,
kas raksturojas ar čūlu, sārtām
asiņojošām zonām (Hunner, 1915)
-
BPS/IC- ESSIC kritēriji 2012
BPS - Sāpes, spiediena vai diskomforta
sajūta saistīta ar urīnpūsli, papildus vismaz
viens simptoms kā palielināts dienas un/ vai
nakts urinācijas biežums, neatliekama
(urgenta) mikcija
“Mulsinošu” / Citu patoloģiju izslēgšana, ka
potenciālo simptomu cēloni, izskaidrojumu
IC -Hannera čūla+ histoloģijā iekaisīgi
infiltrāti un/vai detrusora mastocitoze un/vai
intrafascikulara fibroze
ESSIC- International Society for the Study of BPS
-
Mulsinošās / citas patoloģijas Karcinoma
Karcinoma in situ
Infekcijas (bakteriālas, sēnīšu, sts, vīrusu)
Staru cistīts
Ķīmisko preparātu (medikamentu) izraisīts cistīts
Urīnpūšļa kakliņa obstrukcija
Neirogēna urīnpūšļa infravezikāla obstrukcija
Urīnpūšļa akmeņi
Urētera apakšējās daļas akmeņi
Uretras divertikuls
Prolapss
Endometrioze
Vaginālā kandidoze
Dzemdes kakla, dzemdes, olnīcu tumori
Labdabīga prostatas obstrukcija, PCa, hronisks
bakteriāls/abakteriāls prostatīts
N. Pudendus bojājums ESSIC 2012
-
BPS/IC
Asociācija ar citam slimībām
◦ Depresija
◦ Panikas lēkmes
◦ Migrēna
◦ Alerģija
◦ Astma
◦ Sistēmas sarkana vilkēde
◦ Kairinatās zarnu sindroms
-
Epidemioloģija
IC Prevalence uz 100 tkst sieviešu populācijā
◦ Japāna 1,2 - 4,5 (Ito 2000)
◦ Somija 18,1 ( Oravisto 1975)
◦ ASV 50- 62 (Curhan 1999)
BPS/IC Prevalence uz 100 tkst sieviešu
populācijā
◦ Japāna 265 (Inue 2009)
◦ Austrija 306 (Temmel 2007)
◦ ASV 2600 (2,5-2,7% no ASV sieviešu populācijas) (Berry
2009)
-
Etioloģija
Neskaidra
Multifaktoriāla
Urīnceļu infekcija (kā palaidējmehānisms)
Autoimūns mehānisms
Glikozaminoglikānu barjeras
nepietiekamība
Urotelija šūnu “nestabilitāte” “leaky epithelium”
-
Patoģenēze
Limfocītu, plazmocītu
infiltrācija
Detrusora mastocitoze
Neiroendokrīns
iekaisums
Iekaisīgi infiltrāti
Intrafascikulara fibroze
-
BPS/IC - Diagnostika
Izslēgšanas diagnoze
Simptomi
Fizikālie izmeklējumi
Urīna analīze
Cistoskopija ar hidrodistensiju un biopsiju
-
Hannera (Hunner) čūla
Cirkulāra, sārta
urīnpūšļa gļotādas
zona ar sīkiem
asinsvadiem radiāli,
virzienā uz centrāli
lokalizētu rētu ar
fibrīna depozītiem
vai asins recekli
centrā
-
CISTOSKOPIJ
A
-
Cistoskopija narkozē + hidrodistensija
-
BPS/IC - Terapija Konservatīva terapija ◦ Trauksmes
samazināšana, Biofeedback, diēta.
Medikamentoza terapija ◦ Pretsāpju līdzekļi, Antihistamīna
preparāti,
Intravezikāla terapija ◦ Sudraba nitrāts, Dimetilsulfoksīds,
Glikozaminoglikāni, Heparīns, Pentosana polisulfāts,
Hialuronskābe, Doksorubicīns, BCG
Intradetrusora injekcijas -Botulotoksīns
Neiromodulācija ◦ Akupunktūra,Lumbālā epidurālā
blokāde,N.Tibialis posterior stimulacija
Hidrodistensija (anestēzijā)
TUR rezekcija, koagulācija, lāzera ablācija
-
Terapijas efektivitāte
Intradetrusora injekcijas (Botulotoksins) ◦ Simptomu uzlabošanās
1.-8. mēnešus
◦ 86%- 3.mēn; 25% - 5.mēn; 0%-12.mēn (Giannantoni 2008)
Hidrodistensija (anestēzijā) TUR rezekcija,
koagulācija, lāzera ablācija ◦ 26% Ļoti labs rezultāts
◦ 43% Mērens rezultāts
◦ Terapeitiskais efekts 6- 12. mēneši (Glemain 2002)
-
Urīnpūšļa sāpju sindroms
Intersticiāls cistīts
BPS / IC (angl.)
-
II fāzes, dubultakls, randomiēts, placebo
kontrolets, adaptīvs pētijums
BPS/IC pamatproblēma – Sāpes
Ideja:
palielināt intrasinaptisko endokanabioīdu līmeni
inhibējot to sadalīšanos
bloķējot FAAH-enzīmu
-
Ca2+ 1) NEIROMEDIATORU IZDALE
Pre sinaptiskais
aksons
Post sinaptiskā šūna
2) AKTIVĀCIJA →Ca2+ influx
4) CB1-R AKTIVĀCIJA
3) ENDOKANABIOĪDU PRODUKCIJA
CB1-R
Degradēts ar FAAH
5) Neiromediātoru izdales INHIBĪCIJA
Anandamide
-
ASP3652
Nešķērso hematoencefalisko barjeru tā potenciāli izvairoties no
CNS blakusefektiem
Potenciālie efekti ◦ Sāpju mazināšana CB receptori perifērajos,
aferentajos nervgaļos
◦ Urīnpūslis CB1 specifisks urīnpūslim
Samazina apakšējo urīnceļu simptomus, pāraktivitāti
◦ Iekaisums mazina iekaisumu caur CB2 receptoru
-
Study period Run-in Follow-Up
Duration 3 weeks 1 2 weeks
Week -3 0 2 4 8 12 14
Visit 1 2 / BV 2
3 4 5 6 / EoT3
7 / FU 4
Target day
relative to
Visit 2
-21 to -17
(-28 to -17)1
Treatment : Placebo
III: ASP3652 150 mg twice daily
IV: ASP3652 300 mg twice daily
49-63 77-91
14-21 days
after EoT
I: Placebo
II: ASP3652 50 mg twice daily
57 85 99
Permissible
interval from
Visit 2 in days
Ra
nd
om
iza
tion 11 - 17 21-35
Treatment
12 weeks
-21 1 15 29
CONFIDENTIAL
-
Pieņemšanas laiki
Dr.I.Kukulis
T: 29249010
E-mail: [email protected]
Ambulatoras pienemšana piektdienās
Latvijas Onkoloģijas Centrs
Plkst.: 11:00 - 12:00 (4.pacienti)
Tel:67000610
-
Urodinamika
Otrdienas 12:00-14:00
Dr. I.Kukulis
Ceturtdienas: 13:00 – 16:00
Dr. I.Celmiņa
