Par neredzçðanu un nedzirdçðanuVents DubroVskis

Slikta ziòa kâ slapjð sniegs un, lai piedod tie, kas pârmet nelaimes piesaukðanu, bet to nepriecîgo ziòu pçdçjâ laikâ netrûkst... Runât par to skaïi vai zem segas – tâ ir izvçle. Gan medijiem, gan visiem tiem, kuros ieklausâs sabiedrîba. Psiho-logi mâca, ka jâievçro lîdzsvars – vismaz savâ galvâ: sliktai domai pretî jâliek laba. Ja emocijas sa-trakojas, jâprot ieraudzît robeþa, kas ðíir no paðiznîcinâðanâs... Bet, ko likt pretî ziòâm, kas ðokç – ko prâts pieòem, bet sirds ne?... Jautâjums neba èetriem teikumiem èetrâs minûtçs, tomçr, manuprât, – ja jûties ðokçts, varbût pirms esi dzîvojis ilûziju varâ?

Patiesi nezinu, kurâ brîdî cerîbas pârtop ilûzijâ – uz se-vi vçrstâ prâta miglâ, kas ïauj norobeþoties no pasaules problçmâm... Protams, ir pasau-les glâbçji, viedie un svçtie, taèu labâm idejâm daudzviet kaut kâ parasti pietrûkst naudas... Tas ir arî jautâjums par prioritâtçm, un tâs mums, gluþi cilvçciski – katram savas... To stâstu tâpçc, ka neiepriecinoðajâs tendencçs, kas pasaulei draud ar badu un sociâlu ârprâtu, lielâ mçrâ redzu cilvçka roku. Ko priecîgu likt pretî? Manuprât, visupirms kâ atkarîgo programmâs, vajadzçtu sâkt ar problçmas atzîðanu – jâ, es esmu bijis nevçrîgs pret dabu; es to pat lâgâ nepazîstu, tâpat kâ lîdzcilvçkus, kas ârpus draugiem lv, facebook un citâm virtuâlajâm komunicçðanas vie tâm... Es nezi-nu, kâ citâdi iemâcît empâtiju jeb lîdzjuðanas spçju, taèu bez tâs... Ar sevi aizòemtie paliks ar se-vi aizòemti un, kamçr Bils Geits strâdâ pie jauna superkultûrauga modificçðanas, desmitiem dabis-ki raduðos sugu ik dienas klusâm pamet ðo pasauli... Neba jau mîlestîbas dçï.

FO

TO -

Jān

is V

ītols

reDakcijas sleja

Laikraksts tukuma, kandavas, EngurEs un JaunpiLs novadiEm Nr. 30 (1591) – Ls 0.40 ISSN 1407-8252

Sestdiena, 2011. gada 12. marts www.ntz.lv

u3. lpp.

jânis Vîtols

Lapmeþciema pamatskolas skolçni ir muzikâli, turklât – viòi spçlç paðu darinâtos tautas instrumentus. Mûzikas rîku ir daudz – bçrni tos jau desmito gadu darina. Òems bçrni tos rokâs, ies jûras maliòâ un to no ziemas miega modinâs.

Latvieðu tautas mûzikas rîki, instrumenti skolâ top projektu nedçïas ietvaros un pârejâ laikâ. Skanoðo darbiòu rosina skolotâja Benita Egle. Viòai ir íçriens, un kopîgi darinâtie rîki brînumus var paveikt. Piemçram, Emîla Jansona nule darinâtais lietutiòð. Dobjâs koka caurulçs iesprostots, bet, kad to rokâs pagroza, skan tâ, it kâ lietus lîst. Emîls, pârçjie jaunie tautas mûziíi domâ, ka vasarâs,

kad bula laiks – kaltçtâjs – cie-mam piestâjis, savu lietutiòu lietâ varçtu likt. Lietus mâkoòi augðâs pagriezîsies uz Lapiòu pusi, dâsni nolîs, un zaïais augs griezdamies. Ðogad no jauna taps arî Silvestra Ðeïicka zvârgulis. Silvestrs dzîvo ciema meþa pusç. Stirnas, zaíi, lâèi nâk no meþa klausîties, kâ puiða darinâtais zvârgulis skan. Meþa zvçri grib kopâ ar bçrniem íekatâs iet. Tikai vçl maz-

liet jâpierod pie cilvçkiem. Pa Lieldienâm varbût?...

Muzikâlie rîki tepat, zveju bûdâs, nolûkosies. Nekâ îpaða jau nav – liektam zaram galos piesie-ta aukla. Uz tâs savçrti skanoði priekðmeti. Skan, kad takti pie-sit. Klabekïi, grabekïi, bungas skan tâ, ka skandçtâjiem paðiem un klausîtâjiem kâjas lîdzi cilâjas. Skriet, diet pa gaisiem vien gri-bas.

kâ lapmeþciemnieki jûru modinâja

AgitA Puķīte

Ceturtdien, 10. martâ, Tuku-ma novada domes Teritoriâlâs attîstîbas komitejâ tika skatîts jautâjums par Tukuma lidlau-ka tâlâko attîstîbu. Sarunâ piedalîjâs arî SIA «Tukums airport» advokâts Viesturs Loèmelis un iedzîvotâju pârstâvji Armands Birznieks, Ainars Poga, Jânis Friðfelds un Ilze Gaile. Jâteic, lai gan bez “uz-braucieniem” un pârmetumiem lemðanâ iesaistîtâs puses neiz-

Lidlauka lietâ izveido darba gruputika, vienoðanos tomçr izdevâs panâkt.

Vides pârvalde pieprasîs jaunu informâciju

Kâ, informçjot par komitejas sçdes lçmuma projektu, stâstîja Tukuma novada domes galvenâ arhitekte Ive-ta Vistapole, saòemti pieprasîtie do-kumenti no Engures novada domes, Ventspils reìionâlâs vides pârvaldes, VAS «Latvijas Gaisa satiksme», SIA «Tukums airport», kâ arî iesniegu-mi no iedzîvotâjiem (Dokumen-ti apskatâmi Tukuma novada domes

mâjas lapâ www.tukums.lv, sadaïâ Normatîvie akti, Lçmumu projek-ti. – Red.). Ventspils Reìionâlâ vides pârvalde vçstulç norâda, ka SIA «Tu-kums airport» izsniegta atïauja B ka-tegorijas piesâròojoðâm darbîbâm, kas ir derîga lîdz 2013. gadam. Tâ ir spçkâ ar nosacîjumu, ka lidlauku ekspluatç diennakts gaiðajâ laikâ (vasarâ no 8.00 lîdz 22.00, ziemâ no 10.00 lîdz 16.00), to izmanto gaisa kuìiem lîdz 5700 kg un ka lidmaðînu uzlidojumu/nolaiðanos skaits gadâ ir apmçram 130 (vasarâ vidçji 15, ziemâ – 5 dienâ).

Mūzikas instrumentu darinātāji Emīls Jansons, Viljams Meleksetjans, Rolands Grīnbergs, Silvestrs Seleckis, Reinis Laksa ar skolotāju Benitu Egli

2 Ziņas Sestdiena, 2011. gada 12. marts

Brîvîbas laukums 10 Tukums, LV - 3101

Tâlr./ fakss: 63125216Mob. : 28338989,

28444558 E-pasts: ntz@ntz.lv

Galvenâ redaktore Ivonna Plaude.Iznâk otrdienâs, ceturtdienâs un sestdienâs. Metiens 6920 eks.

Izdevçjs SIA «Novadu Ziòas». Abonçðanas indekss 3069.Masu informâcijas reìistrâcijas apl. #000702425.

Darba laiks no 8.00 lîdz 18.00, sestdienâs no 9.00 lîdz 14.00.Pârpublicçðana, bez redakcijas rakstiskas atïaujas, aizliegta.

Par sludinâjumu un reklâmu saturu atbild iesniedzçjs.Publicçtie materiâli ne vienmçr atspoguïo redakcijas viedokli.

Iesniegtos manuskriptus nerecenzç un atpakaï neizsniedz.Honorârus par iepriekðçjo mçnesi var saòemt pirmdienâs, ceturtdienâs.

Iespiests tipogrâfijâ «Mûkusala», Rîgâ, Mûkusalas ielâ 41.

www.ntz.lv

Latvijā un pasauLē

MeLnā hronika

No 9. lîdz 10. martam Tukuma policijas iecirknî reìistrçti 18 notikumi un noformçti 50 administratîvo pârkâpumu protokoli; tai skaitâ viens par nelegâlâ alkohola iegâdâðanos. Ceïa transporta negadîjumi nav reìistrçti.

9. marta rîtâ Tukuma novadâ ti-ka rîkots patruïdienesta reids, kurâ tika pârbaudîtas 200 automaðînas, izteikti 15 brîdinâjumi un noformçti 23 administratîvo pârkâpumu pro-tokoli.

8. martâ10.00 Engures novada Smârdes

pagastâ, kâdâ kokzâìçtavâ, no strâdnieku telpâm nozagta ro-kas slîpmaðîna «Black Decker». Materiâlie zaudçjumi tiek noskaid-roti.

9. martâ10.30 Tukumâ, Talsu ielâ,

konstatçts, ka realizâcijai tiek piedâvâti viltoti alkoholis-

kie dzçrieni vai spirtu saturoði ðíidrumi. Uzsâkts kriminâlprocess un veikta kratîðana, kuras laikâ izòemti aptuveni 28 litri nelegâlâ alkohola. Iespçjamâ vainîgâ perso-na noskaidrota.

18.30 Tukumâ, Lauku ielâ, ne-noskaidrotos apstâkïos pazu-dusi automaðînas CITROEN C3 priekðçjâ valsts numura zîme.

18.40 Jaunpils novadâ marðruta satiksmes autobusâ kâds 1975. gadâ dzimis vîrietis reibumâ lamâjies necenzçtiem vârdiem un traucçjis sabiedrisko kârtîbu. Noformçts administratîvo pârkâpumu proto-kols.

18.55 Engures novada Smârdes pagastâ izcçlies ugunsgrçks kâdâ celtniecîbas vagonâ.

10. martâ15.50 Tukumâ, Lauku ielâ, kâds

1948. gadâ dzimis vîrietis veikalâ mçìinâjis nozagt preces Ls 27,63 vçrtîbâ. Uzsâkts kriminâlprocess.

11. martâ 8.35 Tukuma novada Pûres

pagastâ atlauzts un apzagts ðíûnis – tehnikas novietne. Zaudçjumi tiek precizçti.Ziòas apdariNâja

vents Dubrovskis

turpinâjuMs. sâkuMs

10. Marta Laikrakstâ

Otrdien, 8. martâ, redakcijâ viesojâs un uz lasîtâju, kâ arî þurnâlistu jautâjumiem atbildçja a/s «Latvenergo» regulâcijas lietu vadîtâjs ro-lands Lûsveris.

Zemâks tarifs – solis pretî mazajiem patçrçtâjiem

– Interneta portâlâ «Kas jauns?» divas dâmas veica ap­tauju – no vairâk nekâ 7000 aptaujas dalîbniekiem tikai apmçram 2% elektroenerìijas patçriòð mçnesî nepârsniedza 100 kWh... No kurienes jums dati, ka 50% Latvijas mâjsaimniecîbu ir ðâds patçriòð?

– Ðo aptauju vispârinâtajiem rezultâtiem es pilnîbâ negribçtu piekrist, jo tie cilvçki, kas ir mazajâ patçriòa grupâ, pieïauju, – lielâkoties ir vecâka gadagâjuma cilvçki, kas internetu nelieto un automâtiski izkrît no ðâdas aptau-jas. Noteikti arî sociâli aktîvâkie iedzîvotâji ðobrîd ir tieði grupâ

ar patçriòu virs 100kWh mçnesî. Mçs precîzi redzam visus ar iedzîvotâjiem noslçgtos lîgumus un konkrçto patçrçto elektroenerìiju arî iepriekðçjos gados. No 995 551 noslçgto lîgumu, kuri norçíinâs pçc T-1 tarifa, pusei patçriòð nebi-ja lielâks par 100 kWh mçnesî...

– Vai esat paskatîjuðies kâdas elektroierîces ir mâj­saim niecîbâ, kas patçrç minç­tâs kilovatstundas?

– Nç, neesam gan. Gribçtu gan mazliet aizstâvçties un paskaid-rot, ka mçs tâpat vien nevaram iet un skatîties, kas atrodas aiz kat-ra skaitîtâja – nav mums ne tâdu tiesîbu, ne fizisko iespçju apskatît gandrîz miljonu lietotâju, tâpçc nevaram precîzi pateikt, cik no viòiem ir garâþu îpaðnieku vai vasarnîcu. Mçs savâ novçrtçjumâ vadîjâmies tîri pçc patçriòa datiem un lîgumiem.

– Pçc jûsu datiem sanâk, ka lielais tarifu pieaugums skars tikai 6% iedzîvotâju? Kâda jçga tad celt tarifu?

– Ðis tarifs – 10,74 santîmi par kWh – visiem mâjsaimniecîbas

lietotâjiem ir absolûti vienâds. Taèu, redzot, ka puse mûsu lietotâju patçrç mazâk par ðîm 1200 kWh, vçlçjâmies iet cilvçkiem pretî. Nav tâ, ka tie, kas patçrç vairâk, tagad maksâs par tiem, kas patçrç mazâk. Nç, princips visiem ir vienâds. Ja noteiktu zemâku, bet visiem vienâdu tarifu, tad tas bûtu netaisnîgi pret mazo patçrçtâju, jo ar zemâku tarifu mçs atbalstîtu tieði iedzîvotâjus ar lielo patçriòu, ku-riem palîdzîba nav nepiecieðama. Ðis bija sociâli taisnîgâkais veids, kâ mçs esoðâs likumdoðanas ietva-ros varçjâm kaut nedaudz palîdzçt tiem, kas, mûsuprât, vairâk to pelnîjuði. Ðobrîd bïaujam par to, cik daudz katrs patçrçjam, taèu no ot-ras puses – tâ ir ïoti laba diskusija, jo tâ pirmoreiz iedzîvotâjiem ir li-kusi aizdomâties par savu patçriòu. To no mums vçlas sagaidît arî Ei-ropa: gan Latvijâ, gan Eiropâ ir elektroenerìijas raþojoðo jaudu trûkums – kâ atrisinât ðo situâciju, kad patçriòð visu laiku pieaug? Protams, ceïot arvien jaunas elek-trostacijas, taèu ir arî otrs veids – mçìinât samazinât elektroenerìijas

patçriòu! Tâpçc Eiropa mûs virza uz energoefektivitâti un Eiropas enerìçtikas politikâ ðis ir viens no pamatpostulâtiem. Augsts tarifs (es nedomâju mâkslîgi paaugstinâtu, bet atbilstoðu normâlai tirgus ce-nai) ir labâkais stimuls lietotâjam sâkt pârdomât, cik daudz viòð tçrç un kâdas iekârtas ir viòa mâjâ. No ðî viedokïa tarifu kâpums un arî kopîgâ diskusija ir ïoti veselîga.

– Kâdi ir jûsu ieteiku­mi – kâ samazinât patçriòu un no kurâm elektroierîcçm mâjsaimniecîbâ atteikties?

– Uzreiz nevarçðu iedot ga-tavu recepti, taèu ðo jautâjumu skaidro mûsu Energoefektivitâtes centrs Jûrmalâ, Jomas ielâ 4. Viòu mâjas lapâ – www.eec.latvenergo.lv atradîsiet konkrçtus ieteikumus patçriòa samazinâðanai. Tâpat viòi atbildçs uz iedzîvotâju uzdotajiem jautâjumiem gan telefoniski, gan rakstiski. Tomçr vislabâk bûtu aiz-braukt pie viòiem ciemos, jo tur vi-sas ierîces ir uz vietas un viòi var izstâstît par atðíirîbâm.

Turpmāk vēl.vents Dubrovskis

teLefonakcija

ceturtDienas sarunas

Kâpçc par elektrîbu maksâsim dârgâk

konteiners stiklam – iesalis un pilns

– Es dzîvoju Smilðu ielâ un gribçtu jums pastâstît par ðíiroto atkritu-mu konteineriem, ar kuriem nav nekâdas kârtîbas. Konteiners stik-lam ir galîgi pilns un nav kustinâts kopð decembra. Ja reiz tas ir iesalis, kâ visdrîzâk ir, un to nevar aizvest, kâpçc nevarçja atvest citu konteine-ru vietā? Kuram par ðiem konteine-riem tad îsti ir jâatbild?

Redakcija: SIA «Piejûra» val-des priekðsçdçtâja Indra Rassone stâstîja, – par to, ka konteiners ie-salis, esot informçta un ðajâ vietâ bijusi. Diemþçl neesot iespçjams to izkustinât, lai gan mçìinâts ne reizi

vien. Neesot citas iespçjas, kâ gaidît pavasari. Savukârt iedzîvotâjiem viòi iesaka izmantot ðíiroto lauku-mu Smilðu ielas galâ – pie krustoju-ma ar Kurzemes ielu.

suòa mçsli jâsavâc!– Tagad iestâjies silts laiks un la-

bi redzami suòu mçsli. Pastaigâjiet pa Spartaka un Celtnieku ielu un ieraudzîsiet mçslus no vienas vie-tas. Drîz jau vairs nebûs, kur kâju likt. Kâpçc iedzîvotâji savu suòu mçslus nesavâc?! Un kâpçc poli-cija to nekontrolç? Vai policija to vispâr pârbauda – ir lîdzi viòam maisiòð vai ne?

Redakcija: Tukuma novada

paðvaldîbas policijas priekðnieks Ar-mands Hohfelds skaidroja, ka polici-ja patieðâm katram sunim un viòa saimniekam pakaï nestaigâ un ne-gaida, kamçr suns nokârtosies. Arî kabatas nevienam nepârbauda – ir tajâs maisiòi vai nav. Saimniekam paðam jâsaprot, ka suòa mçsli ir jâsavâc un ka tas ir viòa pienâkums... Taèu tâ gluþi arî neesot, ka polici-ja ðajâ lietâ neko nedara – pçc lieci-nieku sniegtajâm liecîbâm par suòu saimniekiem, kas savu pienâkumu nepilda, ir sâkta lietvedîba. Turklât Latvijas Administratîvo pârkâpumu kodeksa 106. pants paredz atbildîbu par dzîvnieku turçðanas, labturîbas, izmantoðanas un pârvadâðanas

prasîbu pârkâpðanu – izsaka brîdinâjumu vai uzliek naudas so-du fiziskajâm personâm no pieciem lîdz divsimt piecdesmit latiem, bet juridiskajâm personâm – no des-mit lîdz piecsimt latiem, konfiscçjot dzîvniekus vai bez konfiskâcijas. Ja ðos pârkâpumus izdara atkârtoti gada laikâ pçc administratîvâ soda uzlikðanas vai ja to dçï nodarîts fi-zisks vai materiâls zaudçjums, uzliek naudas sodu fiziskajâm personâm no desmit lîdz piecsimt latiem, bet juridiskajâm personâm – no piec-simt lîdz tûkstoð latiem, konfiscçjot dzîvniekus vai bez konfiskâcijas.

agita puíîte

Vakar, 11. martâ, Japânas zie-meï austrumu piekrastç reìistrçtie 8,9 balles stiprie pazemes grûdieni ir spçcîgâkie, kas novçroti Japânâ kopð 1871. gada. Stihi-jas spçks pârspçj lîdz ðim upu-ru ziòâ traìiskâko zemestrîci, kas 1923. gadâ skâra Tokiju un tâs apkaimi. Toreiz gâja bojâ 140 000 cilvçku. Latvijas vçstniecîbai Japânâ pagaidâm nav informâcijas par Latvijas piederîgajiem, ku-ri bûtu cietuði zemestrîcç un cu-nami Japânâ. Paðlaik vçstniecîba strâdâ, lai apzinâtu informâciju par aptuveni 40 Latvijas iedzîvotâju situâciju Japânâ.

Zinâms, kurð noðâva viesîtes policistu...

Valsts policija (VP) apsûdzîbu par janvâra beigâs Jçkabpilî spçïu zâlç «Fenikss» notikuðo laupîðanu, kur viens no laupîtâjiem noðâva Viesîtes policijas iecirkòa vecâko inspekto-ru Andri Znotiòu un vçl divus poli-cistus ievainoja, prokuratûrai varçtu nosûtît maija beigâs. Policija no-skaidrojusi noziegumâ iesaistîto personu lomas notikuðajâ, un ir zinâms, kurð ir ðâvçjs. Personas vârdu, kurð vainojams policista Znotiòa nonâvçðanâ, VP neatklâj, bet uz jautâjumu, vai tas, kurð vai-nojams, ir atzinies, norâda: “Mums lietâ ir noskaidrots, kurð ko darîja. Mçs nekomentçjam, lai nebûtu sabiedrîbas ietekmçðanas, pirms vçl lieta lîdz prokuratûrai aizgâjusi.” Jau iepriekð izmeklçðanâ atklâts, ka divi no laupîðanâ iesaistîtajiem – Leonîds Koòuhovs un Arvo Þagars – ir no specvienîbas «Alfa», bet di-vi – brâïi Pâvels un Deniss Hris-toforidi – savulaik strâdâjuði Tu-kuma policijâ. Piektais laupîðanâ iesaistîtais – Staòislavs Babelis – nav saistîts ar policiju. Visâm noziegumâ iesaistîtajâm personâm kâ droðîbas lîdzekli tiesa piemçrojusi brîvîbas atòemðanu.

glâbçji palîdz sievietei izkïût no vannas

Kâ liecina VUGD operatîvâ informâcija, ceturtdien ap 19.00 saòemts izsaukums uz kâdu dzîvokli Ziepniekkalnâ. Tur ga-dos veca kundze paðas spçkiem nav varçjusi izkïût no vannas. Glâbçji ieraduðies notikuma vietâ un palîdzçjuði sievieti izcelt.

piemiòas vietas freimanim bûs aizputç, Liepâjâ un rîgâ

Janvârî pâragri mûþîbâ aizgâjuðâ mûziía, dziedâja, dzejnieka un ak-tiera Mârtiòa Freimaòa piemiòas vietas iecerçts izveidot trîs pilsçtâs. Aizputç, dziedâtâja dzimtajā pusē, netâlu no skolas atrodas kalniòð, kas Freimanim esot bijis ïoti mîïð. Tur iecerçts uzlikt soliòu. Liepâjâ, mûziía studiju vietâ, piestiprinâs piemiòas plâksni pie çkas, kur M. Freimanis mitinâjâs. Bet Rîgâ ir doma uzturçt Freimaòa pçdçjo dzîvesvietu, to pârvçrðot radoðajâ darbnîcâ, kuru varçtu apmeklçt skolçni un praktizçties dzejas un mûzikas rakstîðanâ. Dzîvoklis varçtu pârtapt M. Freimaòa labsirdîbas skolâ. Taèu ðîs ieceres realizâcijai pagaidâm vçl nav veik-ti aprçíini, cik dzîvokïa uzturçðana varçtu izmaksât.interneta portâLus

“pârLapoja” Zane viMbuLe

japânâ – 7. spçcîgâkâ zemestrîce pasaulç

3

FO

TO -

Jân

is V

îtols

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

u1. lpp.

AgitA Puíîte

Tukuma ûdenstoròa bîstamâs koka kons-trukcijas tika demontçtas jau pagâjuðajâ gadâ, taèu ðonedçï atkal pamanîjâm turpat darbojamies vairâkus vîrus koði sarkanos tçrpos.

Lai noskaidrotu, vai paredzçts torni atjau-not, vai arî tiek veikti citi darbi, sazinâjâmies ar VAS «Valsts nekustamie îpaðumi» speciâlisti Aiju Rijnieci. Viòa paskaidroja, ka firma «ALP-Risks» turpina iepriekð iesâktos darbus çkas sakârtoðanâ – uzlîmçs jumta segumu, lai bûves konstrukcijas tâlâk nebojâtos. Citu plânu par ûdenstoròa tâlâko izmantoðanu ak-ciju sabiedrîbai neesot. Pirms daþiem gadiem, tâ sauktajos treknajos gados, bijis kâds inte-resents, kurð vçlçjies ûdenstorni nomât, taèu, kârtojot formalitâtes un mainoties finanðu situâcijai valstî, interese zudusi. Tâpçc arî tik ilgi «Valsts nekustamie îpaðumi» neesot sâkuði bûvi sakârtot, jo nâcies kârtot daþâdas formalitâtes. Taèu tagad viss iespçjamais esot izdarîts un vairâk nekas bûvçts tur netiks. Ne-esot arî bijusi doma to nojaukt, arî Tukuma novada domes bûvvalde ðâdu prasîbu neesot izvirzîjusi.

Ûdenstornim liek jumtu

Lidlauka lietâ izveido darba grupuPârvalde arî raksta, pçc

informâcijas saòemðanas no Tuku-ma domes nosûtîta vçstule «Tukums airport», kurâ uzdots iesniegt doku-mentus, lai saòemtu atïauju bûtiskâm izmaiòâm piesâròojoðajâ darbîbâ. Vçstulç arî teikts, ka likums «Par piesâròojumu» un tam pakârtotie MK noteikumi nosaka, kâ no-tiek iedzîvotâju informçðana un ka atïaujas A un B kategorijas piesâròojoðajâm darbîbâm publis-ki pieejamas Valsts Vides dienes-ta mâjas lapâ internetâ (www.vvd.gov.lv., sadaïa Atïaujas un licences un Piesâròojoðâs darbîbas. Tiesa gan, sarakstâ iekïautas atïaujas, kas izsniegtas no 2009. gada un vçlâk; tâ kâ «Tukums airport» atïauja iz-sniegta 2008. gadâ, tâ sarakstâ nav atrodama, taèu to var atrast ðeit: ht-tp://old.vpvb.gov.lv/ippc/atlauja/B8e/TukumsAirport.pdf. – Red.).

iepriekðçjo lçmumu – atceïI. Vistapole skaidroja, ka, pa-

matojoties uz saòemtajiem do-kumentiem, paredzçts atcelt 2007. un 2008. gadâ pieòemtos domes lçmumus par pacelðanâs/nolaiðanâs laiku un gaisa kuìu ma-su. Tâ vietâ nosakot ierobeþojumu pacelðanâs/nolaiðanâs laikam no 6.00 lîdz 24.00, ievçrojot VAS «Lat-vijas Gaisa satiksme» izstrâdâtâs pacelðanâs un nolaiðanâs shçmas. Lçmuma projekts arî paredz do-mei slçgt vienoðanâs lîgumu ar SIA «Tukums airport» par sadarbîbu, savukârt domes Îpaðumu nodaïai uzdots izvçrtçt nekustamâ îpaðuma vçrtîbu samazinâjumu pacelðanâs/nolaiðanâs sektorâ un veikt aprçíinus par nodokïa atvieglojumiem un ie-tekmi uz novada budþetu. Deputâts Artis Jomerts gan secinâja, ka reâli ðai jomâ nekas vçl neesot izdarîts. Îpaðumu nodaïas vadîtâjs Viesturs Bçrzâjs stâstîja, ka jâizstrâdâ saistoðie noteikumi par nekustamâ îpaðuma nodokïa atlaidçm atkarîbâ no li-

dojumu skaita konkrçtajâ vietâ dzîvojoðajiem. Politiíiem bûðot jâlemj, vai atlaide bûs 25, 50, 70 vai 90%. Deputâts Agris Jaunkïaviòð interesçjas, kas kompensçs zaudçjumus novada budþetam, ja tajâ ienâks mazâka naudas sum-ma? V. Bçrzâjs skaidroja, ka tas bûtu jautâjums par kompensâcijâm, kas runâjamas ar lidlauku. A. Jaunkïaviòð gan iebilda, ka tad tam jâparâdâs deputâtiem iesniegtajos dokumen-tus, taèu nekâ tâda tur neesot. V. Bçrzâjs apstiprinâja, ka vienoðanâs lîgumâ tam bûtu jâparâdâs...

Aicina izkustçties no miruðâ punkta

SIA «Tukuma airport» pârstâvis Viesturs Loèmelis skaidroja, ka Tu-kuma lidlauks ir stratçìisks ob-jekts visai Latvijas Republikai un varçtu kïût par lidlauka «Rîga» re-zerves lidlauku. Ðobrîd sliktu laiku apstâkïu dçï gaisa kuìus novirza uz Igauniju vai Lietuvu. Tâpat lid-laukam ir cerîba piesaistît mazâka budþeta lidsabiedrîbas. Komentçjot prasîbu maksât kompensâcijas Tu-kumam, V. Loèmelis vaicâja, vai tad, ja lidlauka dçï attîstîsies Tu-kuma novads, tas maksâs «Tukums airport»? Viòaprât, visi ðie jautâjumi darba procesâ risinâmi, tâpçc jau esot sadarbîbas lîgums: “Ne-var visu paredzçt pirms lçmumu pieòemðanas, taèu jâiet uz priekðu. Turklât LR Civillikums nosaka, kâdâ veidâ sedzami zaudçjumi; ja kâdam tie bûs, tie tiks seg-ti.” V. Loèmelis lûdza pieòemt lçmumu, lai lçmums izkustçtos no miruðâ punkta. Viòaprât, pie-cu gadu laikâ, kopð lidlauks attîstîjies, bijusi iespçja paskatîties uz ieguldîjumiem, kuri ar lielu dar-bu pierâdîti. Tâ kâ aviâcija esot viena no sfçrâm, kas Latvijâ tiek visstingrâk regulçta un kontrolçta, V. Loèmelis uzskata, ka neesot jâbaidâs par problçmâm lidlaukâ, – jo augstâkâ kategorijâ sertificçts lidlauks, jo mazâk problçmu.

Piedâvâ izveidot darba grupu

Iedzîvotâju vârdâ deputâtus uzrunâja uzòçmçjs Ainars Poga, skaidrojot, ka visas darbîbas ar pa-rakstu vâkðanu un iesniegumiem domei darîtas, lai iedzîvotâjus kâds saklausîtu un òemtu vçrâ. Viòð stâstîja, ka iedzîvotâji gatavi atbalstît SIA «Tukums airport» kâ biznesa attîstîtâju reìionâ, taèu vçlas, lai ðis process bûtu skaidrs un saprotams. Nevarot bût tâ, ka viss reìions iegûs, bet daïa iedzîvotâju zaudçs, jo visi esot vienâ laivâ, domâjot par reìiona attîstîbu un nodokïu pieaugumu. A. Poga stâstîja, ka ðai laikâ iedzîvotâji daudz iemâcîjuðies par lidostâm un lidoðanu, iedziïinâjuðies dokumen-tos un runâjuði ar atbildîgo institûciju pârstâvjiem. Viòi uzskatot, ka dome nevar pieòemt lçmumu lîdz mirklim, kamçr visas nianses nav izvçrtçtas: “Tam jâbût datorâ vai maketâ apskatâmam, kâ tas bija Ventspilî, kur bija redzami zonçjumi ar norâdçm apbûvei. Kamçr ðâda izvçrtçjuma nav, piedâvâjam izveidot darba gru-pu un soli pa solim visus jautâjumus izanalizçt. Esam gatavi konstruktîvai sadarbîbai, ievçrojot Ministru kabi-neta noteikumus, kuri turklât nosa-ka daudzas lietas, lîdz pat cilvçku saskaitîðanai konkrçtajâ koridorâ. Pçc ðodien iesniegtajiem dokumentiem to nevaram aizdarît, jo, piemçram, piedâvâtâ skaòu karte ir Rîgas lidos-tas skaòu karte. Te nav veikti nekâdi aprçíini, jo Latvijas institûcijas, kas to var darît, te to nav darîjuðas.”

Deputâti piekrît darba grupai

Savu viedokli izteica arî Tukuma novada domes priekðsçdçtâjs Ju-ris Ðulcs, kurð gan nav Teritoriâlâs attîstîbas komitejas deputâts. Viòð at-zina, ka ðis ir nâkotnes jautâjums – un cik saprâtîgi un gudri tiks pieòemts lçmums, no tâ bûs atkarîgs mûsu iedzîvotâju dzîves lîmenis, par ko arî paðvaldîbai jâiestâjas. Tas attiecas arî uz to, vai mums bûs apgrûtinâjumi

un ierobeþojumi, kâ arî, vai mums bûs darbs, nodokïi un iztika, tâpçc jâatrod kompromiss, jo nekas nav balts un melns, ir zaudçjumi un ie-guvumi. J. Ðulcs arî atzina, ka iz-veidojusies tâda situâcija, ka nevie-na valsts institûcijâm neuzòemas atbildîbu: ”...un kâ bumerangu met atpakaï mûsu iesniegumus, gaidot, kad paðvaldîba pieòems lçmumu pirmâ. Bet arî man tas rada bailes, vai mçs spçjam pieòemt ðo lçmumu. Taèu mums jâpieòem konceptuâls lçmums, lai ðo jautâjumu sâktu risinât – veidojam darba grupu, vie-nojamies par punktiem, apstiprinâm un ejam tâlâk.”

Deputâti vienbalsîgi nolçma, ka priekðlikums par darba grupu ir vçrâ òemams. Tâ bûtu izveidoja-ma, un tâs dalîbnieki varçtu strâdât ar sagatavotajiem dokumentiem, to-starp ðîs sçdes lçmuma projektu, lai galarezultâtâ dome spçtu pieòemt atbildîgu lçmumu, gan, domâjot par iedzîvotâjiem, gan – Tukuma lid-lauka tâlâko attîstîbu. Darba grupas dalîbnieki sçdç netika nosaukti, taèu tika panâkta vienoðanâs, ka tajâ bûs pa diviem pârstâvjiem no iedzîvotâju vidus, «Tukums airport» un novada domes, kâ arî tiks pieaicinâti ðîs no-zares eksperti.

V. Loèmelis gan iebilda, ka dar-ba grupa nepalîdzçs ðo jautâjumu risinâðanâ un viss atkal iekavçsies. Taèu paðvaldîbas vadîtâjs J. Ðulcs atzina, ka visus dokumentus no institûcijâm dome nemaz neesot saòçmusi. Tâpat uzskatîja arî deputâts A. Jaunkïaviòð, kurð jau iepriekð domç bija iesniedzis deputâta pieprasîjumu un vçlçjâs saòemt atbildes par ðo paðu tçmu; viòð uzskatîja, ka no prasîtajâm atbildçm saòemtas labi, ja divarpus… Pçc sçdes domes priekðsçdçtâjs J. Ðulcs atzina, ka darba grupas izveidoðana, iespçjams, pieliks punktu lîdz ðim emocionâlajâm diskusijâm. Viòaprât, risinâjums ir panâkams, iespçjams, tas varçtu notikt mçneða vai divu laikâ.

Cînîsies par budþeta vietâm!Ðodien, 12. martâ, Rîgas Tehnis-

kajâ universitâtç (RTU) notiks «RTU jauno pçtnieku diena», kurâ piedalîsies skolçnu komandas no Irlavas vidusskolas «Solis pirms» (12. klases skolnieces Maira Be-lova, Lâsma Apine un skolotâja Anna Antâne) un Tukuma Raiòa ìimnâzijas «Smaidiòi» (12. b klases skolçni Oskars Kupès, Kristiâns Melnis un skolotâja Maija Lan-ka). Skolçni, kuri vairâku mçneðu garumâ piedalîjuðies zinâtniskâs pçtniecîbas konkursâ «Nâc un studç RTU», ðodien cînîsies par iespçju iegût valsts budþeta stu-diju vietas ðajâ augstskolâ.

Zinâma galvenâ grâmatvede

Noslçdzies Tukuma novada domes izsludinâtais konkurss galvenâ grâmatveþa amatam uz laiku. Kâ pastâstîja personâla vadîtâja Liene Zçrvçna, konkursâ bija pieteikuðies seði cilvçki, uz pârrunâm uzaicinâti trîs. Konkursa komisija par piemçrotâko ðim darbam atzi-nusi Inesi Grubinu, kura ðobrîd vçl strâdâ par grâmatvedi Satik-smes ministrijâ. Komisija òçmusi vçrâ viòas iepriekðçjo piere-dzi darbâ ar struktûrvienîbâm, kapitâlsabiedrîbâm un aìentû-râm, jo arî domç bûs jâstrâdâ ar 39 iestâþu konsolidçto budþetu. Darbu I. Grubina sâks no 1. aprîïa.

Jâpiebilst, ka lîdz 21. martam dome aicina pieteikties bâriòtiesas locekïa amatam.

iesaistîties projektâ Tukuma novada dome kâ

sadarbîbas partneris iesaistîsies sadraudzîbas paðvaldîbas Pluòìes izstrâdâtajâ projektâ «Eiropa pilsoòiem». Projektâ piedalîsies paðvaldîbas no Zvied-rijas, Vâcijas, Horvâtijas, Poli-jas un Itâlijas. Tukums varçtu piesaistît finansçjumu 13 943,76 eiro apmçrâ, no kuriem 50% saòems ðogad, bet otrus 50% – 2013. gadâ. Paðvaldîbai no savas puses jâiegulda Ls 3 500. Par ðo naudu novada dome aicinâs cie-mos pilsçtu delegâcijas Tukumu novada svçtku laikâ, netçrçjot tam paðvaldîbas budþeta lîdzekïus. Plânots arî laikâ no 14. lîdz 19. jûlijam Tukumâ organizçt konferenci «Ilgtspçjîga sadarbîbas tîkla starp Austrumiem un Rietu-miem darbîbas novçrtçðana».

Aicina piedalîties karikatûru konkursâ

Tukuma Mâkslas sko-la aicina skolçnus piedalîties 8. karikatûru konkursâ «Runèa piedzîvojumi», kas veltîts karikatûrista Gunâra Bçrziòa piemiòai. Konkursâ jâiesniedz karikatûras, komiksi vai ðarþi, jâsaredz komiski dzîves no-tikumi un ar melnâ Runèa skatîjumu jâattçlo karikatûrâs. Darbi jâiesniedz lîdz 21. mar-tam Tukuma Mâkslas skolâ Tukumâ, Lielajā ielâ 27. Sîkâka informâcija pa tâlruni 631 22 659, nolikums apskatâms Tu-kuma domes mâjas lapâ www.tukums.lv LAPPusi sAgAtAvojA

AgitA Puíîte

ziņas

4 Sestdiena, 2011. gada 12. marts

Lai ugunsnelaime neizceïas

Jânis VîtoLs

Zemîtes pamatskolas paði mazâkie bçrnudârzâ gatavo ðíîvjus. Ne kaut kâdus, bet no papîra un krâsainus. Kâ katrs prot. Trauki bûs skaisti. Darbiòus bçrniem ierâda audzinâtâja Rita Didu­ha un auklîte Inga Treikale. Traukus piepildîs ar

kârumiem, un visi kopâ svinçs grupiòas lelles Evas dzimðanas dienu. Eva pie bçrniem no tâlienes – no Somijas Âlandu salâm – atceïojusi. Ballîte bûs va­reni jestra. Çdîs gardumus, dzers limonâdi, rotaïâs ies. Bçrni vecâkiem lûgs talkâ nâkt naðíus pagata­vot. Paði arî varçtu, bet vçl mazi. Pie karstas plîts, kur guntiòa liesmo, nedrîkst. Ugunsnelaime var iz­celties.

svinçt dzîvi nozîmç priecâties

9. marta pçcpusdienâ Kanda­vas pilsçtas bibliotçkâ pulcçjâs lasîtâju klubiòð, lai kopâ atzîmçtu skaistos pavasara svçtkus, kas veltîti sievietçm. Ðoreiz aktîvos lasîtâjus iepriecinât bija ieradies vokâlais ansamblis «Meþezers» no Zentenes Ârijas Ïipuncovas vadîbâ. Ansambïa repertuârs bi­

ja daudzveidîgs – gan ar patrio­tisku, gan lirisku pieskaòu. Lai arî pavasara vîrusi bija aktivizçjuðies un lieguði ðurp doties vairâkâm ansambïa dalîbniecçm, dziesmas izskançja braði un svçtku sajûta valdîja visos. Tâ kâ ðogad Starp­tautiskajai Sievieðu dienai ap­rit 100 gadu, bibliotçkas vadîtâja Daiga Kârkliòa klâtesoðos iepazîstinâja ar sievieðu lîdztiesîbas cîòu vçsturi, savukârt

vietçjâ dzejniece, kandavniece Hertas kundze nolasîja asprâtîgas dzejas rindas par mûsu sadzîvi. Ðîs pçcpusdienas moto bija – ”svinçsim dzîvi, kamçr esam, un svinçt nozîmç priecâties!”

Balle nenotiks!Ðodien, 12. martâ, 21.30 Val­

deíu kultûras namâ paredzçtâ bal­le kopâ ar mûziíiem no Sabiles ne­notiks.

ziņas

Jauno so­listu a capel-la dziedâðanas konkursâ, kas pie mums no­tiek pirmo ga­du, piedalîjâs 26 dalîbnieki no visâm sep­tiòâm Kanda­

Godâ ceï tautas dziesmu

Ceturtdien Kandavas internâtvidusskolâ notika novada skolu teâtru un literâro uzvedumu skate, kurâ pavisam piedalîjâs seði kolektîvi – no internâtvidusskolas, K. Mîlenbaha vidusskolas, Matkules sâkumskolas, Zantes un Zemîtes pamatskolas.

No Zemîtes pamatskolas skatç startçja pat divi kolektîvi, kurus vada Çrodeja Ki­rillova. Þûrijas lomâ iejutâs kultûras dar­binieki – novada izglîtîbas pârvaldes vadîtâja Ziedîte Zaèeste, viòas vietnie­ce Iveta Grunte un galerijas «Vçjspârns» vadîtâja Ilzîte Grinberga.

Lielâkais iedvesmas avots – dzeja

Skatei izvçlçto darbu repertuârs bi­ja gana daudzveidîgs un interesants. Paði mazâkie skates dalîbnieki – Matkules sâkumskolas bçrni – ar skolotâjas Unas Budþenas lîdzdalîbu izrâdîja ludziòu «Kâ zaíçni olas krâsoja», Zemîtes jaunâko klaðu skolçni, sekojot dzejas motîviem, aicinâja dotas «Ceïojumâ», bet vecâko klaðu audzçkòi, balstoties uz pazîstamu latvieðu autoru dzejas motîviem, mudinâja «Apstâties, lai taptu sadzirdçts». K. Mîlenbaha vidusskolas audzçkòi skolotâjas Ingunas Auziòas vadîbâ bi­ja sagatavojuði literâru uzvedumu «Uz kurieni?» pçc I. Ziedoòa epifânijâm, bet

internâtvidusskolas audzçkòi – literâru uzvedumu «Koka eòìelis» pçc Gunde­gas Repðas darba motîviem. Zantes pa­matskolas dramatiskâ kolektîva sniegumâ mums bija dota brîniðíîga iespçja izsekot «Zaía Lielîbnieka» rîcîbai un ar to saistîtâm nedienâm.

Uz nâkamo skati – zantenieki un internâtvidusskolas audzçkòi

Teâtru un literâro uzvedumu skati varçtu salîdzinât ar spoþu karuseli, kurâ tu tiec ierauts, lai ïautos visdaþâdâkajâm emocijâm – jautrâm, priecîgâm, skumjâ­kâm un pârdomu vçrtâm, pamâcoðâm un uzmundrinoðâm. Un jaunajiem mâksliniekiem uz skatuves tas tik tieðâm izdevâs. Par to visi dalîbnieki saòçma Atzinîbas rakstus un piemiòas dâvanas – Mâkslas skolas audzçkòu veidotas mas­kas.

Dalîbai IV Latvijas Skolu teâtru festivâlâ starpnovadu mçrogâ, kas 6. aprîlî norisinâsies Ventspilî, þûrija izvirzîja Zantes pamatskolas jauno mâkslinieku kolektîvu, kas lieliski iejutâs S. Mihalko­va lugas «Zaíis Lielîbnieks» personâþos (reþisore Rita Gulbe) un Kandavas internâtvidusskolas 9. lîdz 12. klaðu audzçkòu sagatavoto Gundegas Repðes literâro uzvedumu «Koka eòìelis» (reþisore Sandra Aukðmukste).

novada skolu teâtru un literâro uzvedumu skate

Otrdien Kandavas internât­vidusskolas aktu zâlç valdîja neierastâka noskaòa – to piepildîja skanîgas tau­tasdziesmas novada skolu audzçkòu izpildîjumâ.

vas novada skolâm. Dziedâtâju sniegumu trijas vecumu grupâs vçrtçja radoða þûrija, kuras sastâvâ bija Maruta Balode – Kandavas Mûzikas skolas direk­tore, kultûras darba organizato­re–, Solvita Jansone un Mâkslas skolas direktore Çrika Klauber­ga. Visi konkursa dalîbnieki saòçma novada Izglîtîbas pârvaldes Atzinîbas rakstu, sim­boliskas dâvaniòas un þûrijas pârstâvju uzslavas. “Dziedât bez pavadîjuma – tas nav vienkârði! Tam viennozîmîgi vajadzîga lie­la uzdrîkstçðanâs un drosme, tâpçc par visiem jaunajiem solis­tiem varu teikt – malaèi!” tâ kon­kursa dalîbniekus uzteica S. Jan­

sone. Tautasdziesmu konkursa uzvarçtâju godâ, atbilstoði solistu vecuma grupai, suminâja Kanda­vas internâtvidusskolas audzçkni Alitu Cerauksti (mûzikas skolotâja Inta Pakalns­Pale­ja) un Kandavas K. Mîlenbaha vidusskolas audzçknes Este­ri Dravnieci un Rûtu Kunkul­bergu (mûzikas skolotâja Eva Ðepetovska). Ðie trîs jaunie solisti saòçma uzaicinâjumu piedalîties koncertâ, lai aprîlî iepriecinâtu Mâkslas skolâ sabraukuðos no­vada un starpnovadu vizuâlâs mâkslas olimpiâdes dalîbniekus.

Lappusi sagatavOja

inese Valtenberga

«Zaíis Lielîbnieks» Zantes pamatskolas dramatiskâ kolektîva izpildîjumâ

2. lpp.

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

AnnA RumbA

Ik pa laikam vēstures peripeti-jas aizrauj ļaudis svešumā. Arī šodien Latviju atstājuši daudzi tās iedzīvotāji – pa vienam, ar ģimenēm. Jau atvērtas skolas svešumā. Kāda viņu saikne un kādas domas par dzimteni?

Bet šoreiz ne par to. Rokās turu tukumnieces Annas mei-jeres (1901.-?) rūpīgi glabātās un līdz mūsdienām nonākušās skolas laika relikvijas: Gatčinas privātās ģimnāzijas atestātu, pabalējušu meiteņu fotogrāfi-ju, dažas atklātnes, divus žur-nālus. Tās dod mums iespēju ielūkoties skolas dzīvē pirms gandrīz simts gadiem.

Mazliet no vēstures Tas bija laiks, kas bija uz daudz

spēcīgāka devītā viļņa muguras, kam bija I Pasaules kara veidols un kas aizskaloja Latvijas iedzīvo-tājus svešumā – galvenokārt aus-trumu virzienā. Aizrāva cilvēkus, uzņēmumus, iestādes, skolas, tai skaitā Tukuma sieviešu ģimnāzi-jas saimi. Skola bija pastāvējusi ti-kai nedaudz vairāk par desmit ga-diem. Audzināšanas un izglītības darbs jau tūlīt pēc skolas atvērša-nas bija uzsākts veiksmīgi, jo drīz vien meiteņu rokdarbi bija izstādīti Rīgā, Baltijas skolu pedagoģiskajā izstādē. 1915. gadā izkūpēja sapnis par jaunās skolas ēkas būvi Tuku-mā “Praviņu laukos”. Ģimnāzistēm mācības beidzās un liecības tika iz-sniegtas jau aprīlī, bez tikšanās lai-ka un vietas norādes.

Skola tika evakuēta. Direkto-re Aleksandra Petrova sazinājās ar vasarā izklīdušajiem Tukuma sko-lotājiem un paziņoja par iespēju atjaunot kopīgo darbu Gatčinā, ja būs vajadzīgais audzēkņu skaits.

Viņa ar bēgļu komitejas starpniecī-bu un Krievijas valsts domes depu-tāta zvērinātā advokāta Jāņa Zālīša gādību sarūpēja vajadzīgos līdzek-ļus, lai skola varētu darboties. Lat-viešu laikrakstos ievietoja sludinā-jumus par iespēju mācīties, tā pie-pulcinot citas pasaulē aizklīdušās un mācīties gribošās Latvijas mei-tenes. Trūkstošos pedagogu kad-rus papildināja no vietējiem resur-siem, un rudenī skola varēja atsākt mācību procesu. Tiesa, tā vairs ne-saucās Tukuma, bet gan Gatčinas privātā sieviešu ģimnāzija. Mācī-bas visos priekšmetos notika krie-vu valodā, neliels stundu skaits bi-ja atvēlēts arī latviešu valodai, ko mācīja Jēkabs Baltcars. Pēc gada skola bija iekarojusi tādu autori-tāti, ka pieteikušos meiteņu skaits krietni pārsniedza vietu skaitu sko-lā. Arī daudzi Gatčinas meiteņu ve-cāki vēlējās, lai viņu bērni mācītos šajā skolā.

Lai vieno kopīgs darbsMācību programmā ietilpa: ticī-

bas mācība, krievu valoda, mate-mātika, ģeogrāfija, dabaszinības, vēsture, fizika, glītrakstīšana, zīmē-šana, franču valoda, vācu valoda, rokdarbi, latviešu valoda un peda-goģija (mācību priekšmeti sarindo-ti tādā pat secībā kā atestātā).

Kad otrais mācību gads gāja uz beigām, ilgā prombūtne no dzim-tenes, sveša vide, nezināma nākot-ne, karš nomāca, radīja grūtsirdī-bu, melanholiju, sāka klibot mācī-bu darbs.

Enerģiskākās ģimnāzistes mek-lēja un atrada vienu no risināju-miem. 1917. gada aprīlī piektās klases meitenes sāka izdot literā-ro žurnāliņu, kas latviski saucās «Dzirkstelītes», ar apakšvirsrakstu «Dzīves rītausma svešumā». 29 lap-puses rokrakstā. Ilustrēts. Tur lasā-mi gan dzejolīši, gan noveles, kā arī apraksti par skolas dzīvi. Lūk, kā žurnāla redakcija motivēja tā

Dzīves rītausma svešumā

nepieciešamību. Mīļās draudzenītes! Vēl pavi-

sam jauniņas, bet jau esat pa-guvušas izjust klejojumu smagu-mu, nu dzīvojat atrautas no mī-ļotās dzimtenes, tālu prom no sir-dij tuviem cilvēkiem. Lai mūs vie-no kopīgs darbs žurnālā «Dzirk-stelītes». «Dzirkstelītes» – tās kā pa-vasara saules gaišie stari apgais-mo mums ceļu, silda un noglāsta mūs. Brīnišķās «Dzirkstelītes» – tās vēl ciešāk mūs vieno kopīgam dar-bam. «Dzirkstelītes» mūsu pirmais solis. Varbūt no malas raugoties, darbs liksies ne pārāk izdevies, bet neaizmirsīsim, tas ir pirmais solis, tāpēc bikls. Lai šīs uguntiņas atklāj to, kas mūsos labs, lai viņu gais-mā labāk saskatām cerību uz gai-šāku nākotni. Noticēsim, ar jūtīgo

jaunības sirdi, ka pienāks laiks un mūsu liesmiņas degs gaiši, gaiši iz-gaismojot apkārtējo tumsu.

Lai arī žurnāli nelieli, tie ne-daudz iezīmē skolas dzīves kon-tūras, tāpat kā izbalējusī fotogrā-fija meiteņu siluetus. Darbi pub-licēti gan krievu, gan latviešu va-lodā. Te nenoliedzami saskatā-mi skolotāja Jēkaba Baltcara dar-ba augļi. Pat tai krieviskajā vi-dē viņš ģimnāzistēm bija iemā-cījis cienīt latviešu literatūru, ra-dījis vēlmi un prasmi izteikties pat saistītā, proti, dzejas, valodā. Jaunās literātes slēpās aiz psei-donīmiem Žagatiņa, Taurenītis, Vientule u.c.

Neveiksmīga dzejniece iepazīsti-na ar kādu vēstures stundu. Kla-se klausās vienmuļajā skolotājas stāstījumā par Ludvigu XIV. Klē-ra, kurai vēsture nu nemaz nepa-tīk, skolotājas stāstījuma laikā pa-manās paskatīties pa logu. Tur re-dzamā ainava vispirms meiteni uz-vedina uz pārdomām par gadalai-ku izraisītām pārmaiņām dabā. Jau kā caur miglu sadzirdams skolotā-jas stāstījums. Karš. Meitenei neko negribas dzirdēt par karu. Kļūst baisi, klausoties par kara upuriem un asinīm. Kāpēc gan vispār jāgalē vienam otrs? Un domas veikli pār-slēdzas no kara šausmām uz daudz patīkamākiem notikumiem uz aiz-vadītajā brīvdienā notikušo pastai-gu parkā. Kā no tāluma līdz mei-tenei nonāk skolotājas jautājums: ”Klēra, kurā gadā notika kauja pie Feberlinas?” Pirms meitene pagūst atgriezties īstenībā, noskan glābē-jzvans.

1917. gada novembrī, mācoties jau sestajā klasē, tika izdots nāka-mais numurs. Pēc brīvdienām jū-tams, ka ir vairāk enerģijas, arī ne-liela pieredze radusies. Žurnāliņš biezāks – 40 lappuses. Lasāma dzeja, vērojumi, pārdomas. Auto-ri – Saulcerīte, Burbulītis, 106 u.c.

Politiskais viedoklis, polemikas aizsākums. Ir vairāki jautājumi, uz kuriem redakcija atbild, kā arī ai-cina iesaistīties citus un izteikt sa-vas domas. Kādi tad jautājumi mei-tenes interesē?

Ņemot vērā, ka tā bija sieviešu ģimnāzija, saprotams, arī jautājumi bija par sievieti un viņas vietu dzī-vē. Piemēram, Izabellu interesēja: “Vai sieviete var darboties zinātnē ar tādu pašu iedvesmu un labpati-ku kā vīrietis?”

Redakcijas domas: “Gribētos zi-nāt, kas izraisījis pārdomas par šo jautājumu. Ja jau sievieti interesē zinātne, kāpēc lai viņa ar to ne-nodarbotos. Ar zinātni var nodar-boties tikai tie, kurus interesē. Tad kur ir šaubu iemesls?”

Nu, protams, jaunība un laimes putna meklējumi.

“Kāda ir sievietes laime?” Redakcijas viedoklis: “Man

šķiet, arī sievietei ir prāts, spējas domāt un dvēsele, spējīga just. Tā-tad arī laime nevar būt citāda kā vīrietim vai pat visai cilvēcei. Bet jautājums, ko jūs saprotat ar “būt laimīga”.

Domāju, jautājums par to, Vai divdesmitā gadsimta ģimnāziste drīkst iemīlēties, bija svarīgs ne ti-kai Zuzannai

Redakcijas domas: Roku uz sirds liekot saku – jā, var. Bet kādas ir Jūsu domas?

Svarīgas meitenēm ir arī cilvēku savstarpējās attiecības.

Kādai jābūt attieksmei pret cil-vēku kurš mūs ienīst?

Redakcijā spriež tā: Viss atkarīgs no tā, kas ir šis cilvēks. Ja niecība, nav vērts par to uztraukties. Ja cie-nījams, nepieciešams labāk ieska-tīties sevī un pameklēt šī naida ie-meslu un, ja nepieciešams, labo-ties.

Austra Krauze, Līna Meņģele, Mira Rūtenberga, Marta Dambe. 1918. gads, Gatčina

Gatčinas dzelzceļa stacija. Atklātne. 1918. gads

AUNS Darba vietâ valdîs intrigas, kâds centîsies a t ò em t t a v u ama -tu. Tava uzvedîba dar-

ba pasâkumâ var mazinât autoritâti kolçìu vidû. Galu galâ viss no-tiks pçc tava prâta, celsies tavs paðnovçrtçjums un kâpsi augstâk pa karjeras kâpnçm. Finansiâlais stâvoklis uzlabosies. Brîvdienâs lie-ki neriskç.

VÇRSIS Ðíçrðïus radîs s lepens ne labvç l i s , iz ju t î s i to ar î f iz i s -ki. Sakoncentrç savus

spçkus un rîkojies pretî, kâ arî pats nepieïauj kïûdas darba jautâjumos. Nav izslçgts, ka tev tiks pastiprinâti pievçrsta uzmanîba no kâda pretçjâ dzimuma pârstâvja puses. Varbût no-lemsi iegâdâties kâdu jaunu interjera priekðmetu.

DVÎŅI Padosies or-ganizatoriskas lietas, priekðniecîba uzticçs rîkot kâdu prezentâciju.

Ðonedçï uzmanîg i vadi auto . Darîjumus kârto, izmantojot sakaru lîdzekïus, nevis dodoties klâtienç. Veiksies mârketingâ. Var nâkties kontaktçt ar þurnâlistiem, sniegt kâdu interviju, par ko nebûsi îpaðâ sajûsmâ.

VÇZIS Labvçlîgs laiks pârrunâm, at t iecîbu risinâðanai. Veido jaunus kontaktus. Tev radîsies

pastiprinâta interese par sveðâm kultûrâm, valodâm, varbût pat no-lemsi doties kâdâ ceïojumâ. Patiks at-rasties sapòu pasaulç, ðoreiz vislabâk savas fantâzijas spçsi parādît mîlas dzîvç, pârsteidzot savu mîïoto.

LAUVA Patiks atras-ties uzmanîbas centrâ. P a r v i s âm va r î t çm centîsies pierâdît sevi,

savu autoritâti, diemþçl daudzu acîs tâ kritîsies. Seviðíi, ja rîkosies pre t runâ sav iem vârd iem un plâniem. Nedçïas nogali pavadîsi izklaidçjoties, atpûðoties drau-gu lokâ. Neïauj attiecîbâs iezagties treðajai personai.

JAUNAVA Tavâ dzîvç ienâks negaidîtas, bet patîkamas pârmaiòas. Veiksmîgs la iks , la i

reklamçtu un spodrinâtu darba vie-tas slavu. Uzlabo arî pats savu tçlu. Padosies radoðas lietas – izman-to iespçjas. Daudz laika pavadîsi, pârdomâjot ìimenes budþeta plânu. Ja vçlies kâdam atklât savas jûtas, tad ðis ir îstais laiks.

SVARI Aizrausies ar visu radoðo, dosies uz mâkslas izstâdi. Nolem-si uzsâkt ko neieras-

tu, galu galâ pats bûsi pârsteigts par jaunatklâto ta lantu un tâ iznâkumu. Veiksmîgs laiks aktie-riem, mûziíiem, radoðo profesi-ju pârstâvjiem. Beidzot saòemsies uzaicinât uz kopîgâm vakariòâm savu simpâtiju.

S K O R P I O N S J a n e r î k o s i e s m i r k ï a iespaidâ, tad ðî nedçïa izvçrtîsies veiksmîga.

Labs laiks, lai uzlabotu attiecîbas un pavadîtu vairâk laika kopâ ar gados vecâkajiem ìimenes locekïiem. Tev lûgs palîdzîbu tuvs radinieks. Nedçïas nogalç pievçrsîsies partnerattiecîbu jautâjumu kârtoðanai.

STRÇLNIEKS Veiksmîgs laiks darba jautâjumu kârtoðanai un privâtâs dzîves uzlaboðanai ,

galvenais – mâcçt sadalî t lai -ku. Paplaðinâsies tavs redzesloks. Iespçjama iepazîðanâs ar pretçjo dzimumu, kas pâraugs romantiskâs attiecîbâs. Patiks nodarboties ar sportiskâm aktivitâtçm, nav izslçgts ârzemju ceïojums.

MEÞÂZIS Saspringts laiks, bûsi iegrimis dar-bos. Iespçjama vilðanâs sadarbîbas partnerî. Ne-

pamet novârtâ savu privâto dzîvi darba dçï. Varbût pienâcis laiks paòemt atvaïinâjumu un doties kâdâ atpûtas braucienâ ârpus dzimtenes robeþâm? Iespçjams, nolemsi patçrçt naudu jaunâkas sadzîves tehnikas iegâdei.

ÛDENSVÎRS Vçlçsies ieviest pârmaiòas ik-dienas dzîvç. Tiek-sies pçc netradicionâlâ,

neparastâ. Radoðs laiks, prâtâ dzims spoþas idejas. Piedalies kâdâ konkursâ, viktorînâ, tev ir visas iespçjas uzvarçt. Centîsies pavadît pçc iespçjas vairâk laika, sarunâjoties ar lîdzîgi domâjoðajiem.

ZIVIS Ðonedçï daudz lai-ka pavadîsi sabiedrîbâ, komunicçjot ar drau-giem, domubiedriem. Veidosi jaunus kontak-

tus, spçsi atstât par sevi neaizmirs-tamu pirmo iespaidu. Iespçjams, noslçgsi kâdu ilglaicîgu sadarbîbas lîgumu. Daþi zîmes pârstâvji pavadîs nedçïu steigâ, gatavojoties savâm ju-bilejas svinîbâm.

Latvijas Leïïu teâtrisLielâ zâle«Buratîno piedzîvojumi»12. martâ 14.00«Mazâ Nâriòa»13. martâ 14.00Mazâ zâle«Sarkangalvîte un vilks»13. martâ 11.00«Kâzas. Stâsts par negaidîtu mîlestîbu»18. martâ 19.00

Latvijas Nacionâlâ OperaLielâ zâleKristîne Opolais – solokon-certs12. martâ 19.00Jaunâ zâle«Spçlçsim operu!»12. martâ 12.00

Dailes teâtrisLielâ zâle«Marija stjuarte»12. martâ 18.00«Vârnu ielas republika»18. martâ 19.00Kamerzâle«Regîna»15. un 18., martâ 19.00Mazâ zâle«Rît manas kâzas»16. martâ 19.00«Mazie laulîbu noslçpumi»17. martâ 19.00

Latvijas Nacionâlais teâtrisLielâ zâle«Ïaunais gars»12. martâ 19.00«Èîkstoðais klusums»14. martâ 19.00«Miruðâs dvçseles»16. martâ 19.00«Jûdas skûpsts»17. martâ 19.00

Dita Lûriòa muzikâlâ programmâ18. martâ 19.00«O Kartes». Jaunâ zâle«Cilvçks Karamazovs»12. martâ 18.30«Novakars: kopsavilkums»13. martâ 18.30«Pienvedçja piedzîvojumi» koncerts18. martâ 20.00Aktieru zâle«Veïupes krastâ»13. martâ 18.30«Nesapraðanâs»14. martâ 18.30«Aija»17. martâ 18.30«Garâs dienas ceïð uz nakti»18. martâ 18.30

Neatkarîgais teâtris «Skatuve»«Noslçpumainais atradums»12. un 13. martâ 18.00Melngalvju namsLJMD 2011/Skaòu Kalçjs Aivars: Kamermûzikas meditâcijas12. martâ 19.00

Teâtra klubs «Austrumu robeþa»«Dod mîlai iespçju»13. martâ 18.00«Sestdienas vakars»14. martâ 19.00«Dueti»16. martâ 19.00

VEF Kultûras pils«Velniòi»16. martâ 14.00Lielâ Ìilde

Minsteres zâleSimfoniskâs impresijas kvar-tetam16. martâ 19.00LJMD 2011/festivâla

noslçguma koncerts17. martâ 19.00

Rîgas cirks«Âfrikas ziloòi»12. martâ 12.00, 15.00 un 18.3013. martâ 12.00, 16.00

Teâtra Observatorija«Kâ kïût slavenai»14. martâ 19.00«Lidojums»16. un 17. martâ 19.00

Kinoteâtris K Suns«Karaliskais improvizâcijas teâtris»16. martâ 20.00«Gaidot Godo»17. martâ 19.00

Kino Rîga«Tâda es esmu»17. martâ 19.00JūrmalaKauguru kultūras nams«Es dāvinu tev pirmo snieg-pulksteni»12. martā 17.00Jūrmalas teātris«Zaķis lielībnieks» izrāde bērniem20. janvārī 16.00Jūrmalas mūzikas vidusskolaLielā zāleJūrmalas mūzikas vidussko-las un Iecavas skolas koru un koklētāju ansambļu koncerts18. martā 18.00

Sestdiena, 2011. gada 12. marts2 AkA

1. lpp.

Karstâs sviestmaizîtes ar ðampinjoniem

200 g baltmaizes, 100 g ðampinjonu, çdamkarote eïïas, çdamkarote sviesta, melnie pipa-ri, sâls.

Ðampinjonus notîra, nomazgâ un uz drâniòas nosusina. Tad sagrieþ, apzieþ ar eïïu, apsâla, apkaisa ar pipariem un viegli ap-cep.

Baltmaizes ðíçles viegli apzieþ ar sviestu un arî apcep. Uz apceptâs baltmaizes liek ðampinjonus.

Karstas maizîtes ar kalmâru, ðíiòíi un guríîti

200 g baltmaizîtes, 2 plânas ðíçlîtes þâvçta vai sautçta ðíiòía, vârîta kalmâra, marinçts guríîtis, ½ glâzes majonçzes, pi-pari, zaïumi.

Baltmaizi sagrieþ ðíçlçs un mazliet cepeðkrâsnî apþâvç. Vârîto kalmâru, marinçto guríîti un ðíiòía ðíçlîti sagrieþ salmiòos. Visu samaisa ar daïu majonçzes, pârkaisa ar melnajiem pipa-riem un pârlej atlikuðo majonçzi, liek uz baltmaizes un cep karstâ cepeðkrâsnî. Gatavu pârkaisa ar pçtersîïu zaïumiem.

Karstâs maizîtes ar dârzeòiem un zaïajiem zirnîðiem

200 g baltmaizes, burkâns, gabaliòð puíkâpostiòa, 100 g

zaïo zirnîðu, ola, 50 g siera, çdamkarote sviesta, rîvmaize, sâls.

Dârzeòus notîra, atseviðíi novâra, nokâð un sasmalcina,

pçc tam sajauc. Pievieno zaïos zirnîðus, ar sviestu saberztu olas dzeltenumu un pçc garðas sâli. Masu rûpîgi samaisa un pievie-no saputotu olas baltumu. Saga-tavoto maisîjumu liek uz apcep-tas baltmaizes ðíçles, pârkaisa ar rîvçtu sieru un cep cepeðkrâsnî.

Pikantâ rîta uzkoda2 olas, ½ tçjkarotes kartupeïu

miltu, 100 g mazsâlîta laða, 50 g iztîrîtu garneïu, 20 g mîdiju, garðvielas, eïïa, salâtu lapas, sâls.

Sakuï 2 olas, pievieno ne-daudz sâls, ½ tçjkaroti kartupeïu miltu un uz pannas cep omleti, to uzliek uz ðíîvja un virs tâs salâtu lapas, tad lasi, garneles, mîdijas. Pçc tam sarullç un sagrieþ 3 daïâs. Liek uz karsta ðíîvîða un pârlaista ar karoti skâba krçjuma.

Trûcîgâs – íiploku maizîtesRupjmaizes ðíçlîtes apmçrcç

augu eïïâ, pçc tam ierîvç ar sasmalcinâtiem íiplokiem un sâli. Sakârto uz pannas un cepeðkrâsnî apcep kraukðíîgas.

HOROSKOPi no 14. līdz 20. martam

ALMAS PADOMi

AFišA

Brokastîs karstâs maizîtes

Intresanti ir jautājumi pārdo-mām, žēl, ka nevaram uzzināt ne-vienu atbildi. Kādai jābūt nākot-nes sievietei? Kāpēc sieviete skūps-toties ar vīrieti aizver acis?

Kas ir cilvēka dvēsele? Cilvēka prāts un raksturs. Kāds ir melanho-lijas iemesls? Kā izprast pašai sevi?

1917. gads. Pasaulē plosījās karš. Krievijā tika gāzta cariskā iekār-ta. Gatčina atrodas politisko kais-lību epicentra St.Pēterburgas pie-vārtē. Šie notikumi tika apspriesti arī ģimnāzijā. Tie atspoguļojas arī žurnālā. Ksenijas viedoklis, ka Ļe-ņina plāni par zemes nacionalizā-ciju un varas nodošanu strādnieku rokās nav realizējami uz karstām pēdām. Boļševiki ir nākuši pie va-

ras, ir likvidēta preses brīvība, no-slēgts 10 dienu separātais pamiera līgums ar Vāciju. Kādas būs tā se-kas – to rādīs nākotne. Uzdodot šo jautājumu, ne Ksenija, ne pat kāda no skolotājam nenojauta, cik sma-gi 1917. gada notikumu sekas vi-ņas skars. Vēl meitenes nenojauta, ka 1918. gada aprīlī viņas saņems liecības, bet nevarēs vairs turpināt mācīties šai skolā, jo rudenī sko-la būs slēgta. Ka meitenēm vēl ne reizi vien nāksies iegriezties dažā-dās stacijās, ne vairs romantisku jū-tu vadītām kā skolas laikā, kad va-rēja priecāties par sliežu ceļiem, tālumā saucošiem, ka karš vēl tik drīzi nebeigsies. Vēl jau viņas atra-dās zem skolas jumta. Vēl skolo-tājs Kavokins mācīja meitenēm vē-rīgi lūkoties dabā, redzēto apvie-

not ar stundās iegūtām zināšanām. Vēl skolotājs Gagajevs reizēm zī-mēšanas stundas noturēja skolas parkā. Vēl spēkā Saulcer’tes rakstī-tais: Kamēr manī skan smalkā stī-dziņa, - kamēr es ticu cilvēku pa-tiesībai, es nevaru mest miera. Es meklēju atrodu, viļos un skumstu; un melno skumju dienās dodos at-kal negaisā, lai meklētu plašas brī-vas cilvēku dvēseles, kuras rītā iz-rādās par malduguntiņām.»

Vēl paies laiks, līdz vilciens ve-dīs mājup, kur daža laba vidējās iz-glītības dokumentu iegūs, mācības pabeidzot Tukuma pilsētas vidus-skolā. Cita varēs izmatot še svešu-mā iegūtās zināšanas savas valsts un pilsētas labklājībai, strādājot par skolotājām, ārstēm, kantora darbi-niecēm. Malduguntiņas.

Dzīves rītausma svešumā

Gatčina. Pils dīķis Imperatora parkā. Atklātne. 1918. gads

3Sestdiena, 2011. gada 12. marts MazcieMs

Jānis Vītols

«Podiòi» atrodas Kandavas novada Zemîtes centrâ. Paði zemîtnieki gan «Podiòus» dçvç par bçdu mâju. Tai pat pieðíirts sociâlais statuss, bet ne visiem ðîs mâjas ïaudîm gluþi vienkârði dzîvç nav paveicies.

«Podiòi» atrodas labâ vietâ. Miesta centrâ, pârdesmit metru at­status no veikala. Lîdzâs atrodas paðvaldîba, tautas nams, netâlu – skola. Muiþas laikâ mâjas vietâ bijusi kûts, iespçjams, kâda ci­ta çka. Latvijas brîvvalsts laikâ to pârbûvçja par dzîvojamo. Padom­ju gados, kad Zemîtç saimniekoja Lauktehnika, «Podiòiem» izbûvçja otro stâvu un mâjâ dzîvoja raþotnes darbinieki. Bet pçdçjo desmit gadu laikâ çka trîs reizes degusi. Bieþi te piebrauc âtrie. Podiònieki, kad ko nevar sadalît, sakaujas ne pa jokam. Kâda kundze, labos ga­dos un sîvo cienoða, kad bçrni viòu audzinâjuði, sacîjusi: ”Ieðu uz «Podiòiem». Dzîvi izbaudîðu. Tur visi dzîvo kâ liela, draudzîga ìimene. Viens otram palîdz. Ne par ko nav jâgâdâ, jârûpçjas. Allaþ bûs i ko iedzert, i uzkost iedos. Piedevâm apèubinâs...”

Honorârs rokâ ganKad iebraucam Zemîtç,

«Podiòu» pagalms kâ izslaucîts. Ne dvçseles. Kâds vîrs gar mâjas priekðu iet uz tâs otru galu. No tu­rienes arî kâds parâdâs. Es klât un stâdos priekðâ – kas, no kurienes. Stâstu, ka par visu, ko dzirdçðu un redzçðu, rakstîðu arî, protams. Vîri arî stâdâs priekðâ. Esot Edgars Daukðta un Agris Kazimirisaòecs. Edgars nâk no veikala, cigaretes nopircis. Stiprâkam neiznâkot. Ja iedoðot pusotra lata, tad nopirkðot. Kaltçjot. Rîtos allaþ kaltçjot. Sâkâm kaulçties. Solu la­tu, bet tad pie akas uz mâjas fona jânobildçjas. Vîrs teic: “Kas mums atliek!?” Vaicâju abiem, kâ dzîvojas, par ko vietçjie sprieþ? Rît strâdât esot jâbrauc – haltûra piespçlçta, èomam malka jâsazâìç. Un tâ tak laime, jo cieða darba jau te dau­dziem nav. Agrâk kolhozs bija. Lauktehnika bija. Viss kas bija. Kas atliekot?... Pie akas ir tâ vie­ta, kur «Podiòu» ïaudis pulcçjas. Pârsvarâ vasarâs. Tad ejot jautri. Ne visi pulkâ nâk. Jâ, bet visi ir izpalîdzîgi, pçdçjâ smçíī dalâs. Bet nu nav laika vairs runât. Lats rokâ, un jâiet uz veikalu. Skaidrs, ka ar nopirkto padalîsies. Varbût vçl kâdam ïoti slâpst.

nu, ko vçl vairâk?«Podiòos» ir deviòpadsmit dzî­

vokïi. Daþi uz laiku bez ïaudîm. Kâds kur darbiòâ aizbraucis. Cits pa ziemu pie radiem. Devîtajâ dzîvoklî silts. Virtuvç it îpaði. Plîtî liesmiòas pagalç ðaudâs. Te dzîvo Eva Volodkevièa ar vîru Haraldu Babri.

Abiem ir darbs! Abi valsts darbâ strâdâ. Paðiem sava maðînîte ir – golfiòð. Otrdien «Podiòos» tâpat kâ visâ pasaulç Starptautiskâ Sievieðu diena. Eva ar vîru svçtku dienu paòçmuði. Meþâ strâdâjot, tâ var, citu dienu atkal nokavçto saraus. Bet ðodien vîrs no rîta sievu ap­

Viegla dzîve Zemītes «Podiòos»sveicis ar buèu un kafiju pie gul­tas.

Eva nâk no kuplas ìimenes. Lu­dis un Ilze – Evas vecâki – des­mit bçrnus izaudzinâja. Grûti bi­jis, bet izauguði, un nu katrs savâ dzîvç. Mammu diemþçl pirms ga­diem pieciem insults íçris. Tçtis Kuldîgâ pie vecâkâs mâsas dzîvo. Arî jau slimîbas mâjâs. Visu mûþu pa meþiem. Nav viegli gan ziemu, gan vasaru meþâ strâdât. Bet Evas un Haralda ìimene «Podiòos» dzîvo kopð pçrnâ septembra. Dzîve te paejot jautri un – ar asarâm. Paði nesûdzas. Îre lçta. Malku paði sarûpç, silts ir. Darbs arî. Ko vçl vairâk?

Vçlies, tici!Sandra arî pa mâju dzîvo. Otrajâ

jumta stâvâ austrumu pusç. Viòa nonâkusi pie Evas pasçrst. Sand­ra ir trîs bçrnu mamma. Bija. Bçrni atòemti. No sâkuma aizvesti uz krîzes centru Zantç. Tagad audþu ìimençs. Sandra ar bçrniem sa­tiekoties. Ko turpmâk? Mçìinâðot bçrnus atpakaï pie sevis atdabût. Vai izdosies, Sandra nezina. Vaicâju, kâ tas gadîjâs? Bçrni esot no diviem tçviem. Vecâkajai mei­tai jau 12 gadi. Dzîvojusi Kandavâ. Tur arî gâjis kâ pa celmiem. Do­me dzîvokli «Podiòos» ierâdîjusi. Bet te ziemâ, kad ârâ auksti, visi ar pudelçm pie Sandras nâk. Cilvçks ârâ nosalis, jâlaiþ apsildîties. Un tâ no reizes uz reizi, un vadzis lûzis. Sandrai asaras acîs. Eva aizgrieþ se­ju. Paòem dvieli. Acis sausç. Sand­ra pârdeva savu dzîvokli. Istabiòa silta, tîra. Kâ pie cilvçkiem. Saku, lai sameklç sev kârtîgu vîru, kas par sievu gadâs, stingri groþos turçs. “Labi jau bûtu, bet man allaþ gadâs tâdi, kas uz mana rçíina dzîvo. Nav vairs spçka,” teic Sand­ra. Apsçþas tukðajâ bçrnu gultiòâ. Vientuïo lelli rokâs paòem, un asa­ras atkal klât... Ko man sacît? “Lai tev, meitiò, veicas! Vçlies, tici, da­ri, tad bûs!”.

no balto zvirbuïu galaAelita un Aleksandrs Ïevanovi ir

vieni no balto zvirbuïu bara mâjas îrnieku vidû. Kopâ ar pârçjiem ne dzer, ne tusçjas. Strâdâ un savu dzîvi dzîvo. Aelita teic, ka tâ vis neesot, ka viòi te tâdi vienîgie – Pçteris, Agra, Babri arî tâpat. “Ne­laime tâ, ka daudzi strâdât negrib, dzert garðo un tik stâsta, ka darba neesot. Kad piedâvâ, tad pa gaba­lu. Dienu pastrâdâ, naudu saòem, un atkal plosts sâkas,” piktojas Aelita. Viòas Aleksandram ir darbs. Par kurinâtâju strâdâ. Todien uz meþu pçc malkas aizbraucis. Suns Dþimis rej, bet nekoþ. Jauns vçl esot. Gribçjusi sev klçpju sunîti, bet ðis, redz, liels kâ teïð izaudzis. Iesmçrçjuði lielo par mazo. Bet – dzîva radîba vien ir. Nezûmçs tak nost. Ïevanoviem ir piemâjas ze­me, dârziòð. Pârçjiem arî esot, bet retais to apstrâdâ. Retais... Patla­ban kaimiòos esot pieklusums, bet drîz pensijas sâks maksât. Tad atkal augsti ies. “Aiziet, kaut kur aizbraukt? Nav jau par ko? Par elektrîbu mâjâs parâds...” teic Aelita un glauda suòa gal­vu. Dþimis paslçpies pie saim­nieces kâjâm. Ar acîm seko man – vai tik labu nodomu vadîts, es­mu atnâcis...

Pats par seviPie Pçtera Puriòa îsts kârtîbnieks

– katra lieta savâ vietâ! Istabâ pavçsi. Pçteris teic, ka vçl neesot kurinâta. Pievakarç kurinâs. Ar ma­ni ilgi nepïâpâ, jo pïâpâðana ne­esot ieplânota. Patlaban interesan­tu grâmatu lasot. Labu grâmatu esot daudz. Pats lasot, kad laiks un patikðana. Bet patikðana... ir visu laiku. Ko citu lai dara? Pensionârs. Veselîba arî vairs ne tâda kâ jaunîbâ. Visu darba mûþu bijis ðoferis. Iesâkumâ tepat, pie Saðas Mâliòa. Tad Zemîtes darbnîcâ pie Brukðteina, Èuprena strâdâjis. Viens pats dzîvo. Nemîlamas sievas negribçjis. Sen jaunîbâ reiz mîlçjis. Tâ mîlestîba arî vienîgâ sirdî palikusi. Labâk tad mûþu kaut domâs kopâ. Pçteris teic, ka viòð te, «Podiòos», dzîvo pats par sevi. Tie, kas uz dzerðanu krituði, kopâ turas. Viòi jau kopð bçrnîbas tâ raduði, un neko tur vairs mainît neesot iespçjams...

Jaòîna un viòas vîrietisPie Jaòînas Bagdonaites un

viòas vîrieða Vitâlija Freiža ir

pavçsi. Malku taupot. Kârtîba tâda, kâda ir. Paðiem labi. Jaòîna ir lietuviete, bet par to jau vçsta lietuviskais uzvârds. Tik nevar saprast, kâpçc tâds meitenîgs, kâpçc ne sievai piedienîgs – vîrs taèu ir? Pirmais vîrs kapiòos. Bez papîriem dzîvojuði. Tâpat kâ Jaòîna bijis ticîgs katolis. Kun­dze arî savu tagadçjo vîrieti vir­za mazpamazâm uz Dieva pusi. Cerams, ka izdosies. Dzîvoðana abiem paplâna. Pensijâs pa

abiem pie divi simti latu. Par îri, par elektrîbu jâmaksâ. Ir ðíîvis (satelîta antena). Bez ðíîvja nu nekâdi. Televizors, seriâli kâ gaismas stariòð vienmuïajâ dzîvç. Abi draudzçjas ar Ïevanoviem, Agru, Pçteri un Babriem. Ðòabi – nç, nç. Jaòînas vîrietis gan ðad tad pa aliòam iedzerot. Bet kun­dze gan neko. Un katoïiem ta­gad cieðs gavçnis sâkas, tâpçc vîrietim arî plânâks çdiens galdâ tiks celts.

Eva Volodkeviča

Jaņina Bagdonaite un Vitālijs Freidis

Aelita Ļevanova

Edgars Daukšta un Agris Kazimirsaņecs

Paldies anekdoðu iesûtîtâjiem: Aivim Naivim, MIX A. S., Liânai B., Dacei K., Laurai Lauzinie-cei un Aijai Smildziòai. Gaidîsim nâkamos jautros sûtîjumus!

Laulâto sarunas:– Mîïais, vai es varu nopirkt jau­nas kurpes?– Jâ, vari.– Un jaunu somiòu?– Arî vari.– Bet kâ ar jaunu kaþoku?– Tu vari nopirkt visu, ja tev ir nau­da!

– Dçliò, vai esi jau iemâcîjies mçneðu nosaukumus?– Jâ. Septembris, oktobris, novem­bris, decembris, janvâris, februâris, marts, aprîlis, maijs.– Bet kur tad vasaras mçneði?!– Tajos taèu ir brîvlaiks!

Skolotâja:– Nosauc trîs slavenus cilvçkus?Jânîtis:– Irbe, Znaroks, Ozoliòð!– Vai par Bahu un Mocartu neko neesi dzirdçjis?– Nç, rezervisti mani neinteresç. – Ja èakli strâdâsi visas astoòas stundas dienâ, ir izredzes kïût par priekðnieku.– Jâ, jâ…Un tad bûs jâstrâdâ 12 stundas!

– Viòi abi dzîvoja ilgi un laimîgi…– Tas ir – kâ?– Viòa dzîvoja ilgi, bet viòð – laimîgi.

Ejot uz trenaþieru zâli nomest lie­ko svaru, jûs pat nenojauðat, ka tas jûs pacietîgi gaida, paslçpies ledusskapî…

– Kâpçc jums, vîrieðiem, nepatîk darît mâjas darbus?– Tâpçc, ka pârâk liela vienveidîba: nomaini gultas veïu, noslauki putekïus, uzmazgâ grîdu. Un pçc pusgada tas viss jâatkârto vçlreiz!

– Vai tev 8. marta rîtâ vîrs pasnie­dza kâdu ziediòu?– Jâ, veselu klçpi un teica: “Ej, iz­tirgo…”

– Kâpçc tu nopirki uzreiz trîs klei­tas?– Vienu – ikdienai, otru – svçtkiem, bet treðo, lai kaimiòienes aiz skaudîbas paliek zilas.

Maza skudriòa pie dzelzceïa slie­dçm domâ:– Gudrais kalnâ nerâpsies, gudrais kalnam apkârt ies!

– Tu gulçji ar manu sievu. Tu man par to samaksâsi!–Nekâ nebij’! Es divreiz nemaksâðu!

– Kareivja kungs, kādēļ jūs ejat uz ēdnīcu ar automātu? – Es atkal negribu palikt bez saldā, leitnanta kungs!

Divus latus saòem Dace K.Krîzei ir vismaz trîs

plusi: var notievçt, kïûsti gudrâks un at­liek vairâk laika mie­gam…

Sestdiena, 2011. gada 12. marts4 AkA

šurmulīša pasakas Pat govij jāsmejas!par meþa mieru

atrodi 11 atšķirības

minētāju stūrītis

iepriekšējās mīklas atrisinājums

slavenîbu burtskaitïu mîkla

sastâdîjis jânis OzOls

Jautâjumi: 1. Austrieðu kompo­nists (1732.– 1809.), darbs «Gada­laiki». 2. Baltvâcieðu íîmiíis un filo­zofs, pirmais baltietis, kas saòçmis Nobela prçmiju. 3. Norvçìu daiïslidotâja, trîskârtçja olimpiskâ èempione. 4. Skotu fiziíis un ra­dara izgudrotâjs. 5. Latvieðu publi­cists un valodnieks (1837. –1875.). 6. Latvieðu dziedâtâjs un kompo­nists (dz. 1957.). 7. Amerikâòu kinoreþisors (dz. 1952.), filmas «Fo­rests Gamps» reþisors. 8. Latvieðu komponiste, kantâtes «Dievs, ta­va zeme deg» autore. 9. Latvieðu olimpiskâ èempione ðíçpmeðanâ. 10. Latvijas hokeja izlases kapteinis 2006. gada èempionâtâ Rîgâ.

Sensenos laikos dziïdziïajâ meþâ dzîvoja izpûtçjs. Varçtu domât, metâla trumulis, kas to vien zina, kâ dûmus spïaut, taèu nç – ðis bi­ja îpaðs izpûtçju veids no bçrza tâss un gan tuvumâ, gan iztâlçm atgâdinâja visparastâko ogu turzu, kas viòð varbût arî bija. Taèu ðî ne­bija ne parasta ogu turza, ne parasts izpûtçjs, jo ðis izpûtçjs prata tiesâties. Iespaidîgi, vai ne? Kaut kad bçrnîbâ, kad vârdâ nesaucamas roíeles no bçrza tâss izvija ko lîdzîgu ogu tur­zai, jauntapusî ogu turza drîz vien atklâja, ka nav diez ko prasmîga ogu turza; proti, pa caurumu lejasdaïâ ogas bira un bira laukâ, lîdz turzas gatavotâjs apskaitâs un aizmeta tur­zu – kaut kur dziïi ogulâjos. Pro­tams, ogulâjiem bija, ko sacît. Kâ vien turza piezemçjâs, tâ ogulâji patîkami zemâs balsîs, kâdâs nu ogulâji mçdz runât, apbçra turzu ar vârdiem. Apmçram tâdiem:

– Vai tu atradusies, turza tâda – ogu birdinâtâja! Nemâkule! Tâss îstâ!

Vienvârdiòsakot, tâs bija pa­visam nedraudzîgas runas, tâpçc turza, kas visu laiku to vien bij` darîjuse, kâ raudzîjusi ogu bi­rumu saturçt, neizturçja un iebïâvâs:

– Klusat, nelgas! Es nav nekâda turza un nepavisam tâss! Bûtu jums acis pierç, redzçtu, ka modernâkas par mani nav – manu augu­mu veido nepârspçjama dizaina konusveida elpojoða trîsslâòu membrâna, tipa GORJE­TEKST; es esmu caurcaurçm ogotâja iepriecinâjums, kas meþâ tika atstâts vien kâ paraugmodelis – ci­tiem ogotâjiem! Kam ir iebildumi, lûdzu tikai caur tiesu – vçrsieties vecâ Ozola sekretariâtâ!

Ko piebilst – ogulâji apklusa kâ zem lâèa pasagulçjuði. Bet turza beidzot jutâs novçrtçta – nesapra­ta, ar kuru caurumu labâk izteik­ties – lielo vai mazo? Ar lielo labâk aurçjâs, taèu vârdi saplûda vienâ – âû! Bet ar mazo caurumu spie­diens bija labâks, un skaòa tâlâk

vçjojâs. Tad nu turza svilpa kâ vil­ciena radiniece:

– Ar ðo jums paziòoju: es nav nekâda turssa! Es irrr ispûtçjsss! Vi­su, kas iekð mans, es izpûð, ka maz neliekâsss!

Ogas tâ vien gribçja íiíinât, taèu sabijâs no tiesu darbiem. Ja nu ozols ar zîlçm saper? Nekâda prieka... Par laimi, ogâm nebija ilgi jâklausâs

izpûtçja svilpðanâ – uzlija lietus, un izpûtçjs ar ûdeni galâ netika... Lçja un pûta neatòemdamies, taèu Dziïdziïajâ meþâ nekas tâ nenomierina kâ lietus èaloòa – izpûtçjs drîz vien kïuva par visparastâko lietus reni, kas to tik prata, kâ burbulçt – buï, buï, buï!... Izklausîjâs moderni...

Vents

5

FO

TO -

Lie

na T

rēde

Sestdiena, 2011. gada 12. marts

ZiòasGodinot Matîsu siliòu

Kâ pastâstîja Viesatu bibliotçkas vadîtâja Sandra Ðteina, paðlaik tiek veikti pçdçjie saatavoðanâs dar­bi, lai 24. martâ 13.00 kultûras namâ varçtu atzîmçt novadnieka Matîsa Siliòa 150. gadadienu. Top kartogrâfam un novadpçtniekam veltîta izstâde, pasâkumâ solîjusi piedalîties un par M. Siliòu pastâstît Sanita Stinkule – Latvi­jas Nacionâlais vçstures muzeja Etnogrâfijas nodaïas speciâliste. Tâpat arî savu veikumus prezentçs izdevniecîbas «Jâòa sçta» pârstâvji, kas, atzîmçjot M. Siliòa – Latvijas pirmâ kartogrâfa – jubileju, laiduði klajâ viòa 1896. gadâ sastâdîtâs kartes «Rîga lîdz ar apvidu» faksimiliz­devumu. Protams, piedalîsies arî M. Siliòa dzimtas pârstâvji un savus priekðnesumus bûs sagatavojuði Viesatu paðdarbnieki.

stâstîs par Taizemi 16. martâ 18.00 biedrîbas

«Rats» telpâs viesosies psiholoìe Daina Reinfelde, kas novada kon­kursa «Sakoptâkâ sçta» laureâtiem jau pazîstama kâ kaislîga tauriòu kolekcionâre. Ðoreiz viòa dalîsies savos iespaidos par ceïojumu Taizemç. Interesenti varçs uzzinât, kâdas ir ðîs eksotiskâs ze­mes tradîcijas, klimats, çdieni, arhitektûra, valoda un reliìija. Un, kâ uzsver pati D. Reinfelde, “Taizeme ir kâ svçtki, kas nekad nebeidzas!”

Rezultâti galda tenisâ7. martâ norisinâjâs galda teni­

sa sacensîbu 2. kârta un, kâ liecina rezultâtu tabula, paðlaik veiklâkais ðî sporta veida pârstâvis novadâ ir Arnis Silkalns (50 punkti). Tûlît aiz viòa 2. vietâ ar 44 punktiem ierin­dojas Andris Silkalns, bet 3. – Jânis Celherts (41 punkts). Nâkamâ kârta jau nâkamajā pirmdienā – 14. martâ 18.15.

TuRpinâjuMs. sâkuMs 5. MaRTa

laikRaksTâ.

Jau rakstîjâm, ka veiktas kârtçjâs izmaiòas domes deputâtu sastâvâ un runâts par deputâtu atalgoju-mu – tas viss noticis 2. marta novada domes sçdç. Ðoreiz par citiem sçdç izskatîtajiem jautâjumiem.

puse no budþeta – algâmLîdz ar budþeta apstiprinâðanu, kurð ðogad,

salîdzinâjumâ ar 2010. gadu, sarucis par 88 000 latu, deputâti sprieda arî par paðvaldîbas amata sarakstiem un atalgojumu. Kâ jau runâts iepriekð, ne sarakstos, ne atalgojumâ vismaz paðlaik izmaiòas nav plânotas, jo nepiecieðamais samazinâjums esot panâkts uz citu izdevumu rçíina. Kâ apstiprinâja novada domes priekðsçdçtâja Ligita Ginte­re, kopumâ atalgojumam visâs paðvaldîbas struktûrâs ir paredzçts tçrçt 52% no budþeta. Deputâts Arvîds Jakovels ieminçjâs, ka varbût tâdâ gadîjumâ vajadzçtu domât par ðtatu samazinâðanu, ja jau budþeta lauvas tiesa aiz­iet “ierçdòu uzturçðanai”? Uz ko priekðsçdçtâja un arî citi deputâti norâdîja, ka paðlaik ðâda rîcîba îsti nebûtu pamatota, jo, kaut tâ sauktâs

“strukturâlâs izmaiòas“, visticamâk, bûs jâveic, “lieku cilvçku“ pârvaldç neesot. Tâpat arî esot jâdomâ par to, kâ izteicâs, piemçram, deputâte Dace Adiòa, – teorçtiski atbrîvotie, visticamâk, stâsies rindâ pie sociâlâ dienesta durvîm, tâdçï pçc bûtîbas ietaupît uz atlais­to rçíina neizdoðoties. Kâ precizçja deputâts A. Jakovels, bûtu vçrtîgi salîdzinât Jaunpils no­vada budþetu ar citu paðvaldîbu izdevumiem – kâda ir attiecîba starp administratîvajiem un citiem izdevumiem? L. Gintere uzsvçra, ka tas jau ir darîts un uz kopçjâ lîdzîgu novadu fona Jaunpils “izskatâs labi”. Vçl pirms balsoðanas deputâts Ç. Strautiòð bilda, ka viòð personîgi arî vâcot salîdzinoðo informâciju un daþâs sadaïâs rezultâti esot “kliedzoði” atðíirîgi, bet solîja rezultâtu gan celt galdâ kâdâ citâ sçdç...

Neskatoties uz diskusijâm, lçmums, di­viem deputâtiem balsojot pret, tomçr ti­ka pieòemts. (Algu un amatu sarakstus, kâ arî budþeta analîzi publicçsim kâdâ no nâkamajiem laikrakstiem. – Red.)

apstiprina budþetuKâ nâkamo deputâti ar balsojumu

apstiprinâja saistoðos noteikumus par 2011. gada budþetu. Nâkamâ gada plânotie pamatbudþeta ieòçmumi – Ls 1 122 919;

speciâlajâ budþetâ – Ls 50 573 un atbilstoði – arî izdevumi. Tomçr L. Gintere apstiprinâja, ka pçc bûtîbas ðis tomçr ir “krîzes budþets” un bûs jâdomâ, kâ taupît, jo paðvaldîbas vçlmes ar nodokïos samaksâto izpildît ir grûti. Tâdçï deputâtiem nâkðoties izðíirties, kuras funk­cijas paðvaldîba ir spçjîga pildît, no kurâm – jâatsakâs. “Centrâlais jautâjums – bût vai nebût Jaunpils novadam patstâvîgam?” skaidroja L. Gintere, piebilstot, ka, patei­coties enerìiskai un radoðai darbîbai, izde­vies paveikt daudz ko tâdu, kas lielâkiem novadiem prasîtu arî ievçrojami lielâkus finansiâlus ieguldîjumus.

par pârvadâjumiem un kompensâcijâm

Lçma arî par to, kâdas ir paðvaldîbas autotransporta izmantoðanas izmak­sas. Kâ norâdîja L. Gintere, viens no lçmumprojekta variantiem paredz, ka degvielas cena ir 85 santîmi par litru. Tâ kâ cenas jau tagad ir augstâkas un turpina celties, iepriekð noteiktâs izmaksas par ki­lometru neatbildîs reâlajai situâcijai. Otrs piedâvâtais variants paredzot, ka cenas celsies lîdz latam, jo, kaut arî transports tiks izmantots tikai paðpârvadâjumiem – skolçniem, sportistiem, pensionâriem

u.tml. –, tomçr budþetâ ðie izdevumi jâparedz. Deputâti vienojâs apstiprinât pçdçjo no minçtajiem variantiem, vien­laikus solot atgriezties pie diskusijas, vai nevajadzçtu pârskatît paðvaldîbas auto­parku, vçrtçjot tâ ekspluatâcijas izmak­sas. Proti, vai vçrts uzturçt automaðînu, autobusu, kurð mçdz bieþi plîst un kura remonts izmaksâ dârgi?

Ar balsojumu apstiprinâja arî paðvaldî­bas noteiktâs kompensâcijas darbinie­kiem, par personîgâ auto un mobilâ tâlruòa izmantoðanu. Ç. Strautiòð vçlçjâs uzzinât, kâdçï, piemçram, labiekârtoðanas dienesta vadîtâjai tiek pieðíirti tikai 40 litri mçnesî? “Vai ir iespçjams kontrolçt darbus, neesot uz vietas?” – tâ deputâts. Jâpiebilst, ka lielâka kompensâcija ir tikai sociâlajam darbiniekam – 90 litri mçnesî, nekustamo îpaðumu speciâlistam – 50 lit­ri un strâdniekam labiekârtoðanâ – 60 litri. Visiem pârçjiem darbiniekiem, kuri izman­to personîgo auto, vidçji tiek apmaksâti 40 litri degvielas vai pat mazâk. L. Gintere aicinâja atcerçties, kâds ir budþets, tâdçï diemþçl vairâk ðobrîd paðvaldîba nevarot atïauties kompensçt.

Turpmâk vçl.Lappusi sagatavoJa Liena Trēde

novada domes sçde

Dala Jaunpils novada budþetu

vakar paðâ dienas viducî vi-dusskolas sporta zâlç notika tradicionâlâ Kustîbu diena, kas iepriekð, kâ rakstîjâm, lielâ sala dçï tika atcelta. Kâ ierasts, katrai klasei tika dota iespçja brîvi izpausties un sagatavot priekðnesumu kustîbâ.

skrien un lidoNepârspçts lîderis, izvçloties

muzikâlo pavadîjumu, jaunieðu vidû bija Lauris Reiniks, ku­ra pçdçjâ laika ritmiskâko hîtu «Es skrienu» izvçlçjâs gan pavi­sam mazie – 4. klases bçrni gan 12. klases meitenes. (Dzirdçja gan runâjam, ka mazie îstos soïus bija iegaumçjuði un izpildîja precîzâk.) Netika brâíçtas arî citas latvieðu mûzikas pçrles – gan «Labvçlîgâ tipa» dziesma par cûku, kas no alumînija, un ðîs dziesmas pavadîjumâ 1. klases kustinâja kâjiòas pret griestiem. Bija arî «Prâta vçtras» «Lidmaðîna», pateicoties kuras iestudçjumam, 9. klase no þûrijas esot saòçmusi visvairâk punktu. Taèu vie­tas, kâ pastâstîja skolotâja Irçna Martuzâne, dalîtas netika, un vi­si bçrni saòçma atzinîbu par to, ka piedalîjuðies un izkustçjuðies uz nebçdu.

pret smçíçðanu Jâpiebilst, ka pasâkums ti­

ka filmçts. Tas tâpçc, ka 7. kla­se, kuru audzina skolotâja Da­ce Adiòa, vçl arvien nepîpç un turpina piedalîties Vislatvijas akcijâ – konkursâ «Nesmçíçjoðâ klase». Pçdçjâ no konkursa kârtâm dalîbniekiem jâgatavo vi­deo klipiòð «Ieelpo dzîvi». Un, kâ iepriekð pastâstîja D. Adiòa, bçrni nolçmuði apvienot patîkamo

kustos es, kusties tu, kustâs visâs klasîtçs...

ar... patîkamo un Kustîbu dienâ iestudçto, nofilmçto “toreado­ru” uzstâðanos nosûtîs arî kon­kursa þûrijai. Jâpiebilst, ka paðai radoðâkajai nesmçíçtâju klasei bûs iespçja doties ekskursijâ.

Savukârt I. Martuzâne atklâj, ka 1. aprîlî, jau piekto gadu pçc kârtas, skolâ notiks nâkamais kustîbu un deju pasâkums. Proti, vidusskolas klases sacentîsies, kas labâk spor­ta stundâ apguvuði sarîkojuma de­ju soïus.

Žūrija – Irēna Martuzāne, Sanita Dobuma, Irēna Liepiņa un Artūrs Zaremba

Uzstājas 1. - 4. klases

aerobikas pulciņš

6 Sestdiena, 2011. gada 12. marts

Pirms èetriem gadiem tika dibinâta biedrîba – nevalstiska organizâcija ar visai skanîgu no-saukumu Vecmoku hercogiste «Sidrabe» (reìistrçta valsts reìistrâ 2007. gada 14. martâ). Biedrîbas mçríi, kurus joprojâm varam izlasît internetâ, ir gana pozitîvi ambiciozi: apvienot radoðus, neatkarîgus un atbildîgus cilvçkus, lai: brîvprâtîgi darbotos Vecmokâs, t. sk. Vecmoku pils un Vecmo-ku parka kultûrvçsturiskâ kom-pleksa saglabâðanas, uzturçðanas un attîstîðanas projektos; radîtu, veicinâtu un uzturçtu garîgâs, vçsturiskâs un kultûras vçrtîbas; veicinâtu sabiedrîbas izglîtoðanu un veselîgu dzîvesveidu.

Nevarçtu teikt, ka ðajos gados biedrîbas cilvçki un interesenti to nav darîjuði. Ðis tas jau ir noticis, taèu galvenokârt esam darbojuðies individuâli un varbût ne pietiekami auglîgi esam izmantojuði iespçjas, ko patlaban valstî paver biedrîbas un nevalstiskâs organizâcijas. Taèu viss vienmçr atkarîgs no tâ, vai ir cilvçki, kas bûtu gatavi ieguldît savu lai-ku un enerìiju kâdu kopîgu mçríu sasniegðanai. Ðobrîd tâdi cilvçki ir parâdîjuðies, un mums, pârçjiem biedrîbas biedriem, acîmredzot bûtu

jâcenðas atbalstît viòu centieni un labâ griba.

Tâdçï aicinâm visus tos, ku-riem Vecmokas, Vecmoku vide un jçdziens ko nozîmç, 12. martâ 12.00 uz biedrîbas sapulci Lazdu bibliotçkas telpâs. Bûs arî intere-santi pie labas tçjas (un vçl arî pie laba vîna tiem, kas nav pie stûres…) dalîties savâ pieredzç un izteikt sa-

vu sajûtu par hercogistes iespçjâm un nâkotni. Un kâ jau aristokrâti – sâksim ar dzeju… Hercogiste nav zudusi, vien bija mazuliet iegrimu-si ”ikdienâ”, un nu tai lemts atkal augðâmcelties – caur daþu entuzi-asmu un mûsu visu atbalstu! Patie-si – visi mîïi gaidîti!SirSnîbâ – AndrejS ZAgor-

SkiS un ArniS ÐAblovSkiS

Skaidrîtes Mucenieces foto no izstâdes, kas apskatâma Lazdu bibliotçkâ

Laiks restartçt Vecmoku ideju un potenciâlu…

Tālr. 63125216; 29992992 vai reklama@ntz.lv

7Reklāma un sludinājumiSestdiena, 2011. gada 12. marts

Ðopavasar teâtris satricinâs Tukumu ne pa jokam – no 12. lîdz 20. martam Tukuma kultûras namâ èetrâs dienâs bûs skatâmas trîs teâtra skates. Îsumâ par ðo ieceri un izrâdçm laikrakstam pastâstîja Tuku-ma novada domes kultûras metodiíe Rudîte Poèa:

– Vispirms 12. martâ bûs vietçjo amatierteâtru skate «Spçlmaòu laiks», kas notiek ik gadu; 17. martâ – Tukuma un Engures novadu kultûras namu un sko-lu, bçrnu un jaunieðu teâtra skate «Vçjlukturis 2011» un kâ brîniðíîga dâvana 19. un 20. martâ – Pierîgas reìiona amatierteâtru iestudçjumu skate. Gribçtu aicinât visus teâtra cienîtâjus uz ðo skati, zinot, ka tajâ bûs redzamas visas labâkâs reìiona izrâdes; turklât – pilnîgi bez mak-sas! Tikai tâpçc, lai mâksla bûtu pieejama visiem...

Runâjot par katru skati atseviðíi, sâksim no mazâkajiem: skolu un kultûras namu skatç bûs redza-mi deviòi teâtri, ko pazîstam jau ilgâku laiku. Ðajâ skatç bûs ne vien izrâdes, bet arî divas muzikâli literârâs kompozîcijas (tâs râdîs E. Birznieka-Upîða 1. pamatskolas Muzikâli literârais teâtris un Tuku-ma vakara un neklâtienes vidus-skola) – tas ir jauninâjums, kas iekïauts skates nolikumâ (ðîs ska-tes uzvarçtâji startçs tâlâk IV Latvi-jas skolu teâtru festivâlâ «Kustîbas turpinâjums»; festivâla reìionâlâ atlase notiks Talsos, bet labâkie teâtri uzstâsies Latvieðu biedrîbas namâ Rîgâ). Kâ viòiem veiksies, skatîsimies un turçsim îkðíus 17. martâ.

Pirmie 12. martâ izrâdîsies mûsu novadu amatierteâtrîði. Vi-si lielâkoties zinâmi – divus gadus skatç nebija Matkules amatierteâtra (pçrn uz skates laiku saslima ak-tieri un tamlîdzîgas problçmas, bet citâdi viòi strâdâ un darbojas

– vienkârði labu laiku nav bijuði Tukumâ); pirmoreiz baudîsim Sçmes amatierteâtra darbu kopâ ar jaunu reþisori Ivitu Kalseri-Kal-nozolu, un arî Cçres amatierteâtris savu darbu uz lielâs skatuves râdîs pirmoreiz. Pârçjie teâtri ir la-bi pazîstami – ceram, ka Tukuma teâtris iepriecinâs ar ïoti labu izrâdi; Slampes amatierteâtris vienmçr ir priecçjis ar interesantiem darbiem; Pûrç Ligitas Balodes teâtra mei-tenes allaþ pârsteiguðas ar skatu-ves tçliem; Tukuma kultûras na-ma teâtris «Knifòð» ðogad ir saspa-rojies un pirmoreiz paòçmis ïoti smagu darbu – Þ. Anuija traìçdiju «Antigone». Gribu piebilst – tiem «Knifiòa» bçrniem, kas ðogad beigs 12. klasi, ðis bûs pçdçjais gads teâtrî, tâpçc bija vçlme pamçìinât ko nopietnâku. Ðajâ izrâdç tçlos di-vi Kreoni (Tçbu valdnieki) – viens jaunieðu skatç, otrs – amatierteâtru skatç; tâtad bûs divas izrâdes kat-ra savâ skatç. «Antigone» sasaucas ar ðodienas vidi un politiskajâm kaislîbâm – ceram, ka tas skatîtâjus uzrunâs... Vents DubroVskis

Sestdiena, 2011. gada 12. marts8 Ziņas

aptauja

kâdas izjûtas jûs pâròem, uzzinot, ka kaut kur pasaulç notikusi kâda dabas kataklizma, piemçram, ðî brîþa postoðâ zemestrîce japânâ? Vai ðeit, Latvijâ, jûtaties pasargâts?

10. diena (augoðs mçness Dvîòu/Vçþa (16.31) zîmç) – avots, strûklaka; aktîvas atpûtas diena; spçki, kas sâk plûst pâri malâm, jânovirza lietderîgâ gultnç; jâstiprina saskaòa ìimenç; var saòemt atbalstu no gados vecâkiem cilvçkiem; labi sâkt mâjas celtniecîbu, darît sîkas, bet nozîmîgas lietas; neveiksmes ir sîkas; nepatikðanas âtri pâriet; ie-teicams lietot daudz ðíidruma; ðajâ dienâ dzimuðie ir lieli ceïotâji, dâsni, enerìiski; sapòi ir spilg-ti un patîkami, taèu nepiepildâs – no 13. marta 9.58 lîdz 14. mar-ta 11.09.

11. diena (augoðs mçness Vçþa zîmç) – ugunîgs ðíçps, klints; astrâlo kauju diena, saistîta ar slçptâm enerìijâm; spçcîgâkâ Mçness cik-la diena; visam nepiecieðama uzmanîba; jâpabeidz iesâktie dar-bi; nedrîkst sevi pârslogot; la-bi noder attîrîðanâs procedûras; jârûpçjas par tuviniekiem, jâpauþ mîlestîba; maìisku darbîbu diena; labi ceïot; nedrîkst nogalinât pat vissîkâko radîbu; nedrîkst lietot alkoholu; ðajâ dienâ dzimuðie ir ar lielâm prâta spçjâm, dzîvo garu mûþu; sapòi bez îpaðâs nozîmes, taèu reizçm piepildâs – no 14. marta 11.09 lîdz 15. marta12.31.

dzīvesziņa

Mçness dienu kalendârs VoLDemârs Cers

(biÐkoPis):– Ir dzirdçts. Mçs ne-

viens neesam pasargâti no dabas nelaimçm. Arî te var tâ notikt. Kur ne-var? Esmu priecîgs, ka mums tâda Dieva zeme, kur nekas tâds nav noti-cis. Un, ja mçs visi Die-vam ticçtu, lûgtos, ne-kad nebûtu kara un bûtu labâk nekâ tagad, kad te velns valda.

normunDs (sTRâdâ,

sPoRTo kulTûRismâ):

– No zemestrîcçm no-teikti esam pasargâti. Pie mums nav kalnu. Nav ko trîcinât. Vçtras, plûdi, viss kaut kas var notikt, bet ne tik traìiski, kâ citâs zemçs. Mums ir ïoti laba vide, un mçs nemaz to neprotam novçrtçt.

jânis (PasTnieks):

– Dievam ticu, tâpçc jûtos no visa kâ slikta pasargâts. Teorçtiski viss kas var notikt, bet vai man, tev, mums visiem vieglâk kïûs, ja baidîsimies, ne-laimi gaidîsim? Var vçl pierunât nelaimi. Lai Dievs pasargâ! Ticçsim, lûgsim un cerçsim.

GunDeGa

(mâcâs Tukuma

2. PamaTskolâ):– Jâ, jûtos pasargâta.

Mums ir citâds klimats. Atrodamies citâ pasaules malâ. Pie mums Latvijâ ðâdas nelaimes neno-tiek. Nav kalnu, okeânu, plaðumu, kur vçjiem ie-skrieties. Un varbût, vis-maz gribas tam ticçt, ka mçs – latvieði – esam izredzçtie.

jânis VîtoLs

FO

TO -

Rūt

a F

jodo

rova

notikums

Jūs JautāJāt

– Zvanu no Jaunpils. lûdzu, pastâstiet, kâ var saglabât ziemâ fuksijas? man tâs ïoti patîk, nopçrku pavasarî, bet pa ziemu neizdodas un neizdodas saglabât. Vai nevarçtu ðai jomâ dot kâdu padomu?

Pçc padoma vçrsâmies pie divâm dârzniecçm – Skaidrîtes Pçtersones Engurç un Rutas Zîriòas Dþûkstç, jo zinâm, ka viòas abas audzç fuksijas.

Lûk, S. Pçtersones padoms: ”Domâju, ka fuksijas visvairâk iet bojâ tâpçc, ka nespçjam tâm nodroðinât vajadzîgos apstâkïus ziemâ. Jâatzîstas, ka arî man ne vienmçr izdodas fuksijas saglabât, seviðíi jaunos stâdiòus. Taèu ir arî tâdas fuksijas, kuras izde-vies saglabât piecus, seðus ga-dus. Rudenî fuksijas, cik vien iespçjams, ilgi jâtur siltumnîcâ vai kâdâ vçsâkâ telpâ. Uz ziemu tâs nedaudz jâapgrieþ, jâizgrieþ visi zaïie, nenobrieduðie dzinumi. Fuk-

sijas jâuzglabâ vai nu vçsâ, gaiðâ telpâ, vai arî, ja ðâdas telpas nav, jânes pagrabâ. Fuksijâm parasti nobirst lapas, un tas nav nekâds ïaunums, par to nav jâuztraucas, bet pagrabâ gan ir stipri vien jâkontrolç, lai puíes nepârlietu un augs nesapûtu, tâs nedrîkst arî pavisam izkalst. Paðlaik, jau martâ, fuksijâm pumpuri mostas un sâk nâkt jaunie dzinumi. Tos galotòojot, iegûst spraudeòus, un drîz varçs audzçt jaunos augus.”

R. Zîriòa stâsta: ”Fuksijas pçc iespçjas ilgâk jâglabâ siltumnîcâ, kad nâk salnas, tad jânes iekðâ. Tâm jâziemo vçsâ (+8°C) gaiðâ telpâ. Augus apgrieþ, par 2/3, nogrieþ nenobrieduðos dzinumus. Augus tikpat kâ nelaista. Ðâdi augi jânotur lîdz martam, kad fuksijâm sâk piebriest pumpuri un nâk jau-nie dzinumi. Ir svarîgi, lai augs iz-iet miera periodu, jo tam, lai aug-tu un ziedçtu, ir jâatpûðas. Nav îsti labi arî tas, ja augs tiek turçts siltâ istabâ un aug visu ziemu. Tad zie-du vasarâ bûs mazâk.” rûta FjoDoroVa

Kâpçc neizdodas saglabât fuksijas?Visi – uz teâtri!

tukuma novada un starpnovadu amatierteâtru skates «spçlmaòu laiks 2011» izrâdes

12. martâ Tukuma pilsçtas kultûras namâ10.00 – 11.20 – Tukuma teâtris. (Pçc H.K. Andersena pasakas «Neglîtais pîlçns». Reþisore Valda Râcenâja.)11.40 – 12.50 – Cçres amatierteâtris. (A. Banka «Sausâ lapa». Reþisore Valija Skarnele)13.10 – 13.55 – Jaunsâtu pa-gasta amatierteâtris. (M. Birze «Sievieðu slimîbas». Reþisore Ieviòa Vîtiòa.)14.35 – 16.15 – Slampes amatierteâtris. (B. Jukòevièa «Ak, ðî jaukâ lauku dzîve!» Reþisore Ivonna Bredovska.)16.35 – 17.35 – Pûres kultûras nama amatierteâtris «Lai iet!» (L. Jansone «Mammas piemiòas dçï». Reþisore Ligita Balode.)17.50 – 18.40 – Sçmes amatierteâtris. (Pçc R. Blaumaòa stâsta «Îstâ lîgaviòa» motîviem. Reþisore Ivita Kalnozola-Kalsere.)19.20 – 20.40 – Tukuma pilsçtas kultûras nama jaunieðu teâtris «Knifiòð»(Þ. Anuijs «Antigone». Reþisori R. Poèa, M. Poès.)21.00 – 22.40 – Matkules amatierteâtris (M. Zîle «Trîs koðas dâmas». Reþisore Ilze Oliòa.)