Atbildīgs bizness 2015

PIELIKUMS

Kā Latvijā nopelnīt miljardu? Drošākās un ērtākās darbavietās!Trīs platīna lietussargi Ilgtspējas indeksa sestajā sezonāKas veido uzticēšanos uzņēmumam

Atbildīgs bizness 2015

2 ILGTSPĒJAS INDEKSS

3ILGTSPĒJAS INDEKSS

Žurnāla Ir speciālizdevums

Izdevējs: a/s Cits medijs

Reģistrācijas apliecība: nr.000703359

Iespiests Poligrāfijas grupā Mūkusala

Galvenā redaktore: Nellija Ločmele

Vāks: Frank&Stein

— Nellija Ločmele, Ir galvenā redaktore

IZPRATNI PAR ATBILDĪGU BIZNESU PALĪDZ VEICINĀT

Pēteris Krīgers, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs

Uzņēmuma korporatīvā atbildība sākas ar darba vides sakārtošanu. Vislabāk to veidot dialogā — darba devējam un ņēmējam vienojoties par uzlabojumiem. Pēdējos gados abu pušu attiecības ir kļuvušas elastīgākas, līdz ar to palielinās arodbiedrību loma, un pozitīvi piemēri rāda — tās spēj aizstāvēt biedru intereses. Ticu, ka aizvien vairāk uzņēmumu iesaistīsies sociālajā dialogā un uzlabojumi darba vidē būs jūtami.

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

Viens no uzņēmumu konkurētspējas rīkiem ir sakārtota darba vide. Zinātniskie pētījumi ir pierādījuši, ka šādā vidē cilvēki mazāk slimo, uzlabojas darbaspējas. Līdz ar to uzņēmumi var rēķināties ar lielākiem ienākumiem. To ir sapratuši arī Latvijas uzņēmumi — arvien vairāk nostiprinās apziņa, ka korporatīvā atbildība ir investēšana ilgtermiņa attīstībā, nevis papildu pienākums vai ziedošana.

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja

Atbildīgs uzņēmums ir pelnošs uzņēmums — ir būtiski, ka finansiālie panākumi tiek gūti uz atbildīgiem pamatiem. Darbinieki ir uzņēmuma vērtīgākais resurss un investīcijas tajā atmaksājas. Latvijā demogrāfiskās prognozes ir biedējošas — jau tuvākajos piecos gados prognozēta darbinieku skaita samazināšanās, vietējā tirgus sarukšana. Šādā situācijā kļūst vēl svarīgāk ieguldīt zināšanas, laiku un finanses, lai nākotnes izaicinājumus novērstu jau šodien.

Svinot Latvijas neatkarības atjaunošanas 25.gadskārtu, nesen žurnālā Ir aptaujājām vecāko klašu vidusskolēnus par dažādām padomju laika reālijām, lai saprastu, cik daudz viņi zina un saprot neseno vēsturi, kas dažādos veidos turpina ietekmēt šodienu. Izrādījās,

ka Marksa sejā daudzi drīzāk atpazīst Harija Potera burvju skolas profesoru un aptuveni puse nezina, kas ir čeka, tomēr cita starpā atklājās — mūsdienu jauniešu prātos lielākoties nefigurē arī tādi padomju jēdzieni kā «haltūra» vai «blats». Tā ir laba ziņa, jo valoda skaidro pasauli un vienlaikus to arī veido. Jo retāk «haltūra» skan valodā, jo retāk tā sastopama arī dzīvē.

Arī ilgtspējīgas attīstības jēdziens ir piemērs tam, kā valoda un dzīve mijiedarbojas — pirms nepilniem 30 gadiem formulētais koncepts pamazām kļuvis par savējo ne tikai valstu līderu, politikas veidotāju vai ekspertu leksikā, bet arī biznesa pasaulē. Un vārdi ved pie darbiem. Patiesībā ilgtspējas koncepta jēga ir intuitīvi saprotama, jo rūpes un atbildība ir katram pazīstami dzīves principi, bez kuriem nav iespējams izaugt ne cilvēkam, ne uzņēmumam.

Šogad ilgtspējas indekss jau sesto sezonu Latvijā palīdz dažādu biznesa jomu spēlētājiem novērtēt savas stiprās un vājās puses, mācīties pašiem un dalīties ar pieredzi. Ceru, ka šajā izdevumā atrodamās idejas, veiksmīgi risinājumi un arī pārvarētās kļūdas kalpos kā praktisks padoms un iedvesmas avots. Piemēram, vai zināt, kā iespējams gada laikā Latvijas ekonomikā atrast papildu miljardu eiro? Ticu, ka šajās lappusēs atrodamā atbilde pārliecinās — rūpes un atbildīgums ir īstā stratēģija. l

ATBILDĪGA BIZNESA INICIATĪVAS PARTNERI

SATURS

Rūpes un atbildīgums

Cēlmetālu lietussargi. Kā veicies uzņēmumiem ilgtspējas indeksa sestajā sezonā, kādas ir tendences tirgū?

Ceļamies augšā! Lidosta Rīga ir viens no uzņēmumiem, kas pēdējos gados kļūst saudzīgāks pret vidi, drošāks un konkurētspējīgāks

Ilgtspējas injekcija. Lielveikalu tīkls Rimi un Swedbank izvirza sociālās atbildības kritērijus sadarbības partneriem un klientiem

Ārpus rāmjiem. Paaudžu maiņa ietekmē uzņēmumakomunikāciju — kā uzrunāt jaunos, vienlaikus nezaudējot saikni ar pieredzējušiem senioriem?

Strādāt gudri, nevis smagi. Kā ērtākas, drošākas un efektīvākas darba vides veidošana var palīdzēt kāpināt uzņēmumu produktivitāti?

Sargā vidi, ietaupa naudu. Zaļā domāšana mudina pat baņķierus lepnos uzvalkos sēsties uz velosipēdiem, birojos šķirot atkritumus un nomainīt spuldzes

4

6

10

14

18

22


Indekss 2015ZELTA GRUPA

Šogad sveiksim jau sestā ilgtspējas indeksa dalībniekus. Virkne no tiem savu pašvērtējumu ir uzcītīgi veikuši katru gadu, daži ir jaunpienācēji, vēl citi pēc vairāku gadu pārtraukuma ir atgriezušies, lai noskaidrotu savu pašreizējo sniegumu.

Neraugoties uz uzņēmumu nozari, izmēru vai pašreizējo sniegumu, visi klusībā cer uz augstākajiem rezultātiem — platīna kategoriju. Tomēr sasniegt virsotni nav vienkārši, un šogad pēc vairāku gadu pārtraukuma platīna kategorijai pievienojies jauns uzņēmums.

Iepriekš dalībnieku sniegums uzlabojās par 5—7% gadā, bet šogad tas pirmoreiz ir krities, turklāt par 10%. Visticamāk, tas saistīts ar lielu skaitu jaunu dalībnieku, no kuriem daudzi diemžēl nespēja sasniegt minimālos rādītājus, lai iekļūtu bronzas kategorijā. Tas vēlreiz apliecina pieņēmumu, ka pastāv ievērojama plaisa starp uzņēmumiem, kuri dara krietni vairāk, nekā tiek prasīts tiesību aktos, un tiem, kuri labākajā gadījumā ievēro likumā noteikto.

Ceram, ka nākotnē ilgtspējas indeksa augstākajās kategorijās redzēsim vairāk valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kas demonstrētu paraugu citiem un darbotos kā virzītājspēks atbildīga biznesa attīstībai Latvijā! l

Dace Helmane, Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja

Kāpuši un krituši

EKSPERTA VIEDOKLISPLATĪNA GRUPA

Labāk Zemāk Nemainīgs Jaunpienācējs Atgriezies

Aldaris

Latvenergo

Ventspils nafta termināls

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

Platīna grupā iekļauti uzņēmumi, kuru ilgtspējas indekss pārsniedz 90%. Zelta grupā indekss ir no 80 līdz 89,9%, sudraba grupā — no 60 līdz 79,9%, bronzas — no 40 līdz 59,9%. Indeksa dalībnieki, kuri iegūst zemāku vērtējumu par 40%, netiek publicēti.

Platīns. Kompānijas, kuras sasniedz ilgtspējas indeksa platīna līmeni, korporatīvo atbildību ir pilnībā integrējušas savā darbībā. Šajos uzņēmumos notiek sistemātiska datu vākšana un ietekmes novērtēšana, kas norāda uz 3—4 gadu stabilu snieguma uzlabojumu visās jomās. Uzņēmumi darbojas un atskaitās par savu darbību ar augstu caurskatāmības līmeni, un to publiskotos datus ir apstiprinājis ārējs auditors.

Zelts. Uzņēmumi ar zelta statusu demonstrē atklātību un caurskatāmību, visus būtiskākos ilgtspējas aspektus komunicējot publiski. Tie tiecas paplašināt un pielāgot savus riska vadības procesus, iekļaujot tajos būtiskākos korporatīvās atbildības aspektus. Uzņēmumu korporatīvās atbildības stratēģija ietver skaidrus un izmērāmus mērķus.

Sudrabs. Sudraba līmeņa uzņēmumi mērķtiecīgi darbojas, lai īstenotu efektīvu ietekmes auditoriju

ABB

Cemex

Cēsu alus

Grifs AG

Latvijas loto

Nordea Bank AB Latvijas filiāle

RIMI Latvia

Rīgas siltums

SEB banka

Swedbank

Ventspils reiss

iesaisti un ieviestu procesus, ar kuriem identificēt un vadīt riskus. Uzņēmumiem ir apkopoti dati, kuri uzrāda snieguma uzlabojumus galvenajās jomās pēdējā gada vai divu laikā.

Bronza. Uzņēmumi, kuri iekļauti bronzas grupā, ir spēruši pirmos soļus, lai publiski komunicētu par savu praksi, tomēr rezultāti nav viendabīgi augsti visos rādītājos. Šie uzņēmumi ir noteikuši savu vīziju, misiju un vērtības, kā arī publiskojuši savus korporatīvās atbildības principus, kuru īstenošanā iesaistīts viss uzņēmums.


SUDRABA GRUPA BRONZAS GRUPA

INDEKSAVIDĒJAISKOPVĒRTĒJUMS63,5%

Labāk Zemāk Nemainīgs Jaunpienācējs Atgriezies

Stratēģiskā plānošana — kā uzņēmums analizē un plāno savu darbu ilgtermiņā, cik lielā mērā būtisku lēmumu pieņemšanā iesaista darbiniekus, klientus un citas «ietekmes puses» un kā informē sabiedrību par darbības rezultātiem. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%.

Vietējā kopiena — vai un cik tālredzīgi uzņēmums sekmē vietējās kopienas izaugsmi: demogrāfijas un infrastruktūras attīstību, sabiedrības labklājības paaugstināšanu, veselības veicināšanu un citus līdzīgus mērķus. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 15%.

Darba vide — kā uzņēmumi novērtē un attīsta personālu, kādā mērā sekmē darbinieku drošību un labsajūtu darbavietā. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%.

Tirgus attiecības — cik uzņēmumi ir atklāti un atbildīgi pret saviem klientiem, piegādātājiem un uzņēmējdarbības vidi kopumā. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 20%.

Vide — vai un kā uzņēmums novērtē savas darbības ietekmi uz apkārtējo vidi un kādus pasākumus veic, lai samazinātu izejvielu patēriņu un atkritumu apjomu. Ietekme indeksa kopvērtējumā: 25%.

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

I

L

GT S P Ē

J

AS

IN

DE K

S

S

Darba vide 61,8%Vietējā kopiena 67,5%Tirgus attiecības 61,7%Stratēģiskā plānošana 70,7%Vide 59,9%

Privātie uzņēmumi 70,8%Valsts kapitālsabiedrības 68,7%Pašvaldību kapitālsabiedrības 64,7%

Augstsprieguma tīkls

Baltic International Bank

GlaxoSmithKline Latvia

Latvijas televīzija

Rīgas Starptautiskā ekonomikas un

biznesa vadības augstskola

Rīgas Tehniskā universitāte

Vidzemes slimnīca

4Finance

Coca-Cola HBC Latvia

Danske Bank A/S filiāle Latvijā

Daugavpils siltumtīkli

DHL Latvia

Exigen Services

Konekesko Latvija

LatRosTrans

Latvijas dzelzceļš

Latvijas Jūras administrācija

Latvijas kuģniecība

Liepājas RAS

Putnu fabrika Ķekava

Rīgas satiksme

Roche Latvija

Siguldas būvmeistars

Starptautiskā lidosta Rīga

ZAAO

VĒRTĒJUMA SADAĻAS

KOPVĒRTĒJUMS ATSEVIŠĶĀS SADAĻĀS


ILGTSPĒJASPIEMĒRS

Ilgtspējīgu uzņēmumu raksturo ne tik daudz tā sasniegumi, cik nemitīga tiekšanās pilnveidoties. Lidosta Rīga ir viens no Latvijas uzņēmumiem, kas pēdējos gados daudz strādājis, lai kļūtu saudzīgāks pret vidi, drošāks un konkurētspējīgāks

Ceļamies augšā!

Lidostā Rīga pasažieris jūtas ne sliktāk, ne citādi kā daudzās citās Eiropas lidostās. Reģistrēšanās lidojumam iespējama internetā, tādēļ lidostā atliek tikai nodot bagāžu un doties uz drošības

kontroles punktiem. Ja nav rindu, drošības pārbaude ilgst tikai dažas minūtes. Tad, gaidot lidmašīnas izlidošanu, bērni var kavēt laiku rotaļu stūrī, vecāki — kafejnīcās, veikalos. Pasažieru acīm palicis neredzams tas, kas pēdējos gados izdarīts, lai lidostā pavadītais laiks būtu pēc iespējas īsāks un mierīgāks, lai lidostā būtu droši un līdz minimumam samazināts kaitējums apkārtējai videi. Izbūvēts moderns ugunsdzēsēju depo, izveidotas tvertnes lidmašīnu pretapledošanas šķidruma savākšanai un atsevišķs angārs atkritumu šķirošanai.

Lidostas Rīga ikdienas darbs ir interesants tādēļ, ka tajā nevalda apmierinātība ar sasniegto, drīzāk otrādi — kņud nemiers par darāmā daudzumu, apzinoties, ka ilgtspējas kritēriju izpilde nav iegriba, bet konkurētspējīga uzņēmuma nepieciešamība.

«MUMS JĀBŪT VISLABĀKAJIEM»2010.gadā, pirmajā ilgtspējas indeksa novērtējumā, lidosta Rīga bija bronzas kategorijā, kas nozīmē — spēra pirmos soļus,

lai pierādītu sev un citiem, ka tās darbiniekiem svarīgi ir labi darba apstākļi, lidostas darbības ietekme uz vidi, korporatīvās atbildības principi. Nākamajos trijos gados tā iekļuva sudraba kategorijā, un tas nozīmē aktīvu darbu. Lidostas Rīga valdes priekšsēdētājs Andris Liepiņš uzsver, ka lidostas tiekšanās uzlabot darbu svarīga

katram Latvijas iedzīvotājam — pat ja neesat ne reizi lidojis, aviācijas attīstība ir ļoti cieši saistīta ar Latvijas kopējo ekonomisko izaugsmi.

Piemēram, 51% tūristu Latvijā ierodas ar gaisa transportu. Visbiežāk viņu mērķis ir pavadīt mūsu zemē atvaļinājumu (40%) vai atpūsties nedēļas nogalē (14%), liecina pērn veikts ārvalstu tūristu pētījums. Tomēr vairāk nekā desmitā daļa (13%) ielido darījumu dēļ, un tieši šī grupa atstāj Latvijā vairāk naudas nekā atpūtnieki, tāpēc nolūks ir palielināt konferenču tūrisma īpatsvaru, bet tam ļoti svarīga ir labi attīstīta gaisa satiksme.

Pašlaik no lidostas Rīga tiešie reisi savieno ar 87 pasaules vietām. Pasažieru pārvadājumos Rīgas lidosta ir Baltijas valstu līderis, kas apkalpo gandrīz pusi no visiem pasažieriem (46%), atlikušos savā starpā dalot Viļņas (28%), Tallinas (19%) un Kauņas (7%) lidostām. Pērn lidostas terminālim cauri izgāja 4,8 miljoni pasažieru, bet lidostas vadības mērķis ir panākt, lai gada laikā tajā būtu pabijuši vismaz pieci miljoni cilvēku. Izaugsme noteikti ir iespējama, jo visu Baltijas jūras reģiona pasažieru kopskaitā (ņemot vērā arī Helsinku un Stokholmas lidostas), Rīga pašlaik aptver tikai 9%.

Lidosta Rīga 2014.gadā pasažieru un lidmašīnu apkalpošanā sasniedza 99,73% punktualitāti. Aviācijas industrijā tas tiek uzskatīts par izcilu rādītāju

— Gunita Nagle

FO

TO

— L

AU

RIS

VĪK

SN

E,

F6

4


Lidostā Rīga viens no populārākajiem pakalpojumiem ir skolēnu ekskursijas.

Lidostas vadītājs Andris Liepiņš cer, ka iepazīšanās ar lidostu

radīs interesi tajā strādāt. Viņš aicina jauniešus kļūt par aviācijas tehniķiem. «Labs darbs, bet trūkst meistaru. Ja būtu vairāk aviācijas tehniķu, varētu veidot lidmašīnu

remonta biznesu Rīgā»


Aviācijas nozare veido 2% no Latvijas iekšzemes kopprodukta un nodrošina ar darbu 3% valsts darbaspēka, liecina Airports Council International pētījums. «Ja neattīstīsim aviāciju, mūsu ekonomika zaudēs konkurētspēju,» uzsver Andris Liepiņš. Viņš pievērš uzmanību tam, ka aviācijas nozare ir ļoti svarīga investīciju piesaistei un eksporta nodrošināšanai. 65% starptautisko uzņēmumu, izvēloties ražošanas un pārstāvniecības vietu citās valstīs, kā galveno izvēles kritēriju izvirza tiešo lidojumu pieejamību. Lidostas kapacitāte svarīga arī kravu pārvadājumos, vairāk nekā puse visu Baltijas valstu kravu pārvadājumu, kas veikti ar gaisa transportu, notiek tieši caur lidostu Rīga, tādēļ pieaug arī interese par lidostas zemes nomu, lai te veidotu noliktavas. Lai pasaulslaveni uzņēmumi būtu ieinteresēti būvēt noliktavas Rīgā, svarīga lidostas labā slava, uzsver Liepiņš.

Tikpat svarīga ir uzņēmuma reputācija, konkurējot darba tirgū par labākajiem speciālistiem. Pašlaik lidostā strādā 1181 darbinieks, lielākā daļa nodarbināti drošības jomā: aviācijas drošība, apsardze, ugunsdzēsība un glābšana. Pārējie apkalpo pasažierus, gādā par lidmašīnām, rūpējas par lidostu. Ir jomas, kur lidostai darba tirgū nav konkurentu, piemēram, lidlauka apkalpošanas speciālistus, kas nosaka gaisa kuģu ceļus atkarībā no lidmašīnas tipa vai svara izvietojuma, vajag tikai lidostā. Taču vienlaikus lidosta nedrīkst atslābt mēģinājumos piesaistīt vislabākos drošības speciālistus. «Mums ir svarīgi, lai viņi gribētu strādāt šeit,» saka Liepiņš.

Viens no spēcīgākajiem satricinājumiem lidostas reputācijai pēdējos gados ir pusotru gadu ilgā tiesvedība ar trim bijušajiem drošības departamenta darbiniekiem, kas atstādināti no darba par prettiesisku telefonsarunu noklausīšanos. Tiesa noraidīja lidostas prasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar šiem darbiniekiem. Jautāts, kā tas ietekmējis darba vidi, Liepiņš atbild ar retoriskiem jautājumiem: «Vai darba videi tas ir pozitīvi, ja kāds pat cēlu mērķu vārdā sāk interesēties par savu kolēģu darba vai privātajām sarunām? Tas ir normāli? Nav! Kā tas var uzlabot darba vidi, ja cilvēki zina, ka viņus kāds pieskata?» No šīs pieredzes uzņēmuma vadība guvusi rūgtu mācību par to, cik svarīga darbinieku vidū ir savstarpēja uzticība.

Otra īpašība, kas ļoti nepieciešama lidostas darbiniekiem, ir stresa noturība, saka Liepiņš. Visupirms tādēļ, ka lidostā ik pēc trim četrām minūtēm ielido kāda lidmašīna un tās apkalpošanā būtiska ir katra sekunde. Lai nezaudētu laiku, jāievēro liela precizitāte. Piemēram, zemo cenu aviokompāniju lidmašīnas lidostā pavada tikai 40—45 minūtes, šajā laikā jāpaspēj izkāpt visiem atlidojušajiem, jāiztīra lidmašīnas salons, bieži vien jāuzpilda arī degviela,

kvalificējušies starptautiski nozīmīgās mācību organizācijās. Lidmašīnu un pasažieru apkalpošanā iesaistītajiem cilvēkiem darbs ir fiziski grūts, saistīts ar smagumu pārvietošanu vai ilgu atrašanos vienā pozā, tāpēc šogad viņiem noorganizētas fizioterapeita nodarbības un konsultācijas, kurās parādīti piemērotākie atslodzes vingrinājumi.

«Kādreiz uzņēmumā nebija labi ar zādzībām,» Liepiņš atklāj, ka pirms aptuveni desmit gadiem darbinieku ģērbtuvēs un kabinetos mēdza pazust telefoni un citas mantas. «Izrādās — videi ir ļoti būtiska nozīme. Arī telpām, kur cilvēks pārģērbjas un atstāj savas mantas,» saka Liepiņš. 2010.gadā tika rekonstruēts 2006.gada NATO samitam būvētais angārs un tika iegūtas 15 telpas virszemes apkalpošanas departamenta 260 darbiniekiem, kuri apkalpo pasažierus un gaisa kuģus. «Ja darba vide skaisti izskatās, ir savas atpūtas, virtuves un dušas telpas, tad arī darba kultūra uzlabojas — tehnika mazāk lūst, darbs kļūst efektīvāks. Tas, kā izskatās darba vidē, ietekmē attieksmi pret darbu,» secinājis Liepiņš. Izmantojot ES Kohēzijas fonda finansējumu divu miljonu eiro apmērā, lidostas 56 ugunsdzēsējiem uzbūvēts jauns depo, ko Liepiņš uzskata par modernāko Baltijā.

Pirmajos gados, kad lidosta sāka piedalīties ilgtspējas novērtējumā, tās darbinieki saņēma aizrādījumus, ka par maz

jāiekrauj bagāža un jāieaicina lidmašīnā pasažieri. «Atbildības līmenis ir fantastisks!» saka Liepiņš. Tādēļ katra darbinieka spēja strādāt paaugstināta stresa apstākļos esot svarīga ne tikai personāla atlasē — to svarīgi noturēt, nodrošinot mācības un labus darba apstākļus.

ZAĻĀK UN KLUSĀKLielāko daļu lidostai vajadzīgo speciālistu neviena skola vai augstskola Latvijā nesagatavo, to dara 2000.gadā izveidotā lidostas mācību centra instruktori, kuri

Tā kā lidosta ir ieguvusi ģimenei draudzīga komersanta statusu, tajā ieplānots ierīkot vēl lielāku un krāšņāku bērnu rotaļu laukumu

LIDOSTAS RĪGA PĀRVADĀJUMI

2004 20042014 2014

PASAŽIERU SKAITS(MILJONOS)

KRAVAS (TONNAS)

1,068751

4,81 32 984

INFORMĀCIJA: LIDOSTA RĪGA


uzmanības pievērsts tam, lai lidostas darbība sagādātu pēc iespējas mazāku kaitējumu videi. No 2013.gada līdz pat šī gada beigām lidostā notiek 94 miljonus vērti rekonstrukcijas darbi, tajos izbūvēti divi pretapledošanas apstrādes laukumi, kur lidmašīnu apstrādē izmantotais kaitīgais līdzeklis tiek savākts īpašās tvertnēs. Izbūvēts arī angārs, kurā mazgāt lidostas apkalpošanā izmantotos transportlīdzekļus — tajā nodrošināts, ka no transportlīdzekļiem notecējušie netīrumi, ķīmiskās vielas un naftas produkti tiek savākti un nodalīti no ūdens, kas tiek novadīts kanalizācijā. Vēl viens angārs lidostā izbūvēts šķiroto atkritumu savākšanai. «Nesen visur salikām LED lampas, kas elektrību patērē mazāk nekā iepriekšējās,» saka Liepiņš, norādot uz griestiem virs galvas.

Testi darba drošības izpratneiVentspils nafta termināls teritorijā ikdienā strādā ap 80 apakšuzņēmēju darbinieki no dažādiem uzņēmumiem. VNT ieviesis programmu, lai iepazīstinātu uzņēmējus ar savām drošības prasībam — katrs iziet videoinstruktāžu un nokārto testu pie speciālām darba stacijām. Veiksmīgas pārbaudes rezultātā darbinieks uz savas aizsargķiveres saņem trīs uzlīmes. Par katru pārkāpumu atbildīgie VNT darbinieki ir tiesīgi noņemt vienu uzlīmi. Pēc trešās zaudēšanas apakšuzņēmēja strādnieks tiek izraidīts no VNT teritorijas. Šāda kārtība nodrošina, ka darbinieki patiesi zina drošības noteikumus un ikdienā cenšas tos ievērot, jo pretējā gadījumā riskē zaudēt darbu.

Atklāti iepirkuma konkursiLatRosTrans, naftas un naftas produktu transportēšanas uzņēmums, regulāri izsludina iepirkuma konkursus, kuru summas var sasniegt pat dažus miljonus eiro. Kopš 2012.gada jūlija visi iepirkumi ir publiski un ikviens var sekot atklātā konkursa norisei uzņēmuma mājaslapā. Saviem darbiniekiem uzņēmums ik gadu rīko sporta mēnesi, kurā tiek nodrošinātas visplašākās iespējas nodoties dažādiem sporta veidiem. Vienlaikus šajā laikā tiek mēģināts saprast, kuriem darbiniekiem patiešām vajadzīga veselības apdrošināšanas polise.

Uz darbu ar riteni!Starptautiskā kurjerpasta uzņēmuma DHL Latvia birojs atrodas Mārupē, savukārt vairums no 100 biroja darbiniekiem dzīvo Rīgā. Rīdziniekiem ir iespēja izmantot darbinieku autobusu, kas kursē no Purvciema līdz Mārupei, bet vairums no mājām uz darbu brauc ar personīgo auto. Diemžēl šāds pārvietošanās veids ir pretrunā ar DHL mērķi samazināt CO

2 emisiju. Kad 2007.gadā darbinieki

tika mudināti braukt uz darbu ar riteni, neatsaucās neviens. Taču kopš 2010.gada atsaucība ir aizvien lielāka, un nu jau vasaras mēnešos katrs ceturtais biroja darbinieks uz darbu brauc ar velosipēdu.

IEDVESMOJOŠAS IDEJAS CITOS ILGTSPĒJAS INDEKSA UZŅĒMUMOS

Apkalpojot gandrīz 66 tūkstošus lidmašīnu un 33 tūkstošus tonnu kravu, lidosta Rīga ir lielākais gaisa transporta mezgls Baltijā. Caur Rīgu tiek pārvadāti 46% Baltijas valstu aviopasažieru

nekas neliecina par to, ka lidosta mēģina strādāt videi draudzīgā veidā. Tagad ir plāns, sadarbojoties ar Energoefektivitātes centru, terminālī novietot riteni, kuru minot, pasažieri varētu uzlādēt mobilā telefona bateriju. Tādā veidā būtu ne tikai iespēja taupīt elektroenerģiju, bet arī popularizēt veselīgu dzīvesveidu. Ir arī ideja terminālī veidot vietu, kurā augstskolu jaunie zinātnieki un biznesa inkubatoru uzņēmēji varētu prezentēt atklājumus, izgudrojumus, jaunās tehnoloģijas vai biznesa idejas. «Nekur citur Latvijā nav tik liela cilvēku plūsma kā lidostā, turklāt tas būtu lielisks veids, kā parādīt, ka Latvija ir inovāciju valsts,» spriež Liepiņš.

Domājot par iespējamiem uzlabojumiem lidostā, viņš pievērš uzmanību faktam, ka vairumam klientu svarīgākais ir ātrums, ar kādu viņi var novietot mašīnu ilgtermiņa autostāvvietā, reģistrēties lidojumam, iziet cauri drošības kontrolei un nokļūt līdz lidmašīnai. «Visiem svarīgi, lai šis laika patēriņš būtu pēc iespējas mazāks,» uzsver Liepiņš. «Šobrīd pasažieriem pieejama viena drošības kontrole ar vairākām līnijām — mērām, cik ilgi vienam pasažierim jāgaida rindā pie drošības kontroles, ir izrēķināts, ka garākais gaidīšanas laiks bija 17 minūtes.» Starptautiskās Gaisa transporta asociācijas pētījums liecina, ka laiks, ko ceļotāji gatavi pavadīt drošības kontrolēs, ir 10 minūtes. Vīnes lidosta izvirzījusi ambiciozu mērķi šo laika posmu saīsināt līdz četrām minūtēm. Lai sekotu pasažieru gaidīšanas laikam, šogad Rīgā plānots ierīkot datorizētas iekārtas, kas fiksētu katra pasažiera gaidīšanas laiku reģistrācijas zālē un drošības kontrolē, un meklētu risinājumus tā samazināšanai.

Vēl ir plāns ieviest pakalpojumu novērtēšanas sistēmu — tajā pasažieri, ar pirkstu skārienjutīgā ekrānā uzspiežot smaidīgai vai bēdīgai sejai, varētu ātri un ērti novērtēt drošības darbinieku apkalpošanu, datorizēto servisu bagāžu nodošanai un iekāpšanas karšu reģistrācijai pirms izlidošanas.

Latvijas iedzīvotāji biežāk nekā vairums Eiropas iedzīvotāju izvēlas ceļot ar lidmašīnu, jo mūsu valsts atrodas uz ES ārējās robežas, ir salīdzinošu mazattīstīts dzelzceļa un autotransporta tīkla savienojums ar citām ES valstīm. Tādēļ ir izredzes palielināt gan pasažieru, gan kravu apjomu. Tā kā Rīgas lidosta ir līdere Baltijas valstīs pēc pārvadāto kravu apjoma (52%), lidostas vadības mērķis ir piesaistīt kravu operatorus, integrējot Rīgas lidostu Baltijas valstu un Ziemeļeiropas apgādes sistēmā. Tāpat ir mērķis izveidot Rīgā aviācijas klasteri, kur aviācijas tehniķi spētu remontēt lidmašīnas un tās būtu iespējams apgādāt ar visu vajadzīgo. Lielie plāni ir iemesls, kādēļ Liepiņš priecājas par skolēnu ekskursijām lidostā. Lai jaunie redz, cik aviācija ir interesanta — ja bērni sapņos par darbu aviācijā, šai nozarei Latvijā ir lielas attīstības izredzes. l

Gaismekļu nomaiņa administrācijas ēkā un terminālī izmaksāja 892 tūkstošus eiro, taču tas ir svarīgi ne tikai patērētās elektrības un naudas taupīšanai, bet arī siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai.

Kopš pagājušā gada septembra lidosta Rīga ir vienīgā Baltijas valstīs, kur darbojas vides trokšņa laboratorija un ir izstrādāts rīcības plāns trokšņa samazināšanai. Kad atklājās, ka vides trokšņa pārsniegumiem pakļauti apmēram 5000 lidostas apkaimes iedzīvotāju, tika nolemts mainīt lidmašīnu pacelšanās virzienus un augstumus, turklāt aviokompānija airBaltic apņēmās papildināt savu floti ar lidmašīnām, kas spēj strauji uzņemt augstumu, tādēļ trokšņa ilgums ir samazināts.

SKAITĪS MINŪTES UN SMAIDUSLielākā daļa šo uzlabojumu lidostas Rīga pasažieriem ir nemanāmi. Viņu ikdienā


TIRGUS ATTIECĪBAS

Latvijā ir vairāki uzņēmumi, kas, strādājot pēc ilgtspējīga uzņēmuma kritērijiem, mēģina ar tiem «aplipināt» arī citas kompānijas: sadarbības partnerus, piegādātājus un klientus. Ieguvums ir pārliecība, ka partneri ir godīgi un sociāli atbildīgi

Ilgtspējas injekcija

Tās ir tikai dažas A4 formāta lapas anketas veidā, kuras kopā ar iepirkuma līgumiem kopš šī gada janvāra saņem mazumtirdzniecības uzņēmuma Rimi Baltic piegādātāji visās trijās

Baltijas valstīs. Vairums to uztvēruši mierīgi, apgalvojot — nav nekādu problēmu atbildēt uz visiem uzdotajiem jautājumiem par attieksmi pret darbiniekiem, dažādu vielu izmantošanu ražošanā, dzīvnieku turēšanas apstākļiem, vides politiku. Taču ir piegādātāji, kuri pielikuma dēļ saminstinājušies un nesteidzas to parakstīt. Cik tieši, Rimi Baltic vadība neprecizē. Taču uzsver, ka, reiz sākusi šo ceļu, turpinās to iet un aicinās sev līdzi arī piegādātājus.

Arī cits liels uzņēmums — Swedbank — apņēmies ņemt vērā kritērijus, kas atbilst uzņēmuma ilgtspējas attīstības faktoriem, vērtējot finansējuma pieprasījuma pieteikumus. Pēc Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītājas Daces

Helmanes vārdiem, arvien vairāk uzņēmumu sadarbības partneru, piegādātāju vai klientu izvēlē izvirza tās prasības, pēc kurām strādā paši. Tādējādi paši uzņēmēji veicina, ka ilgtermiņā spēs darboties tikai

tās kompānijas, kurās valda godīgums un strādā motivēti darbinieki.

PIRCĒJI KĻŪST PRASĪGĀKIPievienot sadarbības līgumiem ilgtspējas pielikumu pamudināja vēlme paaugstināt preču kvalitāti, saka Rimi Baltic kvalitātes nodrošināšanas un korporatīvās atbildības vadītāja Genute Voveriene. Ja uzņēmējs ar parakstu apliecina, ka viņa firma maksā visus nodokļus, nenostrādina darbinieku virsstundās un nenodarbina bērnus, produktu ražošanā un apstrādē neizmanto neatļautas ķimikālijas un citas veselībai kaitīgas vielas, dzīvnieki tiek aprūpēti saskaņā ar labturības noteikumiem, tad Rimi Baltic vadība tic, ka saņem no piegādātājiem labas kvalitātes produktus. Rimi nepārbauda, vai, parakstot pielikumu, piegādātājs nemelo. «Sadarbošanās ar piegādātājiem notiek, pamatojoties uz savstarpēju uzticību. Līgumus slēdzam ar piegādātājiem, kuriem uzticamies,» saka Voveriene.

Rimi nepārbauda, vai piegādātājs nemelo. «Sadarbošanās notiek, pamatojoties uz savstarpēju uzticību»

— Gunita Nagle

FO

TO

— L

AU

RIS

VĪK

SN

E,

F6

4


Rimi Baltic kvalitātes nodrošināšanas un

korporatīvās atbildības vadītāja Genute Voveriene


Rimi pārstāvji regulāri apciemojot uzņēmumus, kuros notiek viņu veikalos pārdotās produkcijas ražošana, bet īpaša pārbaude ir tikai tiem produktiem, kas pārdošanā nokļūst ar Rimi zīmolu. Tiem ir izpētīts viss ražošanas un piegādes process: piegādātāji ir auditēti, produkti nogaršoti un laboratorijās testēsti.

Jautāta, vai ir piegādātāji, kuriem ilgtspējas pielikums ir pārāk smags slogs un kuri tādēļ būtu atteikušies no sadarbības, Voveriene atbild tēlaini: «Lielākā daļa piegādātāju ir gatavi piedalīties ceļojumā ar mums.» Viņa konkrēti nenosauc, vai un cik piegādātāju Rimi Baltic zaudējis jauno prasību dēļ, jo tās vēl esot «ieviešanas procesā». Iespējams, nevienam nav bijusi dūša kategoriski atteikties no sadarbības ar vienu no lielākajiem mazumtirgotājiem, kuram ir 250 veikalu Baltijas valstīs.

Latvijā jauno līgumu ar ilgtspējas pielikumu noslēguši aptuveni 300 piegādātāju. «Šķiet, ikviens saprot, cik tas ir svarīgi uzņēmuma darbībai. Apliecinājumā ir iekļauta vides prasību ievērošana, lai mēs būtu pārliecināti, ka uzņēmums jūtas atbildīgs par klimata pārmaiņām un par to, ka mūsu klienti saņems augstas kvalitātes produktus. Tas ir veids, kā mēs varam būt pārliecināti, ka līdz minimumam samazināta dažādu ķīmisku vielu izmantošana pārtikas produktu apstrādē. Tāpat mēs prasām apliecinājumu, ka preču pagatavošanā netiek izmantots bērnu darbs. Daļa mūsu piegādātāju ved preces no jaunattīstības valstīm, kur mēdz būt bērnu nodarbināšanas gadījumi. Ir arī prasība, lai bojātus produktus var atdot atpakaļ un par tiem atgūt naudu. Turklāt tiek ņemts vērā, vai produkts un iepakojums ir otrreiz pārstrādājams,» stāsta Voveriene.

Tātad, no vienas puses, jaunās prasības piegādātājiem Rimi izvirzījis, gādājot par preču kvalitāti. Taču, no otras puses, tās ietekmē arī klientu vērtības. «Pircēji ir kļuvuši zinoši un prasīgi. Sociāli atbildīga biznesa noteikumu ievērošana tiešām svarīga daudziem klientiem,» saka Voveriene. Viņa stāsta, ka tagad zemākā cena nepavisam

Swedbank ir izveidojusi uzņēmumu tīklu Business Network, kura platformā ir atbildīga biznesa novērtējums

AR ILGTSPĒJU SAISTĪTAS VĒRTĪBAS, KAS BŪTISKAS UZŅĒMUMU VADĪTĀJIEM UN EKONOMISKI AKTĪVIEM IEDZĪVOTĀJIEM (CIK PROCENTU APTAUJĀTO TĀS ATZĪMĒJUŠI KĀ SVARĪGAS)

CIK LIELĀ MĒRĀ JŪS PIEKRĪTAT APGALVOJUMAM: «IR SVARĪGI, LAI UZŅĒMUMS DARBOTOS ATBILSTOŠI ĒTIKAS PRINCIPIEM»?

DATI : TNS, APTAUJĀTI 1748 LATVIJAS IEDZĪVOTĀJI VECUMĀ NO 15 LĪDZ 74 GADIEM

DATI : TNS 2013.GADA APTAUJA, KURĀ APTAUJĀTI 369 AUGSTĀKĀ LĪMEŅA VADĪTĀJI UN VAIRĀK NEKĀ 700 EKONOMISKI AKTĪVO IEDZĪVOTĀJU

58%Pilnībā piekrītu

2%Pilnībā nepiekrītu

1%Daļēji nepiekrītu

26%Daļēji piekrītu

2%Nav atbildes

11%Ne piekrītu,

ne nepiekrītu

Uzņēmums nodrošina labu darba vidi un rūpējas par saviem darbiniekiem

Uzņēmumam ir ilgtermiņa stratēģija

Uzņēmums strādā ar peļņu

Uzņēmums godīgi maksā nodokļus

Uzņēmums ievēro pircēja/patērētāja intereses

Uzņēmums ievēro godīgas konkurences principus

Uzņēmums darbojas saskaņā ar starptautiskiem standartiem, piemēram, ISO

Uzņēmums ir atbildīgs pret apkārtējo vidi

Uzņēmums atbalsta sabiedrībai nozīmīgus pasākumus

Uzņēmums regulāri informē sabiedrību par savu darbību

Uzņēmums pārliecinās, ka tā piegādātāji ievēro likuma un ētikas normas

VADĪTĀJI IEDZĪVOTĀJI

62%61%

54%

51%

46%

45%

49%39%

20%26%

17%15%

9%10%

6%11%

4%5%

4%6%

3%4%


nav noteicošais kritērijs preču izvēlē. Arvien vairāk pircēju grib bioloģisku, veselīgu pārtiku, pievērš uzmanību izcelsmes valstij un dod priekšroku vietējai produkcijai, izvēlas Fairtrade (godīgas tirdzniecības zīme) preces. 82% Latvijas iedzīvotāju ir svarīgi, lai uzņēmums darbotos saskaņā ar ētikas principiem, liecina 2013.gadā veikts TNS patēriņa pētījums. 48% patīk iegādāties sociāli atbildīgu uzņēmumu ražotas preces, 39% iedzīvotāju pēdējā gada laikā bija pārtraukuši iegādāties to uzņēmumu ražojumus, kuru rīcību viņi neatbalsta.

«Ilgtspēja ir viena no prasībām, ar ko mums jārēķinās tieši klientu prasīguma dēļ. Daudzi uzņēmumi kļūst atvērtāki sabiedrībai, godīgāki, jo viņi saprot, ka tā kļūst daudz interesantāki klientiem. Atbildīgi uzņēmumi ir arī daudz atraktīvāki darba ņēmējiem,» saka Voveriene. «Mūsu klienti ietekmēja mūsu prasības ražotājiem un norādīja virzienu, pa kuru vajadzētu iet.»

ATBILDĪGA BIZNESA NOVĒRTĒJUMSLīdzīgas prasības sadarbības partneriem un uzņēmumiem, kuri pretendē uz finansējuma saņemšanu, izvirza arī Swedbank. Banka pati savā darbībā cenšas ievērot ilgtspējīgas darbības pamatprincipus un mudina arī partnerus tos ņemt vērā, stāsta Jānis Paiders, Swedbank mazo uzņēmumu apkalpošanas daļas vadītājs. Viņš uzsver, ka Swedbank korporatīvo klientu vidū ir vairāk nekā 85 000 uzņēmumu, tādēļ svarīgi klientiem piedāvāt ne tikai bankas pakalpojumus, bet arī vidi uzņēmumu ilgtspējīgai attīstībai.

«Tāpēc esam izveidojuši Swedbank uzņēmumu tīklu Business Network, kura platformā ir atbildīga biznesa novērtējums. Tas katram no uzņēmumiem ļaus skaidrāk atspoguļot esošo situāciju, pievērst uzmanību ilgtspējai kā uzņēmuma attīstības pamata faktoram un likt uzņēmējiem aizdomāties par to, ko darīt, lai uzlabotu savus rezultātus,» stāsta Paiders. Novērtējumā uzņēmējiem jāatbild uz jautājumiem, kas saistīti ar spēju racionāli izmantot resursus un radīt peļņu, ņemot vērā tādus faktorus kā kompetenti darbinieki, sakārtota biznesa vide, stabilas attiecības ar piegādātājiem un partneriem, arī darba vides sakārtotība un ārējā finansējuma pieejamība.

Interesants ir Swedbank secinājums, ka gandrīz katram piektajam uzņēmējam nav attīstības plāna — tas vai nu ir tapšanas stadijā vai arī uzņēmēji tam neredz jēgu, jo biznesa vide ir ļoti mainīga. «Taču, lai arī biznesa vide patiešām ir mainīga, uzņēmējiem ir nepieciešams plānot un domāt vienu soli uz priekšu,» aizrāda Paiders. «Mazajiem un vidējiem uzņēmējiem tas ir tikpat svarīgi cik lielajiem, jo cīņā par klientu ir iesaistīts ikviens.»

Arī vērtējot finansējuma pieteikumus, tiek ņemti vērā kritēriji, kas lielā mērā ir

Indriķis Liepa, zvērināts advokāts, biroja Borenius partneris

Jau vismaz desmit gadus, rēķinoties ar klimata pārmaiņām, piesārņojumu un resursu izsīkumu, ekonomisti spriež par jauniem ilgtspējīgas attīstības risinājumiem. Viena no dzī

votspējīgām idejām resursu racionālai izmantošanai ir nodrošināt patērētāju vajadzības, iznomājot preces un pakalpojumus — koplietojot, nevis katram iegādājoties individuālas preces. To sauc par dalīšanās ekonomiku, kas Latvijā jau ļoti labi darbojas.

Labs piemērs ir interneta resursi dzīvokļu iznomāšanai (AirBnb.com) vai cilvēku pārvadāšanai (Uber.com). Latvijā darbojas savstarpējo aizdevumu platforma Mintos, kas saved kopā cilvēkus, kuriem vajag līdzekļus savu mērķu īstenošanai, ar cilvēkiem, kuri savus neizmantotos līdzekļus ir gatavi investēt. Koplietošanas principi tiek īstenoti arī Andele Mandele, Otrā elpa, iBook.lv veikalos. Ja cilvēki vienojas ik dienu braukt uz darbavietu ar vienu, nevis divām vai trim mašīnām, arī tas ir dalīšanās ekonomikas piemērs. Visos gadījumos svarīgākais princips ir resursu racionāla izmantošana — pārdod vai dalās ar to, kas pašam lieks. Tas nav nekas jauns, princips ir tikpat sen pazīstams kā tirgus laukumi.

Taču pēdējos gados šis ekonomikas veids ir īpaši uzplaucis. Tas saistīts ne tikai ar ideju par racionālu resursu izmantošanu, bet arī ar informācijas tehnoloģiju pieejamību — pasaulē ir neskaitāmi daudz vietņu, kur var vienoties, piemēram, par dzīvokļu, mašīnu, citu īpašumu vai pakalpojumu koplietošanu. Viena no šo vietņu galvenajām funkcijām ir uzticības veidošana un pastāvīga uzturēšana starp dalīšanās ekonomikas dažādajiem partneriem. Idejas ilgtermiņā nevar izdzīvot, ja nepastāv uzticība starp iesaistītajām personām. Dalīšanās ekonomikas ideja var būt arī atspēriens mazajam biznesam. Piemēram, sākumā kāds tikai kolēģus vadā ar mašīnu no mājām uz darbu un atpakaļ, bet pēcāk izveido pasažieru pārvadājumu firmu. l

EKSPERTA VIEDOKLIS

Jauna atbildības forma — dalīšanās ekonomika

uzņēmuma ilgtspējas attīstības faktori: pietiekams uzņēmuma paša kapitāls, spēja veikt ieguldījumus, pamatota biznesa ideja, caurskatāma, saprotama un pietiekama finanšu plūsma, pozitīvs pašu kapitāls un pozitīvi peļņas rādītāji, pozitīva kredītvēsture. «Izskatot finansēšanas pieteikumus, banka raugās uz klienta līdzšinējo sniegumu, kas atspoguļojas finanšu datos, un to, kā jaunais finansējums ietekmēs klienta uzņēmējdarbību. Jo vairāk uzņēmēji plānos un domās par attīstību, jo vienkāršāk tiem būs pieņemt lēmumus par to, kas pašlaik uzņēmumam nepieciešams. Mums savukārt arī būs daudz saprotamāki argumenti, kādēļ tieši šis attīstības scenārijs ir klientam piemērotāks,» stāsta Paiders.

INTERESĒ GODĪGS BIZNESSGan Rimi, gan Swedbank prasības piegādātājiem un klientiem ir saistītas ar viņu pašu vēlmi nodrošināties pret neveiksmīgu sadarbību, kas radītu zaudējumus, un iegūt uzticamus partnerus. Tomēr vienlaikus abi lielie uzņēmumi ietekmē uzņēmējdarbības vidi, veicinot tajā godīgumu un atbildību darbinieku un klientu priekšā.

Piecu gadu laikā ilgtspējas indeksa novērtējumā piedalījušies ap 70—80 lielo uzņēmumu. Tas ir maz, zinot, ka valstī ir ap 200 lielo uzņēmumu, saka Dace Helmane no Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta. Piedāvājot atbildīgā biznesa novērtējumu, Swedbank palīdz plašāk popularizēt ilgtspējas politiku uzņēmumu vidū. Tāpat arī Rimi ilgtspējas pielikums līgumiem ar piegādātājiem paceļ augšup prasību latiņu uzņēmējdarbības vidē. Turklāt Swedbank sadarbībā ar Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūtu izstrādā atbildīga biznesa novērtējumu, kas paredzēts visiem uzņēmumiem, kuros darbinieku skaits nepārsniedz 50. Vienlaikus Swedbank Business Network un Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vietnēs tas būs pieejams ikvienam uzņēmumam, kura vadītāji un darbinieki grib zināt, vai un cik lielā mērā tā darbība atbilst ilgtspējas politikai.

«Arvien vairāk uzņēmumu sadarbībā ar citiem uzņēmumiem izvirza prasības, kas pēc būtības atbilst ilgtspējas politikai,» saka Helmane un nosauc tikai dažus no sev zināmajiem: Aldaris, Cemex, LatRosTrans. «Kritēriji ir dažādi, bet būtība ir viena: ir interese sadarboties ar uzņēmumiem, kuros ir atvērta un godīga biznesa politika, atbildīga attieksme pret darbiniekiem un vidi. Protams, ir jāievēro visas valsts likumu normas un vispārpieņemtie ētikas standarti. Ja iedziļinās, šādas prasības ir vēl stingrākas par tām, ko izvirza valsts ar likumiem un dažādiem normatīvajiem aktiem.»

Tas vairo cerības, ka pēc kāda laika nevienam vairs nevajadzēs īpaši skaidrot, kādēļ ir izdevīgi būt godīgam un sociāli atbildīgam. Uzņēmēji paši būs panākuši, ka šīs vērtības ir tikpat pašsaprotamas kā pieklājība vai ētikas standarti. l


CILVĒKI

Ir izveidojusies jauna darbinieku paaudze, kuru garlaiko nīkšana viena amata, darbavietas un noteiktu darba stundu rāmjos. Viņus interesē daudzveidīga iesaistīšanās uzņēmuma dzīvē, nemitīga sevis pilnveidošana. Kā uzņēmumam uzrunāt jaunos darbiniekus, vienlaikus nezaudējot saikni ar pieredzējušiem senioriem?

Ārpus rāmjiem

Ikdienas darbs Cēsu alus ražošanas tehnologam Ērikam Velceram–Jonītim nav saistīts ar alus receptūru izstrādi. Taču, strādājot alus darītavā, viņš bija nogaršojis nefiltrētu, biezu alu, kas atgādina

mājās brūvēto, un tas viņam šķita spēcīgs un gards. Tādēļ, kad pirms dažiem gadiem alus ražotne sarīkoja inovāciju nedēļu ar aicinājumu ikvienam darbiniekam nākt klajā ar kādu ideju darba uzlabošanai vai uzņēmuma attīstībai, Ēriks ieteica šādu alu un pat bija izdomājis tam nosaukumu Pagraba nefiltrētais. Izrādījās, ka šādam alum Latvijā ir gana daudz cienītāju — Pagraba nefiltrētais tagad ir viens no veiksmīgākajiem jaunajiem Cēsu alus produktiem. «Tā bija ideja, kas mūsu produktu attīstības komandā nebija radusies, bet kolēģi izdomāja, pamēģināja un radīja veiksmīgu produktu,» darbinieku iesaisti komentē Cēsu alus vadītāja Eva Sietiņsone–Zatlere.

Pagājušajā gadsimtā tā būtu neparasta situācija — darbinieks iesaistās procesos,

kas nav saistīti ar viņa tiešajiem pienākumiem. Bet tagad, 21.gadsimtā, tā būs aizvien biežāk un biežāk. Jauno darbinieku

paaudzi interesē izaicinājumi. Aiz muguras tie laiki, kad galvenais bija jautājums: cik maksā? Tagad ir svarīgāk, vai darba devējiem un ņēmējiem ir kopīga vērtību izpratne, vai uzņēmums ir godprātīgs un maksā visus nodokļus, vai tas ir sociāli atbildīgs. Īsāk sakot, tā dēvēto millennium jeb tūkstošgades paaudzi interesē, vai uzņēmums, kurā viņi strādā, ir ilgtspējīgs un piedāvā attīstības iespējas.

CILVĒKUS VIENO VĒRTĪBASPirms pieciem gadiem reti kurš Cēsu alus darbinieks zināja, kādas ir viņa uzņēmuma vērtības, daudziem bija priekšstats, ka nav dižu iespēju ar priekšlikumiem mainīt darba vidi vai produkciju, blāvs bija arī skatījums par kompānijas attīstības izredzēm. Uzņēmums no mazas alus darītavas bija kļuvis par vienu no lielākajām alus ražotnēm Latvijā, bet 2010.gadā veiktajā darbinieku apmierinātības pētījumā nekāda priecīga aina nepavērās — it kā faktam par straujo izaugsmi nebūtu nekāda sakara ar darbinieku dzīvi.

«Inovāciju kastītes nedarbojas.» Cēsu alus izšķīrās par vienkāršu risinājumu — ik gadu rīkot inovāciju nedēļu, kurā cilvēki strādā grupās, piedāvā idejas un tās aizstāv

— Gunita Nagle

ILU

ST

RĀ

CIJ

A —

FR

EE

PIK


Ārpus rāmjiemWunderkraut Rīgas biroja vadītājs Ernests Gabrāns.

KĀ ĒRTĀK SAZINĀTIES AR DAŽĀDU

PAAUDŽU PĀRSTĀVJIEM UZŅĒMUMĀ?

AVOTS: ANO

VETERĀNIVECUMĀ VIRS 56 GADIEM

SARUNAS KLĀTIENĒ

X PAAUDZEVECUMĀ NO 36 LĪDZ 45 GADIEM

ELEKTRONISKAIS PASTS

TŪKSTOŠGADES PAAUDZEVECUMĀ NO 26 LĪDZ 35 GADIEM

TELEFONA ĪSZIŅAS

PĒCKARA PAAUDZEVECUMĀ NO 46 LĪDZ 55 GADIEM

TELEFONZVANI

DIGITĀLIE BĒRNIVECUMĀ NO 18 LĪDZ 25 GADIEM

FACEBOOK UN TWITTER


Tādēļ jau nākamajā gadā tika izveidota komanda, kas ķērās pie uzņēmuma vērtību iedzīvināšanas projekta.

Pēdējo piecu gadu laikā uzņēmums ir būtiski reorganizējies, uzlabojusies komunikācija un kolēģu attiecības, kas darbinieku mainību samazinājis par astoņiem procentiem. Uzņēmuma vadītāja Eva Sietiņsone–Zatlere to gan uzskata par mazsvarīgu progresa rādītāju. Par daudz lielāku ieguvumu viņa uzskata darbinieku iesaisti dažādu risinājumu meklēšanā un visiem kopīgu izpratni par uzņēmuma vērtībām.

«Tas ir galvenais, kas mums ir — vērtības satur kopā mūsu kompāniju,» saka Sietiņsone–Zatlere. Viņa tās nosauc: pozitīva attieksme, orientēšanās uz klientu, Latvijas tirgus izpratne, komandas darbs un atbildība. Šķiet, nav lielas atšķirības no vērtībām, ko augstā vērtē tur lielākā daļa uz klientiem vērsto uzņēmumu. Taču pēdējos gados Cēsu alus daudz strādājis, lai šo vērtību izpratne būtu līdzīga visiem 220 uzņēmuma darbiniekiem. Piemēram, pērn bija 60—70 dažādu veidu tikšanos, kurās strādājošie pārsprieda uzņēmuma vērtību izpratni. Katrs no darbiniekiem ir uzrakstījis savu misiju jeb mērķi, kas svarīgs viņa paša pilnveidei un uzņēmuma attīstībai. Tas ir viens iedvesmojošs teikums, taču devis pārliecību, ka katrs cilvēks ir svarīgs Cēsu alum, katrs ir sava amata lielākais meistars.

Kopš 2011.gada ik pēc diviem gadiem tiek organizēts darbinieku apmierinātības mērījums, kurā ir jautājumi arī par uzņēmuma vērtībām un kolēģiem, kuri ar savu darbu tās pārstāv vislabāk. Tagad vairāk nekā 90% Cēsu alus darbinieku ne tikai zina, kādas ir kompānijas vērtības, bet labprāt izsaka priekšlikumus, iesaistās dažādos projektos, pozitīvi vērtē izmaiņas, viņiem ir pārliecība par uzņēmuma izaug smi. «Tas ir mūsu veiksmes pamatā. Cilvēki ir labās domās par kompāniju,» secina vadītāja.

Ja darbinieks strādā saskaņā ar uzņēmuma vērtībām, viņš jūtas piederīgs uzņēmumam, un tas ir ļoti svarīgi — tas pasargā no lielas darbinieku mainības, secinājusi Aiva Eiduka, komunikācijas vadības konsultāciju uzņēmuma McCann Consulting projektu vadītāja. Viņa ievērojusi, ka divdesmitgadnieki un trīsdesmitgadnieki jau darba intervijās pirms pievienošanās uzņēmumam nekautrējas painteresēties, kādas ir tā vērtības. Viņiem svarīgi, lai tās saskan ar viņu personisko pārliecību. Ja viņi ikdienas dzīvē cenšas būt godīgi, tad iztincina, vai uzņēmums maksā nodokļus. Ja atbalsta zaļo dzīvesveidu, tad grib strādāt organizācijā, kas ir saudzīga pret vidi un piedomā par resursu taupīšanu. «Ja vērtību izpratne ir līdzīga, darbinieki arī sev uzticētos pienākumus spēj labāk izprast.

Piemēram, ja uzņēmuma vērtība ir attīstība, tad katrs zina: viņam ir svarīgi

attīstīties kā individualitātei, tas vajadzīgs gan viņa personības, gan uzņēmuma attīstībai,» skaidro Eiduka.

KOMANDĀ IZGARŠO PROCESUPēdējo piecu gadu laikā Cēsu alū būtiski ir mainīta darba organizācija — nav vairs priekšnieku, kas vienpersonīgi pieņem lēmumus, un padoto, kas paklausīgi pilda rīkojumus. Tagad visi strādā pēc komandas

principa: dažādu mērķu sasniegšanai izveidotas komandas, katrai no tām ir cits vadītājs un mērķi. Piemēram, ir ilgtspējas komanda, produktu attīstības komanda. Šāda darba organizācija atbilst mūsdienu darba ņēmēju prasībām — daudzi vairs negrib būt izpildītāji, bet iesaistīties gan risinājumu meklēšanas, gan lēmumu pieņemšanas procesos, saka Eiduka. Uzņēmumiem, kas domā par ilgtspējīgu attīstību, noteikti jāieklausās darbiniekos.

«Inovāciju kastītes nedarbojas, to uzreiz varu pateikt citu uzņēmumu vadītājiem,» Sietiņsone–Zatlere saka par vienu no agrāko laiku idejām, ka darbinieku iesaisti var panākt, ļaujot savu inovāciju priekšlikumu iesniegt īpaši šim nolūkam izveidotā «pastkastē». Lasījusi daudzus pētījumus, cik uzņēmuma ilgtspējai svarīga darbinieku līdzdalība, viņa izšķīrās par vienkāršu un nesamākslotu risinājumu — nolēma ik gadu rīkot inovāciju nedēļu, kurā cilvēki strādā grupās, piedāvā idejas un tās aizstāv. Šādā nedēļā izjūk visu departamentu un amatu robežas — vienā komandā strādā pārtikas tehnologi, loģistikas speciālisti un grāmatveži, priekšnieki un padotie. Ja kāda ideja tiek veiksmīgi īstenota, tās autori saņem balvas. «Ik gadu līdz pat 30% sortimenta ir jauna produkcija, tādēļ darbinieku idejas ir ļoti nozīmīgas. Piemēram, Pagraba nefiltrēto alu, kas bija kolēģa ideja, labi pērk,» stāsta Sietiņsone–Zatlere.

Tagad katru gadu pēc inovāciju nedēļas rodas vairākas idejas, ko apsvērt. Turklāt tie Cēsu alus darbinieki, kas ierauga savu ierosinājumu realizētu, to uzskata par lielāko balvu, daudz vērtīgāku par naudas prēmiju. «Viņi par to stāsta radiem un draugiem, un tas lepnums, ar kādu viņi klāsta par jauno produktu, nav salīdzināms ne ar kādu reklāmu,» piebilst Cēsu alus sabiedrisko attiecību vadītāja Agita Baltbārde.

Iespējams, iedrošinājumu šķilt jaunas idejas deva projekts Meistarklases. Savulaik uzņēmumā valdīja pieņēmums — ja cilvēki strādā alus darītavā, tad jau visi zina alus brūvēšanas tehnoloģijas. Taču, runājot ar kolēģiem, atklājās, ka daudzi šaubās, vai viņu priekšstati atbilst realitātei. «Sākām rīkot darbiniekiem alus meistarklases, kurās notiek alus degustācija un iepazīstina ar alus darīšanas procesu. Tagad visi mūsu 220 darbinieki, ne tikai mārketinga speciālisti, zina, ar ko un kāpēc atšķiras dažādu alus veidu garšas, krāsas un smaržas,» saka Sietiņsone–Zatlere.

KĀ PIESAISTĪT? Cēsu alū daudzi darbinieki ir gados jauni: 39% vēl nav sasnieguši 30 gadu vecumu, 46% ir vecumā no 30 līdz 50 gadiem. Vadītāja pieļauj — fakts, ka Cēsu alus kopš 2013.gada ilgtspējas indeksa novērtējumā atbilst zelta kategorijai, piesaista gados jaunos. Viņiem tā ir zīme, ka uzņēmums ir sociāli atbildīgs, tajā ir labi un droši darba

Vispirms jādefinē, kas ir ietekmes puses: klienti, darbinieki, sabiedrība,

piegādātāji, investori.

Jāaptaujā ietekmes puses, uzzinot, kādas ir viņu personīgās vērtības.

Visbiežāk minētās vērtības var izvirzīt uzņēmumam.

Tiek veidotas komandas vai darba grupas, kas aptver visus uzņēmuma

darbiniekus un kuru mērķis ir definēt, skaidrot un iedzīvināt vērtību izpratni. Parasti šis darbs ilgst vismaz vienu gadu. Vērtību iedzīvināšanā svarīgi neatslābt un būt radošiem. Jo radošāka pieeja, jo labāks rezultāts.

Jābūt skaidram plānam, kā izpratni par uzņēmuma vērtībām nodot jaunajiem

darbiniekiem.

Regulāri jārīko darbinieku apmierinātības mērījumi, kuros tiek

monitorēta arī vērtību izpratne.

PIECI SOĻI, KĀ UZŅĒMUMĀ VIENOTIES PAR VĒRTĪBĀM

INFORMĀCIJA: AIVA EIDUKA, KOMUNIKĀCIJAS VADĪBAS KONSULTĀCIJU UZŅĒMUMA MCCANN CONSULTING PROJEKTU VADĪTĀJA

1

2

3

4

5

Uzņēmuma vadībai jārēķinās, ka daudzi darba ņēmēji vairs negrib būt izpildītāji, bet iesaistīties risinājumu meklēšanā un lēmumu pieņemšanā, secina Aiva Eiduka, komunikācijas vadības konsultāciju uzņēmuma McCann Consulting projektu vadītāja

FO

TO

— R

ITV

AR

S S

KU

JA/C

ĒS

U A

LUS

AR

HĪV

S


apstākļi, videi draudzīga ražošana un iespējas izglītoties. «Jauniešiem ir svarīgi, lai uzņēmumu mērķi sniedzas tālāk par biznesu un peļņu,» apgalvo Sietiņsone–Zatlere, kura darba pārrunās ievērojusi, ka jaunieši nopietni iztincina, vai tiek maksāti visi nodokļi un kā izpaužas rūpes par dažādām darbinieku grupām.

«Vislielākos izaicinājumus darba devējiem pašlaik sagādā tā dēvētā tūkstošgades paaudze,» saka Eiduka no McCann Consulting. Viņa stāsta, ka vairums jauniešu, izvēloties darbavietu, pievērš uzmanību tā reputācijai. «Tas nozīmē, ka sociālā atbildīguma loma nākotnē pieaugs — jaunā paaudze to sāk pieprasīt. Uzņēmumiem vajadzēs vairāk domāt par darbības caurskatāmību, par atbildību pret vidi un sabiedrību,» paredz Eiduka.

2014.gadā personāla atlases kompānijas Amrop pētījumā Employer Branding Index secināts, ka 91% no tā dēvētās

tūkstošgades paaudzes neplāno palikt vienā darbavietā ilgāk par trim gadiem. «Viņiem vienkārši kļūst garlaicīgi. Viņu dzīves ritms ir daudz aktīvāks par rutīnu darbavietā. Tādēļ jāņem vērā jauniešu vēlme izglītoties. Atalgojumam, protams, ir nozīme, bet, ja darba devējs piedāvā mācības, rotāciju pa dažādiem amatiem, elastīgu darba laiku, iespējas strādāt no mājām, jaunajiem tas nozīmē izraušanos no rutīnas,» iespējamos risinājumus komentē Eiduka.

Cēsu alū secināts — gan ražotnē, gan birojā strādājošajiem jauniešiem līdzās atbalstam mācībās svarīgi, lai viņu rīcībā būtu mūsdienīgas tehnoloģijas. Ja Cēsu alū ir jaunas, no Vācijas atvestas iekārtas, tas jaunos profesionāļus piesaista tikpat ļoti kā planšetdatori. «Viņi ir auguši digitālā vidē, viņu spējas apstrādāt lielu informācijas daudzumu ir lielākas nekā citām paaudzēm,» jauno darbinieku paaudzi raksturo Eiduka. Viņa zina stāstīt par gadījumiem, kad darba devēji ir lieguši darbiniekiem izmantot sociālos tīklus, domādami — tie traucē darbam. Taču pieredze liecina, ka tā ir kļūda: gados jaunie speciālisti ar sociālo tīklu palīdzību iegūst arī profesionāli svarīgu informāciju, un tas ceļ viņu darba

efektivitāti. Turklāt viņiem sociālie tīkli un tīmeklis ir svarīgi arī komunikācijai.

Tikpat liels izaicinājums uzņēmumiem ir piesaistīt arī seniorus. Sabiedrība noveco. 2030.gadā vairums Latvijas iedzīvotāju būs vecāki par 45 gadiem. Jau pēc pieciem gadiem pensijas vecuma cilvēku būs vairāk nekā bērnu un jauniešu vecumā līdz 18 gadiem, brīdina tirgus un sociālo pētījumu kompānija GfK Baltic.

Līdz šim Cēsu alus nav īpaši piedomājis, kā noturēt uzņēmumā gados vecos speciālistus. No visiem darbiniekiem 15% ir vecāki par 50 gadiem, vecākajam Cēsu alus darbiniekam ir 67 gadi. Taču, kad Cēsu alus darbinieki redzēja, cik ļoti ieinteresēti uzņēmuma sekmēs ir tā bijušie darbinieki, viņi nolēma atbalstīt viņu kluba izveidi. Pašlaik senioru klubā ir ap 30 biedru, kas rīko ekskursijas pa alus darītavām Latvijā un ārpus tās, vērtē jaunos produktus, regulāri tiekas.

Vairums Latvijas uzņēmumu vēl nedomā par to, vai un kā ieinteresēt pieredzējušos, arī pensijas vecuma speciālistus, secinājusi Eiduka. «Par to būtu svarīgi domāt, jo vecākās paaudzes darbinieki ir ļoti uzticīgi savai darbavietai. Viņi ir daudz lojālāki darba devējam nekā jaunieši. Vecākiem cilvēkiem ir arī liela zināšanu bāze, kas jauniešiem vēl ilgi nebūs, varbūt pat nekad,» viņa saka. Viens no veidiem, kā viņa iesaka piesaistīt seniorus ikdienas darbam, ir mentoru programmu veidošana, lai veicinātu pieredzes apmaiņu paaudžu vidū. Jaunajiem parasti patīk, ja kāds viņiem palīdz iejusties darba vidē, savukārt pieredzējušajiem ir svarīgi just, ka viņu zināšanas tiek novērtētas.

LAIKS INVESTĒT DARBINIEKOSViens no ilgtspējīga uzņēmuma kritērijiem ir arī dzimumu līdztiesības ievērošana. Abu dzimumu iesaiste lēmumu pieņemšanā nodrošina viedokļu dažādību un to, ka tiek ņemtas vērā gan sieviešu, gan vīriešu vajadzības. Bet, cik novērojusi Eiduka, Latvijā tam uzņēmumos nepievērš nekādu uzmanību. Lielajos uzņēmumos struktūrvienību vadītāju līmenī valda dzimumu līdztiesība, taču šo uzņēmumu valdēs tikai 21% locekļu ir sievietes, secināts 2014.gada pētījumā Sieviešu un vīriešu situācijas izpē-te Latvijas lielajos uzņēmumos. Tikai 12% uzņēmumu valdē ir dzimumu līdzsvars.

Cēsu alū 64% uzņēmuma darbinieku ir vīrieši, bet valdē puse ir sievietes, gandrīz puse sieviešu ir arī otrā līmeņa vadībā. «Bet tas nav izveidojies mērķtiecīgas politikas rezultātā, drīzāk tādēļ, ka nav bijis negatīvas diskriminācijas — ne apzinātas, ne neapzinātas,» saka Sietiņsone–Zatlere. «Iespējams, tas saistīts ar mani, jo vadu uzņēmumu jau vairāk nekā desmit gadu. Nekad dzīvē neesmu diskriminējusi sievietes, mūsu uzņēmumā sievietēm un vīriešiem ir bijušas vienlīdz lielas iespējas veidot karjeru.»

Sporto darbāDesmit gadu laikā, kopš Swedbank darbojas sporta klubs, mainījies gan aktīvistu skaits, gan vidējais vecums — tagad vairums ir trīsdesmit un četrdesmitgadnieki, kuri grib ikdienas fiziskās aktivitātes, bet pēc darba dod priekšroku ģimenei un bērniem. Tādēļ bankā izstrādāta dzīvesveida programma Aktīvs. Vesels. Iedvesmots, kuras mērķis ir iesaistīt darbiniekus fiziskajās aktivitātēs darba laikā. Swedbank darbinieki tiek mudināti kabinetos pavingrot, pusdienas pārtraukumā izbraukt ar riteni vai paskriet pa darbavietas apkaimi, bankas galvenajā ēkā ir sporta zāle un velotrenažieri.

Virtuālie apskāvieni vislabākajam kolēģim Web pakalpojumu sniedzējs Wunderkraut Latvia darbinieki ar virtuālajiem apskāvieniem nosaka katra mēneša labāko kolēģi, kurš saņem naudas balvu un var izlemt, kā to likt lietā. Taču ir viens nosacījums — nauda jāizmanto visa kolektīva noskaņojuma vai apkārtējās vides uzlabošanai.

Katram darbiniekam īpaši labumiIzpētot Lattelecom darbiniekiem sniegtos labumus, uzņēmuma personāla attīstības un motivācijas nodaļa secināja, ka tie pilnībā netiek izmantoti, jo darbinieku vajadzības atšķiras. Tādēļ tika izveidota darbinieku lojalitātes programma Lattelecom Plus ar mērķi nodrošināt ikvienam noderīgus labumus. Tagad katram ir iespēja izvēlēties sev visvajadzīgāko: veselības un uzkrājošās apdrošināšanas produkus, brīvdienas, apmaksātu degvielu un autostāvvietu, izglītību sev vai bērniem.

IDEJAS DARBINIEKU LOJALITĀTES PROGRAMMĀM

Ik pēc diviem gadiem Cēsu alus organizē darbinieku apmierinātības mērījumus

FO

TO

— R

ITV

AR

S S

KU

JA/C

ĒS

U A

LUS

AR

HĪV

S

Iepriekšējos gados uzņēmumu izmisīgā tiekšanās pēc peļņas noveda pie tā, ka vairums gādāja par klientu apmierinātību, mazāk — par darbiniekiem. Taču ilgtspējīgā uzņēmumā rūpēm par klientiem un darbiniekiem jābūt vienlīdz svarīgām. Pēc Eidukas vārdiem, tā ir joma, kur darba devēji var sevi pilnveidot. «Jāsāk domāt par investīcijām darbiniekos,» viņa iesaka. l


DARBA VIDE

Mūsu Baltijas jūras kaimiņi somi aplēsuši — ik mēnesi tautsaimniecība zaudē aptuveni divus miljardus eiro, jo nepietiekami efektīvi iekārtotā darba vidē notiek negadījumi vai darbinieki vienkārši nevar strādāt ar pilnu jaudu. Kā darba aizsardzība var palīdzēt kāpināt uzņēmumu produktivitāti arī Latvijā?

Strādāt gudri, nevis smagi

Slimnīcu diktofonu centrā, kur darbinieki datorā ievada mediķu rakstiskas vai ierunātas piezīmes pacientu slimību vēsturēs, darba efektivitāte bija vāja — daudz kļūdu,

zaudēts laiks, tās labojot, pārslodzes dēļ pārguruši darbinieki, nespēja tikt galā ar pienākumiem. Pie darba efektivitātes uzlabošanas ķērās centra jaunā vadītāja. Viņas risinājums bija vienkāršs — iemācīt teksta ievades operatoriem pareizi rakstīt ar datoru un ērti iekārtot darbavietu. Divu dienu mācībās, uzņēmumam tērējot līdzekļus aptuveni 10 mācību stundām, darbinieki apguva jaunās prasmes. Rezultāts bija gandrīz vai taustāms — ievērojami palielinājās tekstu ievades ātrums, jo saruka kļūdu skaits, kuru labošanai agrāk tika patērētas vismaz divas sekundes uz katru pārrakstīšanos. Paskaitiet, cik tas sanāk darba dienas beigās! Samazinājās arī darbinieku sūdzības par pārgurumu un pārslodzi.

Šo piemēru Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš min kā

paraugu tam, ka darba aizsardzībā daudz var izdarīt, apstājoties ikdienas skrējienā un padomājot.

Vanadziņš, sekojot līdzi pasaules tendencēm, redz — daudzas valstis jau ir sapratušas, ka darba aizsardzība ir ne tikai humāns jautājums, bet arī ekonomisks. Eiropas Savienības valstīs aplēsts, ka slikta darba vide rada zaudējumus vidēji 2,6—3,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Viens no lielākajiem rādītājiem par darba aizsardzības neīstenošanas radītiem

zaudējumiem ir Austrālijas ekonomikai — pat 4,8% no IKP. Ja šo Austrālijas procentu attiecinātu uz Latviju, zaudējumi būtu milzīga summa, kas netiek nopelnīta ik gadu, — 1,1 miljards eiro.

Bet nav pat jāskatās uz Austrāliju — Baltijas jūras otrā krastā Somija savā ziņojumā par 2012.gadu aplēsusi, ka valsts tautsaimniecības zaudējumi sliktas darba vides dēļ gadā pārsniedz 24 miljardus eiro, tātad vairāk nekā divus miljardus eiro mēnesī. Par to, kā šo naudu nezaudēt, sāk domāt arvien vairāk uzņēmumu, kas cenšas padarīt savu darba vidi efektīvāku, saudzējot darbinieku veselību, laiku un uzlabojot finanšu rezultātus.

SLIŅĶU SAPŅA ĪSTENOŠANADarba aizsardzība nenozīmē tikai darbinieku drošību, pasargājot no nelaimes gadījumiem, bet arī pareizu darba organizāciju. Tā savukārt uzlabo produktivitāti. Tieši zema produktivitāte ir būtiska problēma Latvijā — salīdzinot ar skandināviem, mēs strādājam divreiz sliktāk un divreiz ilgāk, komentē Vanadziņš. Nemaz nerunājot par

ES valstīs aplēsts, ka slikta darba vide rada zaudējumus vidēji 2,6—3,8% apmērā no IKP

— Māra Miķelsone


PROGRAMMĒTĀJA KRŪŠU KURVJA MUSKULATŪRAS NOSLODZERSU Darba drošības un vides veselības institūta pētījums

PIRMS ERGONOMIKASUZLABOŠANAS

PĒC ERGONOMIKASUZLABOŠANAS

DARBA NEDĒĻAS SĀKUMĀ NO RĪTA DARBA NEDĒĻAS BEIGĀS VAKARĀ

DARBA NEDĒĻAS SĀKUMĀ NO RĪTA DARBA NEDĒĻAS BEIGĀS VAKARĀ

Jo košāks sarkanums, jo augstāka temperatūra

vāciešiem, kuru profesionālās izglītības sistēma tiek uzskatīta par labāko.

«Daļa no produktivitātes ir saistīta ar to, kā uzņēmumā ir organizēts darbs. Būtībā tas ir sliņķu sapnis — strādāt mazāk, saņemt vairāk,» smejas eksperts. Viņš studentiem minot piemēru ar sniega lāpstu — no padomju laikiem daudzi atceras lielās finiera sniega lāpstas, ar kurām bija grūti notīrīt sniegu no ietves. Tagad lāpstas ir uzlabotas — ar ieliekumiem, ērtākiem rokturiem, no vieglāka materiāla. Katrs, kas pamēģinājis strādāt ar tām, saskata atšķirību, ka darbs rit ātrāk un vieglāk. Jā, tāda lāpsta maksā dārgāk. Vai to pirkt, un ko darīs sētnieks, kurš par stundu ātrāk būs notīrījis sniegu? «Tā mēs varam rēķināt, kā samazināt darba

slodzi, un ar to kaut ko iegūt,» uzņēmējiem dod padomu Vanadziņš. Darba aizsardzībā, rēķinot vidējo ekonomisko izdevīgumu, pamata atziņa ir tāda: katrs ieguldītais eiro darba devējam ienes vidēji 2—5 eiro.

Kāpēc Latvijas uzņēmumi un darbinieki ir mazāk efektīvi? Pēc Vanadziņa domām, tas skaidrojams ar to, ka pārsvarā uzņēmēji Latvijā nav mācījušies pareizi domāt par darba organizāciju un aizsardzību. Pat tie, kam kabatā ir augstskolas diploms uzņēmējdarbībā, Vanadziņa semināros brīnās, kā darba aizsardzība ir saistīta ar produktivitāti. To, kāpēc jādomā par darbinieku labsajūtu un veselību, Vanadziņš atgādina ar pazīstamu teicienu: tu vari ieguldīt 10 miljonus «dzelžos», bet,

ja nav cilvēku, kas ar tiem strādā, tad tie ir tikai dzelži. Un te nav atšķirības, vai šie «dzelži» ir datori vai konservu ražošanas līnija. «Angļiem ir teiciens: nestrādā smagi, bet gudri. Tas tiešām ir spēkā. Jāstrādā ir gudrāk,» saka eksperts.

«Mums ir maz tādu uzņēmēju, kas pirms rūpnīcas atvēršanas padomā, lai izveidotu pareizu darba plūsmu, saliktu procesu pareizā secībā. Paraugs pasaulē šajā ziņā ir autorūpniecība — tā ir visefektīvākā, kur katrs strādnieka solis un kustība ir pārdomāta. Ja Malaizijā ražo kaut kādas detaļas, tad tām paciņā jābūt saliktām tieši šitā, nevis citādi, jo kaut kur Vācijā kāds to paciņu noliks pie konveijera līnijas, stieps roku un paņems.


Ja paciņa būs nepareizi salikta, Vācijā strādnieks lieki tērēs laiku, nogurs, samocīs savu roku. Nevienam nebūs vajadzīgs strādnieks ar sabojātu roku, kura mācībās ieguldīti 50 000. Bet Latvijā mēs tādā veidā ļoti maz domājam,» saka Vanadziņš.

Runājot par produktivitāti, 80% no problēmām darbavietās ir viegli novēršamas. Piemēram, rūpnīcā strādnieka darbavietā lampas uzreiz var uzlikt pareizajā vietā un augstumā. Var nevis diskutēt par to, vai nomainīt gaisa filtrus ventilācijai, bet apsēsties un parēķināt, cik daudz elektrībā būs jāsamaksā ar aizsērējušiem filtriem — ventilācijas sistēma patērē četras reizes vairāk elektrības. Mūsu uzņēmēji reti tā domā, jo

nav mācīti rēķināt visu ražošanas ciklu kopumā, saka Vanadziņš. Turklāt bieži neizpratne sākas jau ar ēkas projektu, kas var saņemt pat gada balvu arhitektūrā, bet no funkcionālā viedokļa būs vēlāk jāpārtaisa.

Pētījums par darba apstākļiem un riskiem Latvijā par 2012.—2013.gadu liecina, ka pagaidām mazāk par pusi — tikai 45% Latvijas uzņēmumu — iegulda finanšu līdzekļus darba vides uzlabošanā.

PALĪGS — KALKULATORSPagājušajā gadā nelaimes gadījumu darbavietā kopējais skaits, pēc Valsts Darba inspekcijas ziņām, bija 1761. No tiem 40 bija nāvējoši, 212 — smagi. Vidēji Latvijā, pielīdzinot CSDD izmantoto metodiku aprēķinos par cilvēka dzīvības cenu (2010.gada dati), viens letāls gadījums darbā valstij izmaksā aptuveni 325 000 eiro, aplēsis darba aizsardzības eksperts.

Vanadziņš teic, ka Latvijā oficiālā statistika patiesībā parāda tikai trešo daļu arodslimību un kādus 10—15% no nelaimes gadījumiem. Visprecīzākie ir letālās statistikas dati. Tā iemesli ir dažādi, atzīst arī Valsts Darba inspekcija. Ne visas saslimšanas Latvijā uzskaita pie arodslimībām, kaut arī, piemēram, ādas slimības var attīstīties darba dēļ.

VERTIKĀLĀ ERGONOMISKĀ PELE BEZ PALIKTŅA

SĀKUMĀ

PĒC 3 STUNDĀM

No darba drošības viedokļa bīstamākās nozares Latvijā ir tās pašas, kas citur pasaulē, — lauksaimniecība, būvniecība, kokapstrāde, mežsaimniecība. Taču Latvijā statistika atšķiras no pasaules tendences. RSU pilotprojektā ar Austrumu slimnīcu pētīti cilvēki, kas mikroķirurģijas centrā nonākuši ar amputācijām. Pasaulē 40% no šiem negadījumiem ir notikuši darbavietā. Latvijā tādu ir tikai 12%, kas nonākuši VDI

uzskaitē — tas liek domāt, ka Latvijā visi šie negadījumi netiek reģistrēti, tāpēc statistika nav precīza, jo tai vajadzētu atbilst pasaules tendencēm, saka Vanadziņš.

Kāpēc nelaimes gadījumu statistika ir nepilnīga? Tikai viens no iemesliem ir ēnu ekonomika jeb nelegālā nodarbinātība. Vēl viens — darba ņēmēji baidās no darba devēja, tāpēc neziņo VDI, lai uzņēmumam nebūtu problēmu.

Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars

Vanadziņš: «Mums ir maz tādu uzņēmēju, kas pirms rūpnīcas atvēršanas padomā, lai izveidotu pareizu

darba plūsmu, saliktu procesu pareizā secībā»

Ilgstoši strādājot ar datoru, plaukstā pasliktinās asinsrite, un temperatūra var kristies pat par 10 grādiem — termogrāfijas attēlā pirksti iekrāsojas zili. Taču ergonomiskā datorpele nodrošina mazāku noslodzi, temperatūra plaukstā krītas uz pusi mazāk


Cemex drošības skolaCementa ražotājs Cemex nodarbina vairāk nekā 43 tūkstošus darbinieku 50 valstīs. Lai veidotu vienotus darba drošības principus, uzņēmumā izstrādāta īpaša mācību programma E–legacy (saīsinājums no Everyone’s Legacy jeb Ikviena mantojums), kas sākās 2014.gada novembrī, un tā jāapgūst ikvienam darbiniekam visās valstīs. Programma sadalīta sešos moduļos, aptverot veselību un drošību, risku izvērtēšanu, uzvedību darbā, komunikāciju, dzīvesveidu un ikviena personīgo ieguldījumu darba drošībā. Uzsvars likts uz personīgo vērtību un atbildības apzināšanos — programma aicina aizdomāties, cik svarīga ir ģimene gan katram pašam, gan kolēģiem, un kā smagas traumas var izmainīt turpmāko dzīvi.

ABB kalkulatorsViena no pasaules lielākajām inženiertehnoloģiju kompānijām ABB kopš 2012.gada ieviesusi negadījumu zaudējumu kalkulatoru, kas palīdz ne tikai aprēķināt jau nodarīto skādi, bet arī prognozēt riskus un kalpo kā izglītojošs instruments. Līdz ar kalkulatora ieviešanu tiek organizētas arī mācības par darba drošības ievērošanu. Aprēķini liecina, ka darbinieku izglītošanā un risku samazināšanas preventīvajos pasākumos ieguldītie līdzekļi atmaksājas ilgtermiņā. ABB aprēķini liecina, ka viens negadījums ar cietušo uzņēmumam var radīt vairāk nekā 9000 eiro tiešus zaudējumus.

Riska spēleInterneta vietnē Stradavesels.lv pieejami ne tikai ekspertu padomi un mācību materiāli par dažādiem darba drošības jautājumiem, un nelaimes gadījumu izmaksu kalkulators, bet arī interaktīva Riska spēle. Tajā ikviens var pārbaudīt savu acīgumu un atpazīt potenciāli bīstamas situācijas vai darba drošības noteikumu pārkāpumus, apskatot attēlus no dažādiem ražošanas objektiem, celtniecības vai remonta vietām. Spēlē iekļauti 84 attēli, katrā no tiem norādīts, cik kļūdu jums jāmeklē. Ja nevarat kļūdas atpazīt, noderēs funkcija «Pateikt priekšā».


iekārtojumā un aprīkojumā. Tas noteikti atmaksāsies.

Vanadziņš aizrāda, ka Latvijā darba devēji maz zaudējumos rēķina arī slimības lapu izmaksas. Vidēji Eiropā darbinieks «uz slimības lapas» ir 12—13 dienas gadā. «Jūs būsit pārsteigta, ka daudzi uzņēmēji nezina, cik izmaksā viena slimības lapas diena — darba devējam Latvijā tas izmaksā vidēji 55 eiro dienā,» saka Vanadziņš.

Savukārt «prezenteisms», pēc ekspertu aprēķiniem, rada pat trīs reizes lielākas izmaksas par slimības lapām, jo sasirgušais darbavietā gan atrodas, bet darbu paveikt nespēj, taču alga ir jāmaksā, un varbūt pat nākas labot brāķi.

Mācīties, mācīties un rēķināt izmaksas — to uzņēmējiem iesaka gan Vanadziņš, gan VDI pārstāve Linda Matisāne. Viņa stāsta, ka populāras garlaicīgo darba drošības instrukciju vietā kļūst videofilmas ar padomiem, emocionāliem stāstiem, kā jutās cilvēki, kad notika nelaimes gadījums darbavietā. Tas liek aizdomāties un izmainīt attieksmi.

Vēl viens palīgs uzņēmējam ir negadījumu zaudējumu interaktīvais kalkulators, kas atrodas Valsts Darba inspekcijas uzturētajā interneta lapā http://stradavesels.lv/kalkulators. Kalkulatora vēsture sākusies 2005.—2006.gadā, sākotnēji Eiropas projekta ietvaros to izveidojis Nīderlandes Darba aizsardzības institūts, kas ir viens no spēcīgākajiem pasaulē. Tagad kalkulators ir vienkāršots. Ievadot datus, tas izrēķina nelaimes gadījumu un slimību izmaksas uzņēmumam. «Es to saucu par acu atvērēju darba devējam,» saka Vanadziņš.

Viens no uzņēmumiem, kas jau kopš 2012.gada izmanto līdzīgu negadījumu zaudējumu aprēķināšanas kalkulatoru, tikai tas izstrādāts māteskompānijā, ir inženiertehnoloģiju firma ABB. Uzņēmums vēlējās laikus aprēķināt riskus darbā un tos samazināt līdz minimumam. Tas aplēsis, ka viens negadījums ar cietušo uzņēmumam var radīt zaudējumus vairāk nekā 9000 eiro apjomā, norāda ABB arodeksperte Jeļena Mihailova. Viņa zaudējumu aprēķināšanas kalkulatoru iesaka izmantot visiem.

Darbinieku mācības ir svarīgas, lai ne tikai samazinātu negadījumu skaitu, bet arī uzlabotu uzņēmuma darba kvalitāti. Piemēram, kokapstrādes milzis Stora Enso savus strādniekus ilgi māca, jo saprot, cik uzņēmumam izmaksātu brāķētu dēļu konteinera sūtīšana atpakaļ no Japānas, stāsta Vanadziņš. Viņš labprāt nosauc arī citus uzņēmumus, kuri domā par darba aizsardzību, piemēram, Cemex, Hanzas elektronika Ogrē, Schneider Electric, guļbūvju ražotne Dores fabrika, kas tika projektēta jau ar pareizu darba plūsmu organizāciju. Tiem uzņēmumiem, kam sakārtot darba organizāciju un aizsardzību šķiet pārāk grūti pašu spēkiem, var palīdzēt arī šajā jomā īpaši specializējušies profesionāļi — Latvijā darbojas ap pussimt firmu, kas palīdz izanalizēt darba riskus un tos novērst. l

SECINĀJUMI PAR DARBA VIDI LATVIJĀ

DATI : PĒTĪJUMS DARBA APSTĀKĻI UN RISKI LATVIJĀ , 2012—2013

Latvijas uzņēmumi, kas iegulda finanšu līdzekļus darba vides uzlabošanā

Uzņēmumu īpatsvars, kuros tiek aprēķinātas notikušo nelaimes gadījumu izmaksas

Darbinieki, kuri savam darba devējam iesaka, kā uzlabot darbavietu

Norādījuši, ka darba devējs neveic nekādas darbības, lai novērstu

nelaimes gadījuma atkārtošanos

Darbinieku īpatsvars, kuriem ir darba vides izraisīti veselības traucējumi

45%

27%

25%

27%

21%

Kur darba devējam atmaksājas ieguldīt, lai palielinātu produktivitāti? Atbilde ir vienkārša — visā, kas samazina strādnieka nogurumu un arodslimību risku, slimības lapu skaitu un tā sauktos «prezenteisma» riskus (cilvēks ir faktiski slims un nevar pilnvērtīgi strādāt, bet atrodas darbavietā). Visā, kas veicina produktivitāti plašākā nozīmē — pareizā darba organizācijā, tehnoloģijās, darbavietas


VIDE

Tas ir mīts, ka negatīvu ietekmi uz vidi atstāj tikai lielās fabrikas, pa kuru skursteņiem kūp melni kā piķis dūmi. Mazo un vidējo uzņēmumu, kuri ikdienā nodarbojas ar šķietami nekaitīgām papīra lietām vai pakalpojumiem, ir tik daudz, ka to ietekme uz vidi arī ir jūtama

Sargā vidi, ietaupa naudu

— Zane Mače

FO

TO

— G

INTS

IV

UŠ

KĀ

NS

, F

64


Jādodas pie klienta? Nordea izmanto dienesta velosipēdus!

No kreisās: bankas darbinieki Artūrs Ieviņš, Signe Lonerte, bankas valdes priekšsēdētājs

Ivars Šmits un Agate Tautiete


Ilgtspējas indeksā starp sudraba uzņēmumiem iekļuvušās Nordea valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits stāsta par gadījumu pirms diviem gadiem. Pēkšņs zvans no Opel dīleriem Skanstes ielā aicināja tikties

ar autokompānijas finanšu direktoru no Vācijas, kurš vēlējies runāt par sadarbības iespēju Baltijā. Laika maz, tikai divas stundas. Diena bija skaista, un Šmits ar kolēģi, ģērbušies uzvalkos un nospodrinātās kurpēs, kāpa uz Nordea baltajiem korporatīvajiem velosipēdiem un pusstundas laikā jau bija autosalonā. «Iestūmām velosipēdus iekšā un nolikām blakus mašīnām,» smejas baņķieris. Vācu kungs bijis pārsteigts par šādu ierašanos, Šmits saka — parādījām, ka esam ātri, elastīgi un citādi. Satikšanās rezultatīva, banka ar vāciešiem līgumu noslēdza. Šmits spriež, ka netradicionālā ierašanās pie klienta ir labs ice breaker jeb veids, kā pārvarēt iepazīšanās stīvumu.

Attieksme pret vidi ir viens no kritērijiem ilgtspējas indeksā, kurā lūko — cik lielā mērā kompānijas atbilst sociāli un ekonomiski atbildīga uzņēmuma standartiem. Estonian, Latvian&Lithuanian Environment vides speciāliste Olga Meļņičenko, kura vērtē dalībniekus, šogad priecājas: tās nepieciešamās lietas, kuras prasa dalība indeksā — gada mērķu saraksts, vides politika, atkritumu šķirošana, dabas resursu taupīšana, papīra nodošana pārstrādei —, cenšas ieviest visi dalībnieki. Mērķiem nav uzreiz jābūt lieliem, svarīgi, lai tie ir pārbaudāmi, piemēram, grāmatvedības pārskatos. Interesanti, ka arī pakalpojumu sektors sāk izvērtēt savu ietekmi uz vidi. Jaunās tendences rāda, ka ne tikai lielie uzņēmumi spēj pildīt prasības.

Meļņičenko slavē mazos kantorīšus — Latvijas Loto, kur strādā tikai pāris cilvēku, ieviesuši visas prasības, gan šķiro atkritumus, gan taupa dabas resursus, gan raksta vides politiku. Ar ļoti maziem resursiem var izdarīt daudz, saka vides speciāliste. Apsveicami ir centieni vides aktivitātēs iesaistīt visus uzņēmuma darbiniekus, piemēram, atalgojot kolēģi par inovatīvāko ideju dabas saudzēšanai. Tā uzņēmumi arī izglīto savus darbiniekus, un cilvēki savā ikdienā sāk piedomāt par vides saudzēšanu.

VELO TĪRĀKAM GAISAMKorporatīvie velosipēdi Nordea bankai ir jau ceturto gadu — pērn 14, bet šogad skaits palielināts līdz 21. Ieviest šādu pārvietošanās līdzekli pamudinājusi bankas galvenās ēkas atrašanās vieta Rīgā, K.Valdemāra ielā, — blakus ir velosipēdu celiņš, pilsētā attīstās velokultūra. Kārtība ir tāda: zinot, ka būs jādodas uz kādu tikšanos, darbinieki var rezervēt velosipēdu ar visu aizsargķiveri, izvēloties ar vai bez groziņa. Mīties var piecu kilometru rādiusā darba vajadzībām, bet baņķieri mēdz braukt ar velo arī pusdienās un doties mājās, no rīta

atgādājot riteni atpakaļ. Pieradināt kolēģus pie šādas pārvietošanās palīdzējusi bankas infrastruktūra. Ēkā ir vairāk nekā 40 velonovietņu — gan pie bankas ārpusē, gan pazemes autostāvvietā, kur izveidotas speciālas slēdzamas kastes, tādas kā nelielas mājiņas, kurās ar velosipēdu var iebraukt. Nekad nav bijis mēģinājumu kādu no velosipēdiem nozagt! Katrā stāvā ir duša, atbraucējam nav jāsēžas pie darba galda sasvīdušam. «Daudzi brauc pietie

kami lielus gabalus no mājām uz darbu,» saka bankas sabiedrisko attiecību vadītāja Signe Lonerte. Kāds kolēģis minas pat no Babītes! Liels ieguvums ir arī videi. Banka sarēķinājusi — ja velo vietā būtu izmantotas automašīnas, tad gaisā būtu nonākušas 8,7 tonnas ogļskābās gāzes izmešu! Ilgtspējas indeksā šo iniciatīvu slavē, Rīgā ir problēmas ar gaisa kvalitāti, un automašīnu aizstāšana ar videi draudzīgāku braucamo to uzlabotu. Savukārt Šmits uzskata, ka tādējādi pielikuši savu roku arī velokultūras attīstībā. Redzot, kā baņķieri uzvalkos un kostīmos minas uz glītiem velosipēdiem, cilvēki mēdz atskatīties. «Arī grib — ja jau

Pie galdiem tikai papīram domātipapīrgrozi, pārējās lietas jāiet mest citur. Pērn pārstrādei banka nodevusi 1200 kg papīra

pat baņķieri brauc.» Banka savu veloparku turpinās palielināt.

SĀK TAUPĪBAS DĒĻVisu kolēģu iesaistīšana ir svarīga, Latvenergo Energoefektivitātes centra vadītāja Biruta Ģine saka — mainot cilvēku

CO2 SAMAZINĀJUMS, JA BIROJĀ IZMANTO LED SPULDZES

(100 spuldzes darbina 20 darba dienas, katru dienu 8 h)

KVĒLSPULDZE HALOGĒNSPULDZE

768

DATI : LATVENERGO ENERGOEFEKTIVITĀTES CENTRS

Cik ietaupa, ja nomaina uz LED

(kWh/mēn.)

CO2

samazinājums (kg/mēn.)

Cik ietaupa, ja nomaina uz LED

(kWh/mēn.)

CO2

samazinājums (kg/mēn.)

480

92,16 75,6


paradumus, resursus var ietaupīt pat par 10 procentiem! Piemēram, no rīta elektriskajā tējkannā ielejot tik daudz ūdens, cik vajadzīgs vienai kafijas vai tējas tasei, nevis pielejot kannu pilnu un ūdeni karsējot vairākkārt. Tā samazinās gan ūdens kvalitāte, gan lieki tērējas elektrība. Prātīgāk ir izvēlēties LED, nevis kompaktās fluorescentās spuldzes. Latvenergo eksperimentā secināts — LED un kompaktās fluorescentās spuldzes nepārtraukti gadu no vietas dedzinot, pirmās nosvilina 63 kilovatstundas, otrās — par simtu vairāk. LED ir arī videi draudzīgākas, kompaktās fluorescentās spuldzes satur kaitīgo dzīvsudrabu un vieglāk plīst.

Sākotnēji dažādus taupīšanas procesus uzņēmumi ievieš, domājot par naudas maku, vide ir pakārtots jautājums. Populāra ir tieši elektrības taupīšana, motivācija — mazāki rēķini, bet vides speciāliste Meļņičenko skaidro: tā gaisā nonāk mazāk izmešu, jo elektrības ražošana piesārņo vidi.

Mazāk dedzinot elektrību, mazāk vajag to saražot, un tā samazinās siltumnīcas efekts un gaiss ir tīrāks. Elektrība tiek taupīta, gan pārejot uz modernajām spuldzītēm, gan ieviešot automātiskos

gaismas sensorus palīgtelpās un vienkārši atgādinot par slēdžu izslēgšanu, pametot darbavietu. «Sākumā liekas — ir dārgi pirkt šādu spuldzīti, bet ar laiku atmaksājas un liecina arī par ilgtermiņa domāšanu,» saka Meļņičenko. Piemēram, Nordea pērn tādējādi ietaupīti 46 000 kWh, tas ir uz pusi lielāks ietaupījums nekā gadu iepriekš. Uzņēmumi taupīt sāk arī ūdeni, uzstādot, piemēram, automātiskos krānus. Taču var vienkārši pielīmēt lapiņas ar atgādinājumu netecināt lieki citās valstīs zelta cenā esošo ūdeni.

Populāra ir atkritumu šķirošana. Visbiežāk šķiro papīru, baterijas, daži arī spuldzītes. Atšķirībā no pasākumiem, kas ietaupa uzņēmuma resursus, pie atkritumu šķirošanas ir jāpiedomā, jāizglīto darbinieki, lai viņi saprot, kur kas liekams. Nordea tādam nolūkam pie darbinieku galdiem novietojuši tikai papīram domātus papīrgrozus, pārējās lietas jāiet mest citur. Pērn pārstrādei banka nodevusi 1200 kilogramus papīra.

Mazs korķītis gāž lielu vezumuCoca–Cola HBC Baltijā pērn īstenoja iniciatīvu Short neck — dzērieniem sākaizmantot jaunas, videi draudzīgas PET pudeles ar samazinātu svaru un īsāku pudeles kaklu. To izmēri samazinājušies par 4 mm, savukārt svars saruka vidēji par 8—9%. Tiek lēsts, ka šīs iniciatīvas rezultātā tiks izmantots par aptuveni 290 tonnām mazāk PET materiāla jauna iepakojuma ražošanai. Tas nozīmē, ka par 290 tonnām mazāk būs plastmasas atkritumu un samazināsies arī CO

2

izmešu daudzums.

Viedtālrunim atkritumos nav vietasTehnoloģijām ātri attīstoties, nolietotās elektropreces cilvēki nepiedomājot vienkārši izmet atkritumu urnās. Lai pievērstu uzmanību problēmai un aicinātu Liepājas iedzīvotājus nemest vecos mobilos telefonus, radioaparātus un citas elektropreces piemājas miskastēs, SIA Liepājas RAS organizē dažādas izglītošanas akcijas. Šogad notika elektropreču vākšanas akcija Štepseles ceļojums, kurā iesaistīti jaunieši.

Banka soļo apkārt pasauleiSEB banka jau divus gadus īsteno kampaņu Soļo apkārt pasaulei — vairāk nekā 10 tūkstoši darbinieku 20 valstīs iesaistījās projektā, kura dalībniekiem katru dienu jāveic vismaz 10 000 soļu (tik daudz nostaigāt iesaka veselības eksperti). Katrs saņēma soļu skaitītāju, ik dienu rezultātus reģistrēja īpašā sistēmā, savā starpā sacentās 1010 komandu. Visiem kopā izdevās nosoļot 3,5 miljonus kilometru — tas nozīmē apiet apkārt zemeslodei gandrīz 88 reizes. Vēlāk izlozē noteica trīs uzvarētājus, starp tiem bija arī Latvijas komanda. Balvā bija iespēja izvēlēties sociālo organizāciju, kura saņems SEB bankas ziedojumu — tas tika SOS bērnu ciematu asociācijai.


Korporatīvie velosipēdi Nordea bankai ir jau ceturto gadu — pērn 14, bet šogad skaits palielināts līdz 21


Papīra patēriņu varētu palīdzēt samazināt pāreja uz elektronisko saziņu, bet traucē elektroniskā paraksta nepopularitāte. Meļņičenko saka — izcils piemērs ir Igaunija, kur valsts rāda piemēru, daudzas lietas darot elektroniski, pat vēlējot parlamentu. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrā gan norāda, ka e–paraksta popularitāte aug — 2006.gadā bija parakstīti pieci miljoni elektronisko dokumentu, savukārt šī gada aprīlī — jau astoņi miljoni. Līderi ir tieši banku sektors.

KLIENTU IZGLĪTOŠANANovērots, ka pakalpojumu sniedzēji cenas paaugstināšanu izmanto kā preventīvu līdzekli, piemēram, ja klients vēlas rēķinu saņemt pastkastē, par to ir jāpiemaksā. Eirobarometra dati rāda, ka 78% no Latvijas iedzīvotājiem ir gatavi nedaudz vairāk piemaksāt par videi draudzīgu produktu vai

pakalpojumu. Cilvēki uzskata, ka valsts sektors nedara pietiekami daudz, lai veicinātu videi draudzīgu dzīvesveidu un uzņēmumu darbību, saka vides speciāliste. Piemēram, 69% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka, izsludinot publiskos iepirkumus valsts sektorā, jādod priekšroka zaļajiem piedāvājumiem, nevis tiem, kam zemākā cena. Ilgtspējas indeksā zaļais iepirkums ir būtisks, valsts tādā veidā rāda labu piemēru. Taču zaļais iepirkums pie mums vēl ir bērna autiņos, tiek īstenots atsevišķos gadījumos. Piemēram, iegādājoties tehniku, ledusskapjus, printerus, tējkannas, datorus, bet, kad runa ir par mazgāšanas līdzekļiem un pakalpojumiem, tad uzvar cena.

BIROJA VIRTUVĒElektriskajā kannā vāriet nepieciešamo, nevis maksimāli iespējamo ūdens daudzumu.

Efektīvāka būs kanna ar diskveida sildelementu, kas iestrādāts kannas pamatnē.Kannas sildelements regulāri jāatkaļķo, jo 1 mm biezs apkaļķojuma slānis palielina elektroenerģijas patēriņu par 10%.

Mikroviļņu krāsns ar konvekcijas funkciju mazāk patērē elektroenerģiju.

GAISMATelpās, kurās gaismekļi deg ilgstoši, vēlams izmantot kompaktās luminiscences vai gaismas diožu spuldzes ar energoefektivitātes klasi A.

Telpās, kurās nav nepieciešams nepārtraukts apgaismojums, gaismekļus aprīko ar kustību sensoriem.

100 W kvēlspuldzi, kura darbojas 1000 stundu, var aizvietot ar 23 W energoefektīvo spuldzi, kura darbosies pat 15 000 stundu. Tā elektrību var ietaupīt par 78% un nezaudēt apgaismes kvalitāti.

Nodrošiniet nelielu fona apgaismojumu visā telpā un spilgtāk izgaismojiet nepieciešamās zonas. Maksimāli izmantojiet dabisko gaismu.

MIKROKLIMATS BIROJĀ U.C.Vismaz vienu reizi gadā jātīra kondicionētāja filtri, lai nemazinātos ierīces energoefektivitāte.

Taupīt palīdz sildierīču regulēšana, var ietaupīt līdz pat 30% elektroenerģijas. Vēlamā temperatūra, kad cilvēki uzturas telpās, ir 20—22 °C, pārējā laikā 16—18 °C.

Samazinot telpu apsildes temperatūru par 1 °C, izdevumi apsildei samazināsies par 5%.

Maksimāli jāizmanto saules siltums — atveriet žalūzijas, biezus aizkarus.

Nomainot stacionāro datoru pret portatīvo, var ieekonomēt līdz 50% elektroenerģijas. Stacionārais dators ar vecā tipa kineskopa monitoru patērē pat par 90% vairāk elektroenerģijas nekā moderns portatīvais dators.

LATVENERGO TAUPĪBAS IETEIKUMI UZŅĒMUMIEM

Vides speciāliste slavē mazos — Latvijas Loto, kur strādā tikai pāris cilvēku, ieviesuši visas prasības, gan šķiro atkritumus, gan taupa dabas resursus, gan raksta vides politiku. Ar ļoti maziem resursiem var izdarīt daudz

Daudzi cilvēki Latvijā joprojām uzskata — lielais rūpniecības sektors nedara gana daudz, lai saudzētu vidi. Latvijā tā domā 70% Eirobarometra aptaujāto, Eiropas Savienībā — pat 77%. Nordea banka pērn ieviesusi jaunu iniciatīvu — sasniedzot noteiktu darījuma apjomu, klientam no konkrētām, dabai nedraudzīgākām industrijām jāaizpilda anketa par ietekmi uz sabiedrību

un vidi. Piemēram, transporta nozarē bankai ir klienti, kuriem ir savas degvielas uzpildes stacijas, Nordea viņiem prasa dokumentāciju, kas pierādītu DUS atbilstību vides prasībām. «Savu korporatīvo atbildību aiznesam līdz klientam un liekam domāt — redz, finanšu iestādes sāk prasīt tādas lietas,» skaidro Šmits. Nav bijis gadījumu, kad šī prasība aizbaidītu klientus. l

